Pagājusī nedēļa atklāja, ka Latvijas ekonomikas kuģis šobrīd cenšas peldēt pret vēju, kuru veido zemais pieprasījums galvenajos Latvijas eksporta tirgos Eiropā un Eiropas Centrālās bankas inflācijas ierobežošanas politika.

Pretvējš ir tik stiprs, ka visi ekonomisti, kas prognozējuši Latvijas ekonomikas rezultātus gada otrajā ceturksnī, ir pamatīgi kļūdījušies – tika prognozēta ekonomikas samērā optimistiska 1,1–1,2% liela izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, diemžēl reālais rezultāts gandrīz nepamanāmie 0,1%. Ņemot vērā, ka arī pirmā ceturkšņa dati pret iepriekšējā gada tādu pašu periodu bija identiski, tad pusgads iezīmē visai bēdīgu gada ekonomisko perspektīvu.

Pērn tika prognozēts, ka Latvija šogad būs visdzīvīgākā no Baltijas ekonomikām, no šīs prognozes ir laiks atvadīties – 

visžirgtākā Baltijas ekonomika pagaidām ir Lietuva ar 1,4% izaugsmi otrajā ceturksnī. 

Smagā krīzē iekļuvusī Igaunijas ekonomika atbilstoši prognozēm turpina slīdēt lejup – 1,7% samazinājums pret iepriekšējā gada otro periodu, ziemeļu kaimiņa lejupslīde turpinās jau pilnus divus gadus.

Latvijai gan šajā jomā arī nav ar ko lepoties – pēdējo divu gadu laikā ir bijis tikai viens ceturksnis, kad ekonomiskie rādītāji ir šķituši cerīgi un bijusi vērojama par 1% lielāka izaugsme pret attiecīgo periodu pagājušajā gadā, visos pārējos esam svārstījušies ap nulli. Kopumā var secināt, ka inflācijas straujais kritums un Eiropas Centrālās bankas veiktais pirmais bāzes procentu likmju samazinājums nekādus jūtamus uzlabojumus Latvijas ekonomikā nav nesis – esam iekļuvuši stabilā stagnācijas periodā.