18 °C
Šogad līdz ar stipro salu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā ar apsaldējumiem nonākuši pieci cilvēki, tomēr tādi bijuši arī jau pagājušā gada nogalē, pirms Jaunā gada.
Kopumā vidēji katru gadu iestādē tiek ārstēti aptuveni 50 cilvēku ar apsaldējumiem, un pērn tādu pa visu gadu bija 48.
"Pagaidām gads ir tikai sācies un ar lieliem mīnusiem. Daudzi atnāk uz uzņemšanas nodaļu, vienkārši uz konsultāciju. Piemēram, vakar vien bija atnākuši seši cilvēki, kuriem nebija smagu apsaldējumu," pastāstīja centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Visbiežāk sākotnēji apsalst pēdas un plaukstas. Pirmajā dienā apsaldētās vietas ir baltas un nejutīgas, otrajā un trešajā dienā – jau kļūst pietūkušas, apsārtušas, parādās pūšļi, bet ceturtajā un piektajā dienā apsaldējuma vieta pamazām kļūst violeta. Smirnovs norādīja, ka pēc šīm pazīmēm var aptuveni noprast, kad pacients guvis apsaldējumu.
"Piemēram, trešdien iestājās pacients, kurš alkohola reibumā bija iekritis sniegā naktī no 31. decembra uz 1. janvāri. Viņam rokas bija klātas ar pūšļiem.
Apstrādājām to, noņēmām bojāgājušo epidermālo slāni. Viņam cieta pirksts, bet ceru, ka mēs izglābsim roku. Šorīt iestājusies 20 gadus veca meitene, kura gājusi bez cimdiem. Ceru, ka izglābsim abas plaukstas, jo viņa ātri vērsusies pēc palīdzības," stāstīja Smirnovs.
Valsts apdegumu centra vadītājs sacīja, ka nereti cilvēki vēršas pēc palīdzības novēloti, proti, piektajā vai sestajā dienā pēc apsaldējuma gūšanas. Taču pēc palīdzības būtu jāvēršas ātrāk – līdz trim diennaktīm, jo pēc tam apsaldējums var radīt neatgriezeniskas sekas – apsaldētajās vietās veidojas trombi, kas neļauj apasiņot pirkstus, kā rezultātā audi aiziet bojā.
Vērtējot esošos pacientus, Smirnovs atzina, ka diviem slimnīcā esošajiem pacientiem, visticamāk, draud amputācija, jo situāciju glābt esot jau par vēlu. Vēl diviem izdosies glābt ķermeņa daļas, savukārt viens pagaidām atrodas uz jautājuma zīmes. Tikmēr gadījumos, kad apsaldējums ir viegls, pacientam tiek sniegtas rekomendācijas ārstēties ambulatori.
Bieži vien apsaldējumus gūst cilvēki, kas nāk no nelabvēlīgas vides – tādi, kuriem nav noteiktas dzīvesvietas un kuri lieto alkoholu. Vēl riska grupā ir arī cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kas traucē ķermeņa daļu apasiņošanu vai rada jušanas traucējumus, kā rezultātā cilvēks nejūt aukstumu. Tāpat ir arī nepiemēroti laikapstākļiem saģērbušies cilvēki un tie, kuri ilgstoši pavada laiku ārā, piemēram, veicot ceļu, sliežu remontdarbus.
Apsaldējuma gadījumā sākotnēji svarīgi nokļūt siltumā, lai nepieļautu aukstuma nokļūšanu līdz pirkstiem vai kājām.
Tālāk apsaldētās vietas būtiski aptīt, piemēram, ar šalli, nodrošinot siltumizolāciju, bet, ja drēbes ir slapjas, tās steidzami jānomaina, skaidroja Smirnovs, piebilstot, ka pēc šiem soļiem jāskatās, vai nepieciešams vērsties pēc palīdzības.
Valsts apdegumu centra vadītājs uzsvēra, ka apsaldējuma gadījumā konkrētās vietas nekādā gadījumā nedrīkst likt pie karstuma. Nereti cilvēkiem šķiet, ka, jo karstāks, jo labāk, taču realitātē tas tikai novedīs pie apdeguma. Speciālists iesaka sākt ar 17–18 grādu ūdens temperatūru un tad to pamazām palielināt. Tāpat nevajadzētu likt rokas vai kājas sildīties pie karstiem sildītājiem vai radiatoriem. Arī apsaldēto vietu berzēšana ar sniegu nav rekomendējama, jo tas bojā ādu un var sākties infekcija.
Smirnovs aicina cilvēkus izvērtēt, vai esošajā aukstumā vispār nepieciešams kaut kur doties. Ja paredzēta ilgstoša uzturēšanās ārā, viņš iesaka vilkt atbilstošus apavus, termoveļu, maiņas zeķes un cimdus.
