15.7 °C
Katru peldsezonu, kas ilgst četrus mēnešus, noslīkst aptuveni 50 cilvēku. Pārsvarā nelaimes gadījumi notiek laikā, kad cilvēki atpūšas pie dabas un ir iereibuši, un par upuriem lielākoties kļūst pārdroši vīrieši, kuri mēdz pārvērtēt savus spēkus. Glābšanas dienesti nemainīgi šo laiku sagaida ar lielām bažām, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Pārgalvība – tas ir galvenais iemesls melnajai statistikai, kurā citu valstu vidū Latvija diemžēl ir līderos. Arī biedrībā “Peldēt droši” uzskata – pārgalvība un vājās peldētprasmes sabiedrībā ir galvenais iemesls drūmajai situācijai.
Zane Gemze, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja stāsta: “Tas, kas notiek vasaras periodā atklātajās ūdenstilpēs, to ļoti grūti nosaukt par peldēšanu, kā mēs to saprotam ar domu, ka cilvēkam ir jāprot nopeldēt 200 metri, lai viņš spētu izglābt savu dzīvību, ja nonāk nelaimē.”
Lielākā daļa drīzāk plunčājas, teic eksperti, taču paši dzīvo ar pārliecību, ka labi peld.
Pirms dažiem gadiem īstenots pētījums rāda, ka vien 7% cilvēku tiešām prot ilgi noturēties virs ūdens.
Viennozīmīgi – preventīvais pasākums noslīkšanai ir mācīties peldēt. Un tas būtu darāms skolās. Par to ar biedrību vienisprātis ir arī Latvijas Peldēšanas federācijā. Kopīgi secināts, ka tikai trešdaļā skolu notiek regulāras apmācības, apmēram 20% iestāžu tās neīsteno vispār, bet pārējās peldēšanu mācās pulciņos.
Apmācību ieviešanu bremzējot tieši politiķu neizpratne par to, ka šādi var risināt situāciju, kad katra peldsezona laupa vairāku desmitu cilvēku dzīvības. Arī infrastruktūra neesot lielākā problēma – šobrīd peldbaseinu pietiek apmēram 75% skolēnu. Cerot uz atsaucību, organizācijas vērsušās arī valsts iestādēs.
Lēmums par to, vai iekļaut vai arī neiekļaut peldētapmācību sporta stundās, esot tomēr pašas izglītības iestādes izvēle. Un nodrošināt pieejamību nodarbībām, piemēram, sedzot transporta izdevumus līdz tuvākam baseinam, gulstas uz pašvaldības pleciem.
Plašāk skaties video!
