Zemesgrāmatā ir atzīme, bet ceļa nav: ko darīt, ja jaunie kaimiņi nelaiž cauri?

Deviņdesmitajos gados zemes plānā tika ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu un pievienota paredzamā ceļa platība. Dabā ceļš netika uzmērīts. Ar blakuszemes īpašnieku domstarpību nebija, un gadiem ceļš tika izmantots kā servitūts. Tagad blakusīpašnieki nomainījās un neļauj braukt pa šo ceļu, ar tehniku uzar (ceļš iet pa tīrumu). Kā panākt, ka ceļš, kuram zemesgrāmatā ir atzīme par servitūtu, tiek nostiprināts kā servitūts. Vai var prasīt tiesai? Kam ceļš jāuzmēra – zemes īpašniekam vai īpašniekam, kura labā šis servitūts nepieciešams? Jautā Aina S.

Servitūta atzīmei ir pagaidu raksturs

Servitūti tiek nodibināti ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. Ja zemesgrāmatā reģistrēta ceļa servitūta atzīme, zvērināta advokāta palīgs Dāvis Ulbergs vērš uzmanību uz 05.07.2021. Latvijas Republikas Senāta Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumā norādītajām ceļa servitūta atzīmes atšķirībām no ceļa servitūta. Proti, zemes reformas laikā ar valsts vai pašvaldības iestādes lēmumu (administratīvo aktu) noteikts īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums un zemesgrāmatā ierakstītā atzīme nav ceļa servitūts Civillikuma 1130., 1231. un 1235. panta izpratnē. Minētais tiek pamatots ar to, ka:

• tas neatbilst servitūta jēdzienam;
• servitūtu kā lietu tiesību ieraksta zemesgrāmatā, bet atzīmei zemesgrāmatā ir pagaidu raksturs, un laika gaitā tā izzūd ar dzēšanu vai arī tiek aizstāta ar ierakstu;
• valsts vai pašvaldības iestādes lēmums (administratīvais akts) nav neviens no Civillikumā norādītajiem servitūta nodibināšanas pamatiem – ne likums, ne līgums vai testaments, ne tiesas spriedums.

Var prasīt nodibināt servitūtu tiesā

Jautājuma autors var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu, lūdzot nodibināt ceļa servitūtu. Tas tiek nodibināts ar tiesas spriedumu, ja konstatēta nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar labumu pastāvīgi, lai tas varētu normāli funkcionēt. Tomēr jārēķinās, ka būs jāiegūst pierādījumi, kas pamato servitūta izveidi. Civilprocesa likuma 128. pants reglamentē prasības pieteikumā norādāmos apstākļus. Prasības pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem servitūta nepieciešamība pamatota.

Tas, kādi dokumenti nepieciešami un sagatavojami pirms prasības pieteikuma, atkarīgs no konkrētās situācijas un lietas apstākļiem. Šādās situācijās tipveida risinājuma nemēdz būt, tāpēc pirms tiesvedības sākšanas ieteicams vērsties pie jurista vai advokāta. Viņš, izvērtējot konkrētos apstākļus, arī palīdzēs saprast, kur vērsties un kādus pierādījumus, apliecinājumus un dokumentus sagādāt, kā arī palīdzēs nokārtot formalitātes prasības pieteikumam.

Pašam prasītājam sākotnēji jāiegūst šī dokumentācija, un pēcāk tiesvedībā var lūgt uzlikt atbildētājam par pienākumu daļēji vai pilnībā atlīdzināt summas saistībā ar, piemēram, ceļa uzmērīšanu.

Ielāgo!

Vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu, jau jābūt iegūtiem pierādījumiem, dokumentiem par ceļa servitūta izveidi konkrētajā lokācijā.