Pēdējā laika notikumi liecina, ka gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā klimata politika tuvojas labākajā gadījumā pamatīgai pārskatīšanai, bet sliktākajā gadījumā – kraham. Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt tam nepieciešamos pasākumus. 

Tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas – šādus revīzijas secinājumus pagājušajā nedēļā publiskoja Valsts kontrole. NEKP pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%. Kā šajā sakarā izteicās Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, "valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. 

Ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas, kas to neatbrīvos no saistībām, bet būs papildu slogs valsts budžetam."

Jāpiebilst, ka revīzijas ieteikumu daļā Valsts kontrole ir iezīmējusi vairākus pārvaldības kvalitātes uzlabošanas ceļus, taču nav neko teikusi par to, kur atrast naudu šīs politikas īstenošanai, tas gan arī nav revidentu uzdevums.

Kad gribas, bet nevar

Ieliksim šos secinājumus plašākā kontekstā. Tie, kam ir kaut aptuvens priekšstats par Latvijas valsts budžeta apmēru, jau sen mulsi kasa galvu, raugoties uz skaitļiem,