15.7 °C
Daži čaklākie Latvijas sēņotāji jau dižojas ar pirmajām atrastajām gailenēm un bekām, tomēr līdz Rīgas tirgiem šīs veltes pagaidām nav nonākušas. Speciālisti vērtē, ka šis gads neizceļas ar īpaši agrām meža cepurītēm. Pagaidām audzēs var uziet pa kādai sēnei, bet tad, kad tās parādīsies tirgū, varēs sacīt, ka to patiešām ir daudz.
Sociālajos medijos publicēto pirmo vasaras sēņu attēlu iedvesmots, pirmdien devos uz Rīgas Centrāltirgu un Vidzemes tirgu ar domu pakutināt garšas kārpiņas ar pirmo gaileņu mērci. Tomēr saņēmu tikai kurvīti – galvaspilsētas tirgos no bekām un gailenēm pagaidām nav ne vēsts.
"Šodien sieva izgāja caur mežu. Neteikšu, kur," 2. jūnijā platformā "X" raksta Toms Salmiņš, publicējot attēlu ar prāvu gaileņu pulciņu. Pirmās gailenes pamanījusi arī žurnāliste Zane Eniņa, paužot: "Lūk, tūlīt sāksies īstā dzīve." "Facebook" lietotāji dižojas, ka jau manījuši arī pirmās beciņas.
"Šis gads ne ar ko neatšķiras no citiem, nav nekā neparasta," "Latvijas Avīzei" skaidro Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniela. "Katru gadu pirmās bekas parādās ap maija vidu, un katru gadu man žurnālisti jautā, kāpēc šogad tik agri," viņa smej.
"Vienmēr ir bijis tā, ka pa kādai sēnei jau izspraucas maijā, bet tas nav masveidā.
To vēl nav tik daudz, lai tās nonāktu tirgū uz letes. Kad meža sēnes sāks tirgot, tad varēsim sacīt, ka nu patiešām to ir daudz,"
piebilst eksperte.
Dāniela piekrīt, ka šogad ātrāk saziedējušas Latvijas pļavas: "Citreiz Intām uz vārda dienu (3. jūnijs) vēl nezied margrietiņas un jasmīni. Šogad tas patiešām ir agrāk. Bet uz sēnēm tas īsti neattiecas."
Vienlaikus eksperte atzīmē, ka aizvadīts ļoti silts maijs un tagad ik pa laikam līst: "Sēnēm jau to tik vien vajag, lai ir pietiekami silts, bet ne pārāk karsts, un lai līst. Galvenais ir mitruma un siltuma samērs, lai tas būtu sēņu augšanai piemērots. Un tad jau tām ir vienalga – sēnes jau kalendārā neskatās un nezina, kāds ir mēnesis un kāds gadalaiks."
Dabas muzeja speciāliste atturas prognozēt, vai šogad gaidāms sēņu gads: "Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Galvenais, lai nav ļoti karsts un sauss, tad sēnes būs."
Ilgtermiņa laika prognoze vairākos tiešsaistes resursos liecina, ka šovasar Latvijā saulainas dienas mīsies ar nokrišņiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa "Latvijas Avīzei" atzīmē, ka nokrišņu ilgtermiņa prognoze Eiropas reģionā ir liels izaicinājums un novirzes no prognozētā vienā vai otrā virzienā dažādu ietekmējošo faktoru dēļ ir ļoti iespējamas.
Raksturojot pašreizējos datus, speciāliste teic, ka prognozes neuzrāda ļoti izteiktas tendences, lai viennozīmīgi varētu apgalvot, ka kopumā būtu gaidāma vai nu ļoti sausa, vai ļoti mitra vasara.
Krūmiņa: "Ja runājam par gaidāmo nokrišņu daudzumu, ir pat nedaudz mazāka varbūtība, ka vasara varētu būt sausa, bet nedaudz lielāka varbūtība ir, ka nokrišņu daudzums būs ap normu vai pat virs tās."
"No otras puses, ir arī lielāka varbūtība, ka gaisa temperatūra būs virs normas – tas signāls ir salīdzinoši noturīgs un izteikts.
Līdz ar to, ja nokrišņu daudzums ir tikai ap normu, tad pastāv liela varbūtība vidē veidoties arī mitruma deficītam, jo siltākos laikapstākļos mitrums arī vairāk iztvaiko. Un karstuma viļņu veidošanās šajā vasarā ir diezgan iespējama."
Pieredzējušais laika vērotājs no Latgales Vilis Bukšs piebilst: "Ja skatāmies uz jūliju un augustu, abos mēnešos laikapstākļi var būt ļoti interesanti – ar kritumiem un kāpumiem kā zāģa zobi – uz augšu un uz leju, jo karstuma viļņi var mīties ar vēsākiem periodiem."
"Kopumā rādās, ka sēnes šovasar varētu būt," viņš spriež. "Tagad katru dienu te uzlīst, līdz ar to zemsedze pievelkas ar mitrumu un siltuma arī pietiek."
Arī knišļi signalizējot, ka sēnes būs. "Kukaiņi norāda gan uz meža ogām, gan uz sēnēm. Ja ir daudz odu, gaidāma laba ogu raža, bet, ja daudz knišļu, augs sēnes. Un šogad netrūkst ne vienu, ne otru asinssūcēju," saka Vilis Bukšs. Viņš piebilst, ka uz savām sēņu vietām šogad vēl nav aizstaigājis, parasti pirmajā beku gājienā viņš dodas pēc Jāņiem.
