Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, paziņo Rinkēvičs

Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lietuvas Seims šomēnes pirmajā balsojumā atbalstīja konstitūcijā noteiktā aizlieguma izvietot kodolieročus valsts teritorijā atcelšanu. Pašlaik konstitūcijas 137. pants nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči vai ārvalstu militārās bāzes.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas Satversmē šāda aizlieguma nav. "Mums nav likumos juridiski noteiktu šķēršļu kodolieroču izvietošanai Latvijā," teica prezidents.

Viņš stāstīja, ka 2003. gadā, Latvijai gatavojoties iestāties NATO, katra dalībvalsts esot apliecinājusi, ka tai nebūs nekāda veida ierobežojumu īstenot pilnu NATO kolektīvās drošības mehānismu, tai skaitā arī dalību kodolatturēšanas sistēmā. "Ja tāda nepieciešamība būs un ja tāds NATO kolektīvs lēmums būs, Latvijā tiks izvietoti kodolieroči," sprieda Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nenotiek nekādas konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā.

Komentējot Lielbritānijas izteikto piedāvājumu kodolaizsardzībai Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstīm - Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Nīderlandei, Rinkēvičs sprieda - ja nebūtu kodolieroču aizsardzības, Eiropā jau sen būtu izpletušies vairāki konvencionāli kari. Kodolieroču izmantošana ir pats galējais līdzeklis, bet tie attur agresoru no neprognozējamām vai plašām darbībām, vērtēja Rinkēvičs.

Politiķis norādīja, ka Lielbritānija jau ir daļa no NATO kodolatturēšanas sistēmas un Latvija jau šobrīd ir zem NATO kodolvairoga, ko nodrošina ASV un Lielbritānija, bet Latvija kā JEF dalībvalsts pozitīvi raugās uz visiem papildu drošības pasākumiem un elementiem. "Mēs saprotam, ka tā joprojām ir daļa no NATO kopējās politikas," teica prezidents.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas piedāvājumu apstiprināja Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris ģenerālis Gvins Dženkinss, pirmdien apmeklējot Somiju, kur viņš tikās ar Somijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heiki Auto.

"[Lielbritānijas] karaflotes komandieris ir uzsvēris Lielbritānijas stingro uzticību JEF sadarbībai, un caur to ir arī radītas šīs jaunās iespējas," Auto pavēstīja Somijas ziņu aģentūrai STT, komentējot savu tikšanos ar Dženkinsu.

"Somija atradīsies zem kodollietussarga, un to garantēs zemūdenes, kas pašlaik patrulē Atlantijas okeānā," apstiprināja Dženkinss.

Novembrī ir plānots parakstīt vienošanos par jauna tipa kaujas spēku izveidošanu JEF ietvaros. Jaunajai grupai būs karalaika aizsardzības plāni, un ir gaidāms, ka tā spēs nekavējoties iesaistīties karadarbībā Krievijas draudu gadījumā.

JEF ir desmit līdzīgi domājošu valstu - Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas - koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā.

Koalīcija tika izveidota 2014. gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas, reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Somija un Zviedrija pievienojās JEF 2017. gadā vēl pirms šo valstu uzņemšanas NATO. JEF tagad tiek uzskatīti par pirmās reaģēsanas spēkiem, kas papildina NATO.