Biedrība: Pļavu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā būtiska nozīme ir liellopu ganīšanai

Ilggadīgie zālāji aizņem ap 500 000 hektāru Latvijas teritorijas, taču aptuveni 200 000 hektāru jeb 40% no tiem netiek apsaimniekoti – netiek ganīti ne liellopi, ne aitas, ne citi zālēdāj, lai gan ganīšana ir dabai draudzīgākais un efektīvākais pļavu apsaimniekošanas veids, norāda Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrībā

Biedrībā arī uzsver, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.

"Lai pļavas turpinātu priecēt ar ziediem, kas pilni ar ar bitēm un kamenēm, kā arī dažādiem pļavu putniem, tās ir atbilstoši jāapsaimnieko. Ja tas nenotiek, pļavas pakāpeniski aizaug ar agresīvām sugām, veidojas kūlas kārta, kas apgrūtina augu sēklu dīgšanu un veicina dabiskās daudzveidības izzušanu. 

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir nepieciešami gaļas liellopi – to ganīšana ir dabai draudzīgākais un efektīvākais pļavu apsaimniekošanas veids,” 

norāda Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Saskaņā ar pasaules vadošo lauksaimniecības, augnses un klimata pētnieku veiktajiem pētījumiem, gaļas liellopu ganības nodrošina oglekļa piesaisti no gaisa. Tas nozīmē, ka metāns, kuru liellops rada, ganoties brīvā dabā, neuzsilda atmosfēru un nerada jaunas oglekļa emisijas. 

“Uzskats, ka gaļas liellopu audzēšana un to ganības palielina oglekļa emisijas, degradē vidi un veicina citu sugu izzušanu, ir absolūts mīts. Patiesībā ilgtspējīga gaļas liellopu ganīšana brīvā dabā sniedz būtisku ieguldījumuvides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā,” tā R. Jakovickis.

Viņš norāda, ka, ja zālāju kopšanu veic tikai appļaujot, visi augi tiek nopļauti vienlaicīgi. Savukārt liellopu ganībās augi tie tiek novākti izlases veidā – vispirms dzīvnieki noēd gardākos no tiem, un pēc tam pārējos. Turklāt ganāmpulki ar mēslojumu bagātina augsni, pārnēsā augu sēklas un tās iemīda zemē, atvieglojot to dīgšanu. 

Gaļas liellopi ir efektīvākais risinājums tieši mitros zālājos un pļavās, kas jau sākušas aizaugt, jo atšķirībā no, piemēram, aitām, gaļas liellopu barībai der arī garāks un rupjāks zāles zelmenis. 

Vēl viena būtiska lopu ganību priekšrocība ir tā, ka dzīvnieki netraucē ligzdojošos putnus. 

Biedrībā norāda, ka Latvijā gaļas liellopu audzēšana sāka attīstīties salīdzinoši nesen – tikai 20. gadsimta 90. gados, bet nu ar katru gadu ganāmpulku kļūst vairāk. Latvijā lielākoties tiek audzētas zīdītājgovis un iegūti teļi. 

“Izvēloties Latvijā audzētu gaļas liellopa gaļu, ne tikai atbalstām vietējos lauksaimniekus un stiprinām pašmāju ekonomiku, bet arī palīdzam saglabāt pļavu bioloģisko daudzveidību. Turklāt tā ir kvalitatīva, ētiskā veidā iegūta gaļa, kas sniedz pievienoto vērtību gan mūsu maltītei, gan Latvijas dabai,” uzsver Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs.