“Ēdiet ēdienu kā zāles, citādi zāles ēdīsiet kā ēdienu,” tā par kazkopības produktiem teic zemnieku saimniecības Kļavnieki saimnieki Māra un Ivars Šleneri, kuri Dundagas pagasta Laukmuižā ar kazu audzēšanu un siera siešanu nodarbojas jau desmit gadus.

Atgriežas saimniekot dzimtas īpašumā

Kļavnieku pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad zeme Ivara vectēvam tika iedalīta par dienēšanu armijā. Atmodas laikā 90. gados zeme ar ēkām nonāca Ivara īpašumā. 

“Toreiz – vēl kolhoza laikā – te tika turētas ataudzējamās teles un mēs ar Māru sākām tās kopt, bet paši dzīvojām dzīvoklī Dundagā. Vēlākos gadus jau turējām savas govis, dažādus sīklopus. Taču lopkopju dzīve nebija no vieglajām – smags roku darbs, no saimniecības attālinātā dzīvošana, vairākas ziemas neapsildīts dzīvoklis. Ģimene un bērni bija atstāti novārtā,” atceras Ivars. Tā tas nevarēja turpināties. Govis un dzīvoklis Dundagas centrā tika pārdoti, bet dzīvošanas vajadzībām pārbūvēta un pielāgota Ivara vectēva saimniecības ēka, kur zem viena jumta kādreiz bija iekārtota graudu kalte, klēts un kūts. Saimniekam rūdījumu un spēju pieņemt dzīvē pareizos lēmumus īstajā brīdī palīdzēja jaunības aizraušanās ar orientēšanās sportu un tūrisma pārgājienu vadīšanu kalnos.