17.3 °C
Jau nākamnedēļ Rīgā pulcēsies eksperti no ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm, lai īpašā tekstila aprites forumā meklētu risinājumus, kā tekstila aprites inovācijas ieviest plašākā mērogā.
Iecerēts, ka ziemeļvalstu un Baltijas valstu tekstila aprites forumā, kas Rīgā norisināsies 7.–8. oktobrī, tiks meklēti risinājumi, kā tekstila aprites inovācijas no atsevišķiem projektiem pārvērst funkcionējošā aprites sistēmā. "Inovāciju loks ir plašs," stāsta vides organizācijas "Zaļā brīvība" aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā Dace Akule "Tajā ietilpst tiešsaistes platformas, kas ļauj ikvienam no mums ērti atrast jaunu saimnieku apģērbam, ko vairs nevalkājam, piemēram, "Andele Mandele", "Vinted" vai "Sellpy". Inovācijas ievieš arī tekstila preču ražotāji, kuri meklē veidus, kā samazināt resursu patēriņu un atgriezumu apjomu, kā arī – kā izmantot pārpalikumus. Piemēram, "Lindström Latvija" meklē iespējas pārstrādāt savus nolietotos darba apģērbus un industriālos paklājus, no kuriem tepat Latvijā varētu ražot, piemēram, suņu gultas. Vairāki mūsu sadarbības partneri Eiropā projekta "tExtended" ietvaros ir izstrādājuši jaunus produktus no pārstrādātām šķiedrām: dvieļus, apģērbus, siltumizolācijas materiālus un automašīnu salona paneļus. Daļu no tiem varēs apskatīt forumā. Arī mēs "Zaļajā brīvībā" pēdējā gada laikā kopradē ar dizaina studentiem, tekstila speciālistiem un sociālo uzņēmumu "Visi var" izstrādājām trīs produktus – Latvijas suvenīrus no tekstila pārpalikumiem, kurus var izgatavot cilvēki ar invaliditāti. Kopā ar kolēģiem citās Eiropas valstīs arī turpinām izstrādāt risinājumu, kas līdzinās depozīta sistēmai, tikai lietotam tekstilam. Tas ir "TexMat": viedi, automatizēti savākšanas konteineri novērtēs nodotā apģērba kvalitāti un atdalīs atkārtoti lietojamās preces no pārstrādei derīgajām. Cilvēks par nodoto saņems atlīdzību, bet ražotāji saņems informāciju par to, kas noticis ar viņu ražotajām precēm. Šī joma pašlaik attīstās ļoti dinamiski."
Pasākums notiek laikā, kad tekstilizstrādājumu atkritumu apmērs turpina pieaugt. Šobrīd pasaulē mazāk nekā 1% tekstilizstrādājumu tiek pārstrādāti jaunos, un vairs nepietiek ar tekstila atkritumu savākšanu un šķirošanu.
"Zaļās brīvības" eksperte zina stāstīt, ka Latvijā pēdējo piecu gadu tekstila apritē ir notikušas lielas pārmaiņas. Kopš 2023. gada janvāra visā valstī ir pieejami īpaši tekstila šķirošanas konteineri, bet kopš 2024. gada jūlija tekstila precēm darbojas ražotāja paplašinātās atbildības sistēma. "Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas Latvijā pārdod apģērbus, mājas tekstilu un apavus, rūpējas, lai pēc lietošanas šīs preces nonāktu speciālajos konteineros, nevis sadzīves atkritumos," skaidro Dace Akule. "Tādējādi preces var lietot atkārtoti vai pārstrādāt un izmantot to materiālus jaunu produktu ražošanā. Jāuzsver, ka Latvija šajā ziņā pozitīvi izceļas Eiropā. Visā ES tekstila dalītā vākšana kļuva obligāta tikai no 2025. gada janvāra, bet ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tekstilam bez Latvijas darbojas vēl tikai trīs ES valstīs." Eksperte gan arī norāda – tas nenozīmē, ka Latvijā tekstila apritē viss ir atrisināts.
Līdztekus diskusijām uz skatuves forumā būs apskatāmi praktiski tekstila aprites risinājumi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
Jau nākamnedēļ Rīgā pulcēsies eksperti no ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm, lai īpašā tekstila aprites forumā meklētu risinājumus, kā tekstila aprites inovācijas ieviest plašākā mērogā.
Iecerēts, ka ziemeļvalstu un Baltijas valstu tekstila aprites forumā, kas Rīgā norisināsies 7.–8. oktobrī, tiks meklēti risinājumi, kā tekstila aprites inovācijas no atsevišķiem projektiem pārvērst funkcionējošā aprites sistēmā. "Inovāciju loks ir plašs," stāsta vides organizācijas "Zaļā brīvība" aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā Dace Akule "Tajā ietilpst tiešsaistes platformas, kas ļauj ikvienam no mums ērti atrast jaunu saimnieku apģērbam, ko vairs nevalkājam, piemēram, "Andele Mandele", "Vinted" vai "Sellpy". Inovācijas ievieš arī tekstila preču ražotāji, kuri meklē veidus, kā samazināt resursu patēriņu un atgriezumu apjomu, kā arī – kā izmantot pārpalikumus. Piemēram, "Lindström Latvija" meklē iespējas pārstrādāt savus nolietotos darba apģērbus un industriālos paklājus, no kuriem tepat Latvijā varētu ražot, piemēram, suņu gultas. Vairāki mūsu sadarbības partneri Eiropā projekta "tExtended" ietvaros ir izstrādājuši jaunus produktus no pārstrādātām šķiedrām: dvieļus, apģērbus, siltumizolācijas materiālus un automašīnu salona paneļus. Daļu no tiem varēs apskatīt forumā. Arī mēs "Zaļajā brīvībā" pēdējā gada laikā kopradē ar dizaina studentiem, tekstila speciālistiem un sociālo uzņēmumu "Visi var" izstrādājām trīs produktus – Latvijas suvenīrus no tekstila pārpalikumiem, kurus var izgatavot cilvēki ar invaliditāti. Kopā ar kolēģiem citās Eiropas valstīs arī turpinām izstrādāt risinājumu, kas līdzinās depozīta sistēmai, tikai lietotam tekstilam. Tas ir "TexMat": viedi, automatizēti savākšanas konteineri novērtēs nodotā apģērba kvalitāti un atdalīs atkārtoti lietojamās preces no pārstrādei derīgajām. Cilvēks par nodoto saņems atlīdzību, bet ražotāji saņems informāciju par to, kas noticis ar viņu ražotajām precēm. Šī joma pašlaik attīstās ļoti dinamiski."
Pasākums notiek laikā, kad tekstilizstrādājumu atkritumu apmērs turpina pieaugt. Šobrīd pasaulē mazāk nekā 1% tekstilizstrādājumu tiek pārstrādāti jaunos, un vairs nepietiek ar tekstila atkritumu savākšanu un šķirošanu.
"Zaļās brīvības" eksperte zina stāstīt, ka Latvijā pēdējo piecu gadu tekstila apritē ir notikušas lielas pārmaiņas. Kopš 2023. gada janvāra visā valstī ir pieejami īpaši tekstila šķirošanas konteineri, bet kopš 2024. gada jūlija tekstila precēm darbojas ražotāja paplašinātās atbildības sistēma. "Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas Latvijā pārdod apģērbus, mājas tekstilu un apavus, rūpējas, lai pēc lietošanas šīs preces nonāktu speciālajos konteineros, nevis sadzīves atkritumos," skaidro Dace Akule. "Tādējādi preces var lietot atkārtoti vai pārstrādāt un izmantot to materiālus jaunu produktu ražošanā. Jāuzsver, ka Latvija šajā ziņā pozitīvi izceļas Eiropā. Visā ES tekstila dalītā vākšana kļuva obligāta tikai no 2025. gada janvāra, bet ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tekstilam bez Latvijas darbojas vēl tikai trīs ES valstīs." Eksperte gan arī norāda – tas nenozīmē, ka Latvijā tekstila apritē viss ir atrisināts.
Līdztekus diskusijām uz skatuves forumā būs apskatāmi praktiski tekstila aprites risinājumi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
