Pagājušā gada septembrī ikgadējo Nīderlandes selekcijas firmas Bejo Zaden lauka dienu ietvaros norisinājās starptautiskā Biešu konference. Mūsdienās galda bietes no kādreiz ļoti izplatītiem dārzeņiem daudzās Eiropas valstīs kļuvušas par gandrīz aizmirstu kultūraugu. Starptautiskajā tirdzniecībā galda bietēm pat nav atsevišķa kombinētā nomenklatūras koda, tāpēc nav iespējams izsekot to importa un eksporta apjomiem. 

Arī Latvijā saskaņā ar LAD datiem galda biešu platības vairākus gadus bija ap 300 ha, bet 2024. gadā samazinājās līdz 286 ha. 


Tiesa, pēdējos gados patērētāji arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas veselības aspektiem, un šajā ziņā bietes izceļas ar augstu antioksidanta betaīna, kā arī folijskābes saturu. Turklāt bietes no dabas satur daudz nitrātu – jā, to pašu nitrātu, ar kuriem mediķi un dietologi mūs tik ļoti biedēja pirms 30 gadiem. Tieši pēdējos gados vairākos pētījumos dažādās valstīs atklājās, ka nitrāti ir ļoti veselīgi, tie veicina muskuļu, tostarp sirds, darbību un bagātina asinis ar skābekli. Vairākās valstīs sportisti lieto biešu sulu pirms treniņiem un sacensībām kā dabīgo dopingu. Tāpat galda bietes satur daudz pārtikas šķiedru, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus. Augsta Brix vērtība ir saistīta ar lielu cukuru daudzumu bietēs.


Latvijā galda biešu ražība svārstās pa saimniecībām no 40 t/ha līdz pat 100 t/ha, lielākā daļa ražas tiek uzglabāta un pakāpeniski pārstrādāta. Daļa Latvijā audzēto galda biešu tiek eksportēta, pārsvarā uz Lietuvu, bet, sākoties karam Ukrainā, arī uz šo kara skarto valsti. Diemžēl nav datu par eksporta apjomiem. Lielveikalos var redzēt no Lietuvas ievestas tvaicētas bietes, kā arī Igaunijā ražotu biešu sulu, bet arī par šo produktu importa apjomiem datu nav.