Vasaras beigās un rudens sākumā daļa telpaugu ir atgriezušies no āra apstākļiem iekštelpās, bet daļa telpaugu visu laiku ir turpinājuši augt ierastajās vietās. Abos gadījumos telpaugi ir saņēmuši dabīgo saules siltumu un atradinājušies no mākslīgā siltuma, ko rada gāze, elektrība, malka utt. 

Lai telpaugi nezaudētu neko no sava skaistuma un turpinātu bez acīm redzamām izmaiņām normāli augt un ziedēt, rudenī siltumu telpās vajadzētu palielināt pakāpeniski. 

Telpaugiem nepatīk krasas gaisa temperatūras maiņas, piemēram, augs mēnesi audzis 14–16 ºC temperatūrā, un pēkšņi to novieto telpā ar 20–22 ºC temperatūru. Katram telpaugam ir individuālas adaptācijas jeb pielāgošanās un izturības spējas, kuras izpaužas dažādi – telpaugam ir plašas amplitūdas pielāgošanās un izturības robežas, kas neietekmē ne izskatu, ne augšanu; telpaugam ir šaurāka diapazona pielāgošanās un izturības spējas, tāpēc tam birst lapas, kalst jaunie dzinumi, krīt ziedpumpuri utt.; telpaugam pielāgošanās spējas ir vien pāris grādu robežās, un iznākums var būt pavisam bēdīgs – augs var aiziet bojā.