14.8 °C
Latvijā ļaudis ik pa laikam ziņo par sastapšanos ar lāci, vai par vilku nodarītajiem posta darbiem lopkopjiem. Izskan balsis, ka vajagot taču kaut ko darīt – varasvīriem esot jādomā, kā ierobežot šos plēsējus.
Latvijā vienā sezonā atļauts nomedīt 300 vilku. Vilku medību sezona ir no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā nomedīšanas apmēra izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. martam. Vilks Latvijā ir medījama suga, kurai Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā daudzumā. Pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, VMD katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas daudzumu medību platībās. Arī iepriekšējā medību sezonā Latvijā bija atļauts nomedīt 300 vilku, un attiecīgais limits tika sasniegts 2023. gada noslēgumā.
Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku skaits, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos. Tāpat tas dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai, atzīmē VMD.
Latvijas lauksaimnieki gan sūrojas, vilki katru gadu uzbrūk mājlopiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus. Pērn VMD dienests saņēma informāciju par 120 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cieta 597 mājdzīvnieki. Pēc VMD vērtējuma, Latvijā patlaban mitinās apmēram 1400 vilku. Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš pauž, ka pēc viņu pētījumiem Latvijā ir 500-800 vilki. Viņš uzskata, ka vilku populācijas stāvoklis arī Latvijā patlaban ir labvēlīgs.
Citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vilks ir vēl vairāk aizsargāts nekā Latvijā, bet arī tur aug spiediens uz vilku aizsardzības statusa izmaiņām, kas saistīts ar uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
ES dalībvalstu rosinājums vilku aizsardzības statusu mainīt no strikti aizsargājamas uz aizsargājamu sugu jāapstiprina Bernes konvencijas Pastāvīgajā komitejā, kas noritēs decembrī. Tiesa gan, plānotie grozījumi situāciju Latvijā nemainīšot, jo valstī vilki jau ir limitēti medījami dzīvnieki, - tā intervijā Latvijas Radio skaidrojusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas pārstāve Ilona Mendziņa.
"Nekādā veidā šis lēmums vilka statusu Latvijā nemaina. No sugas aizsardzības viedokļa mēs konstatējam un to apliecina arī Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati, ka vilkam kā aizsargājamai sugai Latvijā ir labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, tas nozīmē, ka mēs esam izpildījuši tās prasības, kas izriet no Bernes konvencijas, ka arī šī medīšana neietekmēja sugas aizsardzības stāvokli," Latvijas Radio teica I. Mendziņa.
Vienlaikus Latvijā ik pa laikam ļaudis ziņo par sastapšanos ar lāci, kas raisījis izbīli. Brūnais lācis, kas ir lielākais no Latvijas plēsējiem, mūsu valstī ir īpaši aizsargājama nemedījamā suga. Atbildīgās iestādes vēsta, ka Latvijas mežos konstatēti 80 lāči, bet uzskaites dati uzrādot augšupejošu populācijas līkni. Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem, informē Dabas aizsardzības pārvalde. Mūsu kaimiņvalstī lāčus drīkst medīt – Igaunijā brūno lāču medību sezona ir no 1. augusta līdz 31. oktobrim, un šajā sezonā Vides departaments atļāvis nomedīt 94 lāčus. Šā gada 6. augustā ziņu aģentūra LETA/BNS vēstīja, ka pirmajās dienās pēc lāču medību sezonas sākuma Igaunijā tika nomedīti jau 32 lāči. Igaunijas kopējais lāču skaits tiek lēsts 900–950.
Aptauja
Ko darīt ar brūnajiem lāčiem Latvijā?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
