Ja marta vidū varēja art zemi, tad marta beigās noteikti kāds iesēja pākšaugus. Ar agro sēju var iegūt un zaudēt, jo cietajiem graudiem, lai uzdīgtu, vajag vairāk mitruma, toties, ja aprīlī sadomās atgriezties ziema, graudiem ir iespēja sapūt. 

Sevišķi riskanti ir sēt pašu nokultās pupas – tajās noteikti dzīvo pupu sēklgrauzis. Aukstajā laikā pupu sabērumā nekas nenotika, bet, uzspīdot marta saulītei, no pupām, atstājot aiz sevis mazus apaļus caurumiņus, izlidoja pavasarim gatava sēklgrauža vabole. 

Caurumainām pupām nelabvēlīgos dīgšanas apstākļos var samazināties lauka dīdzība, jo grauda saturs ir daļēji izēsts, tāpēc tam nepietiek dīgšanas spara. Sējumā augi sadīgst retāk, un tukšās vietas ātri aizņems nezāles.