Galvenie valsts autoceļi Latvijā, kas izbūvēti XX gadsimtā, vairs nav piemēroti tai satiksmes intensitātei, kāda ir XXI gadsimtā. Tādēļ efektīvākais veids, kā pēc būtības novērst draudus mobilitātei un mazināt frontālo sadursmju skaitu uz pārslogotajiem autoceļiem, būtu pārbūvēt tos par šosejām ar atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā, rezumēts VSIA "Latvijas valsts ceļi" ("LVC") rīkotajā Latvijas ceļu nozares konferencē. 

Ceļinieku pasākumā vēlreiz aktualizēti mērķi, kādi arī Latvijā būtu jāsasniedz jau līdz 2030. gadam. Proti, ES regula 2024/1679 paredzot, ka līdz 2030. gada 31. decembrim Eiropas nozīmes transporta tīkla (TEN-T) ceļiem būtu jābūt ar atdalītām brauktuvēm un bez viena līmeņa mezgliem (krustojumiem). No šīm regulas prasībām, lai dalībvalstij prasību neizpildes gadījumā nepiespriestu soda sankcijas, atkāpes iespējamas tikai atsevišķos gadījumos. Tostarp – ja sociālekonomiskā izmaksu un ieguvumu analīze ir negatīva.

"LVC" Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze konferencē minēja, ka Latvijā Eiropas nozīmes transporta tīkls kopumā veido 1715,2 kilometrus. Mūsdienīgo ceļu attīstības projekti, kas būtu arī ekonomiski pamatoti, plānoti 211,1 kilometra garumā. Tostarp nepieciešams pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu (A4) (A5), "Via Baltica" no Rīgas līdz Lietuvai, Tallinas šoseju (A1) līdz Skultes pagriezienam, kā arī Ventspils šoseju (A10) līdz Tukumam.

No šobrīd ekspluatācijā esošajām šosejām ES regulas prasībām atbilstoši faktiski izbūvēts tikai viens posms – Ķekavas apvedceļa pirmie 11 kilometri, kur ir atdalītas pārbrauktuves, vidējais ātrums ir 120 km/h, nav pieslēgumu un ir tikai divlīmeņa pārvadi. Par pārējiem autoceļiem, kas būtu jāpārbūvē tieši tāpat, šobrīd skaidrība esot tikai par Bauskas apvedceļu (daļu no A7 daļu). Tam jau ir zināms pārbūves termiņš un finansējums avots – Bauskas apvedceļu būvēs kā publiskās un privātās partnerības projektu –, un satiksmei to atklās 2031. gada sākumā.