Latvijas sportisti Parīzes olimpiskajās spēlēs medaļas neizcīnīja, tāpat kā pirms astoņiem gadiem no Riodežaneiro mājup atgriežoties tukšā. Tāds iznākums ir likumsakarīgs, un pasarg dievs, ja kāds to uztver kā netaisnību vai traģēdiju.

Medaļas, protams, ir skaisti, jo tās ir emocijas un lepnums par savas valsts sportistiem. Nenoliegšu, ir jau mazliet balta skaudība, ka, redz, lietuvieši var, bet mēs šoreiz nē. Jāatceras, ka mūsdienu sportā tikai talants sen vairs nav izšķirošs faktors un Abebes Bikilas laiki, kad, skrienot ar basām kājām, olimpiādē varēja novinnēt maratonu, ir palicis vien neticamo stāstu sējumos. Virsroku guvusi nauda, un veiksmes formula ir gauži vienkārša – jo vairāk ieguldies, jo labāks rezultāts.