11.3 °C
Seula aicinājusi Kijivu oficiāli atvainoties saistībā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu pagājušajā nedēļā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā atklāt, ka uz Dienvidkoreju nosūtīti divi Krievijas armijas rindās karojuši Ziemeļkorejas karavīri, kuri tika sagūstīti pagājušā gada sākumā.
Seula uzskata, ka Zelenska paziņojums ir pārkāpis abu valstu vienošanos par slepenību šajā jautājumā, savukārt Kijiva iebilst pret šādu vienošanās formulējumu.
Vienošanās par karagūstekņiem
Pēc Zelenska paziņojuma par ziemeļkorejiešu karavīriem, kas izskanēja trešdien ANO, Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns pārmeta Kijivai norunātās slepenības neievērošanu. "Es nezinu, kāpēc Ukrainas puse lauza vienošanos un padarīja to publisku, bet tas raisa dziļu vilšanos," drīz pēc Zelenska paziņojuma pauda prezidents Li. Ziemeļkorejas karagūstekņu sūtīšana uz Dienvidkoreju ir ārkārtīgi delikāta lieta, kas "ietekmē diplomātiju, nacionālo drošību un situāciju Korejas pussalā", uzsvēra Li. Svētdien Seulas neapmierinātība sasniedza jaunu līmeni, kad Dienvidkorejas prezidenta vecākais sabiedrisko attiecību padomnieks Songs Gi Hongs pieprasīja oficiālu Kijivas skaidrojumu un atvainošanos par notikušo.
"Prezidenta birojs pauž dziļu nožēlu par Ukrainas vienpusējo vienošanās atklāšanu un sekojošo nepatieso paziņojumu, ka vienošanās par neizpaušanu nav bijusi," paziņoja Songs.
Ukrainas rīcība "nopietni grauj uzticēšanos starp abām valdībām un rada nopietnu kaitējumu abu valstu draudzīgajām attiecībām", uzsvēra Li padomnieks, piebilstot, ka Seula apsver "papildu pasākumus, kas varētu būt nepieciešami šajā jautājumā". Songs norādīja, ka Ukraina, izmantojot dažādus saziņas kanālus, vairākkārt ar Seulu ir pārrunājusi sagūstīto ziemeļkorejiešu nogādāšanu Dienvidkorejā un pati pieprasījusi konfidencialitāti, jo pretējā gadījumā Ukrainā varētu izskanēt kritika, ka valdība ir atteikusies no iespējas apmainīt ziemeļkorejiešu karavīrus pret Krievijas gūstā nonākušajiem ukraiņiem. Dienvidkoreja piekritusi šajā jautājumā ievērot slepenību, ņemot vērā drošības, diplomātiskos un humānos apsvērumus, tostarp saistībā ar karagūstekņu un viņu Ziemeļkorejā palikušo ģimenes locekļu drošību, paziņoja Songs. Ukraina pēc tam tomēr esot atklājusi karavīru nogādāšanu Dienvidkorejā un noliegusi vienošanos par slepenību. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Ukrainas vēstnieku Seulā, lai iesniegtu protestu. Komentārā Dienvidkorejas ziņu aģentūrai "Yonhap" Ukrainas prezidenta birojs iepriekš uzsvēra, ka Kijiva ir tikai atklājusi karagūstekņu nosūtīšanas faktu, bet ne šī notikuma detaļas. Ukrainas amatpersona arī piebilda, ka būtu "dīvaini" turēt visu pasākumu noslēpumā. Jāpiebilst, ka Zelenskis runā ANO detaļas par karavīru nodošanu Dienvidkorejai neatklāja, tikai piebilda, ka viens no viņiem pirms nonākšanas gūstā mēģināja izdarīt pašnāvību.
Gribējuši doties uz Dienvidkoreju
Ukraina abus ziemeļkorejiešu karavīrus gūstā saņēma pagājušā gada sākumā pēc tam, kad Ziemeļkorejas karavīru kontingents tika nosūtīts uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur Ukrainas spēki bija iegājuši 2024. gada augustā. Vēl atrodoties Ukrainā, abi karagūstekņi pauda vēlmi apmesties uz dzīvi Dienvidkorejā, nevis atgriezties Ziemeļkorejā. Jūnijā Dienvidkorejas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Seula ir gatava uzņemt Ukrainas gūstā nonākušos ziemeļkorejiešus, ja viņi paudīs tādu vēlmi. Seula arī ir aicinājusi Ukrainu sagūstītos ziemeļkorejiešus Phenjanai neatdot, jo tur pret viņiem tiktu vērstas represijas, atgādina aģentūra "Associated Press". Jāpiebilst, ka Dienvidkoreja Ziemeļkoreju oficiāli uzskata par savu teritoriju un no tās uzņem pārbēdzējus, kurus arī finansiāli atbalsta. Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā no Ziemeļkorejas uz dienvidiem aizbēguši vairāk nekā 34 000 cilvēku, lielākoties tas noticis pēdējos trīs gadu desmitos, norāda "Associated Press". Vairums no pārbēdzējiem ir sievietes, savukārt karavīru pārbēgšana ir retums. Daži apskatnieki Zelenska izteikumus saista ar vēlmi atgādināt par Ziemeļkorejas iesaisti karā, lai šādā veidā sekmētu lielāku Rietumu palīdzību. Savukārt Seula bažījas, ka ziņas par ziemeļkorejiešu karagūstekņu nonākšanu Dienvidkorejā var izraisīt Phenjanas dusmas un apdraudēt centienus atsākt sarunas starp Vašingtonu un Phenjanu. Dienvidkoreja līdz šim ir atturējusies sniegt militāru palīdzību Ukrainai, lai arī ir pievienojusies sankcijām, kas Krievijai tika piemērotas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Seula Kijivai arī ir sniegusi humāno un cita veida palīdzību. Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts, kas oficiāli ir apstiprinājusi savu karavīru sūtīšanu palīgā Krievijai karā pret Ukrainu. Dienvidkorejas izlūkdienests ir vēstījis, ka Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtīja aptuveni 15 000 karavīru, no kuriem aptuveni 2000 ir krituši. Ziemeļkoreja arī piegādājusi Krievijai artilērijas šāviņus un raķetes, apmaiņā saņemot militāro un finansiālo palīdzību.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Seula aicinājusi Kijivu oficiāli atvainoties saistībā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu pagājušajā nedēļā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā atklāt, ka uz Dienvidkoreju nosūtīti divi Krievijas armijas rindās karojuši Ziemeļkorejas karavīri, kuri tika sagūstīti pagājušā gada sākumā.
Seula uzskata, ka Zelenska paziņojums ir pārkāpis abu valstu vienošanos par slepenību šajā jautājumā, savukārt Kijiva iebilst pret šādu vienošanās formulējumu.
Vienošanās par karagūstekņiem
Pēc Zelenska paziņojuma par ziemeļkorejiešu karavīriem, kas izskanēja trešdien ANO, Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns pārmeta Kijivai norunātās slepenības neievērošanu. "Es nezinu, kāpēc Ukrainas puse lauza vienošanos un padarīja to publisku, bet tas raisa dziļu vilšanos," drīz pēc Zelenska paziņojuma pauda prezidents Li. Ziemeļkorejas karagūstekņu sūtīšana uz Dienvidkoreju ir ārkārtīgi delikāta lieta, kas "ietekmē diplomātiju, nacionālo drošību un situāciju Korejas pussalā", uzsvēra Li. Svētdien Seulas neapmierinātība sasniedza jaunu līmeni, kad Dienvidkorejas prezidenta vecākais sabiedrisko attiecību padomnieks Songs Gi Hongs pieprasīja oficiālu Kijivas skaidrojumu un atvainošanos par notikušo.
"Prezidenta birojs pauž dziļu nožēlu par Ukrainas vienpusējo vienošanās atklāšanu un sekojošo nepatieso paziņojumu, ka vienošanās par neizpaušanu nav bijusi," paziņoja Songs.
Ukrainas rīcība "nopietni grauj uzticēšanos starp abām valdībām un rada nopietnu kaitējumu abu valstu draudzīgajām attiecībām", uzsvēra Li padomnieks, piebilstot, ka Seula apsver "papildu pasākumus, kas varētu būt nepieciešami šajā jautājumā". Songs norādīja, ka Ukraina, izmantojot dažādus saziņas kanālus, vairākkārt ar Seulu ir pārrunājusi sagūstīto ziemeļkorejiešu nogādāšanu Dienvidkorejā un pati pieprasījusi konfidencialitāti, jo pretējā gadījumā Ukrainā varētu izskanēt kritika, ka valdība ir atteikusies no iespējas apmainīt ziemeļkorejiešu karavīrus pret Krievijas gūstā nonākušajiem ukraiņiem. Dienvidkoreja piekritusi šajā jautājumā ievērot slepenību, ņemot vērā drošības, diplomātiskos un humānos apsvērumus, tostarp saistībā ar karagūstekņu un viņu Ziemeļkorejā palikušo ģimenes locekļu drošību, paziņoja Songs. Ukraina pēc tam tomēr esot atklājusi karavīru nogādāšanu Dienvidkorejā un noliegusi vienošanos par slepenību. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Ukrainas vēstnieku Seulā, lai iesniegtu protestu. Komentārā Dienvidkorejas ziņu aģentūrai "Yonhap" Ukrainas prezidenta birojs iepriekš uzsvēra, ka Kijiva ir tikai atklājusi karagūstekņu nosūtīšanas faktu, bet ne šī notikuma detaļas. Ukrainas amatpersona arī piebilda, ka būtu "dīvaini" turēt visu pasākumu noslēpumā. Jāpiebilst, ka Zelenskis runā ANO detaļas par karavīru nodošanu Dienvidkorejai neatklāja, tikai piebilda, ka viens no viņiem pirms nonākšanas gūstā mēģināja izdarīt pašnāvību.
Gribējuši doties uz Dienvidkoreju
Ukraina abus ziemeļkorejiešu karavīrus gūstā saņēma pagājušā gada sākumā pēc tam, kad Ziemeļkorejas karavīru kontingents tika nosūtīts uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur Ukrainas spēki bija iegājuši 2024. gada augustā. Vēl atrodoties Ukrainā, abi karagūstekņi pauda vēlmi apmesties uz dzīvi Dienvidkorejā, nevis atgriezties Ziemeļkorejā. Jūnijā Dienvidkorejas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Seula ir gatava uzņemt Ukrainas gūstā nonākušos ziemeļkorejiešus, ja viņi paudīs tādu vēlmi. Seula arī ir aicinājusi Ukrainu sagūstītos ziemeļkorejiešus Phenjanai neatdot, jo tur pret viņiem tiktu vērstas represijas, atgādina aģentūra "Associated Press". Jāpiebilst, ka Dienvidkoreja Ziemeļkoreju oficiāli uzskata par savu teritoriju un no tās uzņem pārbēdzējus, kurus arī finansiāli atbalsta. Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā no Ziemeļkorejas uz dienvidiem aizbēguši vairāk nekā 34 000 cilvēku, lielākoties tas noticis pēdējos trīs gadu desmitos, norāda "Associated Press". Vairums no pārbēdzējiem ir sievietes, savukārt karavīru pārbēgšana ir retums. Daži apskatnieki Zelenska izteikumus saista ar vēlmi atgādināt par Ziemeļkorejas iesaisti karā, lai šādā veidā sekmētu lielāku Rietumu palīdzību. Savukārt Seula bažījas, ka ziņas par ziemeļkorejiešu karagūstekņu nonākšanu Dienvidkorejā var izraisīt Phenjanas dusmas un apdraudēt centienus atsākt sarunas starp Vašingtonu un Phenjanu. Dienvidkoreja līdz šim ir atturējusies sniegt militāru palīdzību Ukrainai, lai arī ir pievienojusies sankcijām, kas Krievijai tika piemērotas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Seula Kijivai arī ir sniegusi humāno un cita veida palīdzību. Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts, kas oficiāli ir apstiprinājusi savu karavīru sūtīšanu palīgā Krievijai karā pret Ukrainu. Dienvidkorejas izlūkdienests ir vēstījis, ka Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtīja aptuveni 15 000 karavīru, no kuriem aptuveni 2000 ir krituši. Ziemeļkoreja arī piegādājusi Krievijai artilērijas šāviņus un raķetes, apmaiņā saņemot militāro un finansiālo palīdzību.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
