17.4 °C
Latvijā tālmācības programmās mācības šogad uzsāka vairāk nekā 13 tūkstoši skolēnu, no kuriem trešdaļa mācās pamatskolas klasēs, bet 8% – 1.–6. klasē.
Pēdējos gados tālmācība kā izvēlētais izglītības veids ir kļuvis pieprasītāks visos klašu posmos. Tomēr likumdevēji rosina pamazām ierobežot attālinātās programmas jaunākajās klasēs – ekspertus uztrauc sliktie eksāmenu rezultāti, ierobežotās saskarsmes iespējas un zemie kvalitātes kritēriji. "Latvijas Avīze" kopā ar reģionu laikrakstu kolēģiem pētīja – kāda ir situācija Latvijā ar tālmācīšanos.
Ar trešo piegājienu Saeimā šā gada 19. februārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pakāpeniski ierobežot iespēju 1.–6. klašu skolēniem mācīties attālināti un noteiks stingrākus ierobežojumus tālmācības formai. Likumprojekts raisīja lielus politiskus strīdus, lielākos iebildumus izteica tobrīd un tagad opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā", kā arī "Apvienotais saraksts", kas tad bija opozīcijā, bet nu ir valdošajā koalīcijā. Kad grozījumi tika pieņemti, Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Dace Melbārde ("Jaunā Vienotība"), tagad ministriju vada Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Arī viņas pārstāvētā partija iestājas par mazāk ierobežojošu regulējumu tālmācībai, un februārī tobrīd kā Saeimas deputāte I. Indriksone balsoja pret šiem grozījumiem.
Aptauja
Vai atbalstāt tālmācību vispārējā izglītībā?
Iespējams, politiskie strīdi par šo jautājumu tomēr turpināsies – un jau nākamajā Saeimā. Partija "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") maijā iesniedza grozījumus Izglītības likumā, rosinot atcelt plānotos tālmācības ierobežojumus 1.–6. klasēs. Opozīcijas deputātu ieskatā, februārī pieņemtie likuma grozījumi nepamatoti sašaurina bērnu un vecāku tiesības. Šie grozījumi jūnijā nodoti skatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet līdz plenārsēdei vēl nav tikuši, tātad, visticamāk, galavārds – pieņemt vai noraidīt – būs nākamajai Saeimai.
Arī pašreizējais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") nepiekrīt tām izmaiņām tālmācības kārtībā, ko Saeima pieņēma februārī. Viņa partija toreiz balsoja pret, un tagad Batņa atbalsta "LPV" iesniegto likumprojektu. Vienlaikus Batņa apzinās, ka pašreizējās koalīcijas sastāvā šo lēmumu mainīt vai atcelt neizdosies, jo divas pašreizējās koalīcijas partijas – "Jaunā Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība – toreiz balsoja par. "Ja tomēr kaut kā mēģināsim situāciju labot, tad tas notiks nākamās Saeimas laikā," saka Batņa. Viņa pārstāvētās frakcijas "Apvienotais saraksts" nostāja paliekot nemainīga: tālmācību nevajadzētu ierobežot.
Taču likums ir stājies spēkā un tā nosacījumi izpildvarai jāpilda – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nupat septembrī nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu par izglītības apguvi ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē. "Būtiskākās izmaiņas paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai, skolas un vecāku atbildību, kā arī īpašo apstākļu izvērtēšanu, izvēloties izglītības apguvi ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē," vēsta ministrija. Ministrijas publiskajā paziņojumā izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone tagad citēta tā: "Tālmācība un izglītība ģimenē ir nozīmīgas izglītības ieguves formas, un tās nedrīkst kļūt par formalitāti vai ieganstu tam, ka bērns paliek bez nepieciešamā atbalsta un regulāras saiknes ar skolu. Ar jaunajām prasībām paredzam stiprināt skolu atbildību, lai nodrošinātu regulāru tiešo kontaktu ar pedagogiem un sniegtu skaidru izpratni vecākiem. Īpaši jaunākajās klasēs katram lēmumam par izglītības formu ir jābūt balstītam tikai un vienīgi bērna vislabākajās interesēs un reālajās vajadzībās."
Izmaiņas ieviesīs pakāpeniski
Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka šobrīd 1.–6. klašu grupā tālmācībā mācās 1118 bērni. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šiem audzēkņiem no nākamā gada septembra būs nepieciešams iepriekšējs pašvaldības izvērtējums, nosakot īpašus apstākļus, kuru dēļ izglītību uzsākt vai turpināt tālmācībā vai ģimenē.
Ministru kabineta noteikumu projekts par izglītības apguvi ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē paredz, ka izmaiņas ieviesīs pakāpeniski. No 2027. gada 1. septembra noteikumi attieksies uz 1. un 4. klases audzēkņiem. No 2028. gada 1. septembra tie būs jāņem vērā 2. un 5. klasēm, bet vēl gadu vēlāk tie stāsies spēkā arī 3. un 6. klasēs.
Galvenais iemesls likuma grozījumiem bijusi izglītības speciālistu atziņa, ka vismaz sākumskolā bērniem ir svarīgi mācīties klātienē. To uzsvērusi iepriekšējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"). "Tālmācība netiek aizliegta. Klātiene 1.–6. klasē tiek noteikta kā pamatforma, jo tieši šajā vecumposmā bērniem ir vislielākā vajadzība pēc sociālās mijiedarbības, pedagoga klātbūtnes un struktūras. Vienlaikus likumprojekts skaidri nosaka, kuri ir tie gadījumi, kad alternatīva klātienē mazajās klasēs ir iespējama – veselības, sociālu, pieejamības vai citu būtisku apstākļu dēļ. [..] Problēma tiešām ir kvalitāte. Un tieši tāpēc šie grozījumi nenoliedz citas formas, tostarp tālmācību, bet ievieš skaidrākus rāmjus, lai bērni netiktu pakļauti nekvalitatīvai vai nepietiekami uzraudzītai izglītībai. Grozījumi nosaka arī valdībai izstrādāt vienotus valsts līmeņa standartus klātienes alternatīvas skolām," savā ierakstā sociālajos tīklos grozījumus iepriekš pamatoja politiķe.
Likuma grozījuma autori arī pauduši, kāpēc klātienes mācības ir ļoti būtiskas, – tās dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja.
Tālmācībā bērniem grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes.
Skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes, kā arī ir garantētas fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību.
Kāpēc izvēlas tālmācību?
Kāpēc skolēni mācās tālmācībā? Vecākiem ir dažādi iemesli, kāpēc viņi izvēlas bērnus izņemt no ierastās skolas vides, nereti viens no tiem ir mobings. Piemēram, Valkas un Smiltenes novada laikraksts "Ziemeļlatvija" min kādas ģimenes pieredzi – Gabriela Annija pamatskolas pēdējās klasēs pārgājusi uz tālmācību, jo klasē saskārusies ar atstumšanu, pazemošanu un nepatīkamu attieksmi no skolotājiem.
Tālmācību izvēlas arī audzēkņi, kuri atrodas ārzemēs, bet izglītību vēlas iegūt latviešu valodā, dzīvo attālākos novados vai kuriem ir nepieciešams elastīgs mācību grafiks, jo paralēli mācībām viņi strādā vai nodarbojas ar sportu.
Latvijā tālmācība ir atļauta visās klašu grupās, bet tālmācības izglītību pamatskolas, tostarp sākumskolas, līmeņos organizē tikai privātas skolas par maksu. Tālmācība ir oficiāla izglītības ieguves forma, un programmai ir jāatbilst noteiktām izglītības prasībām. Pēc programmas absolvēšanas tiek saņemts izglītību apliecinošs dokuments, tāds pats, kā mācoties "parastajā" skolā, – apliecība par pamatizglītību vai atestāts par vispārējo vidējo izglītību.
"Izglītības ieguves formām jābūt daudzveidīgām, jo katra bērna vajadzības ir atšķirīgas. Vienam otram tālmācība ir vislabākais risinājums," uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, kurš iepriekš strādājis skolā – bijis Valles, Ikšķiles un Ādažu vidusskolas direktors. Viņš arī uzskata, ka stingrākā regulējuma virzītāji, kuri to pamatojuši ar nepietiekamiem kvalitātes kritērijiem un neapmierinošajiem eksāmenu rezultātiem, par piemēru ņēmuši tikai konkrētas skolas, kurās liela daļa audzēkņu tik tiešām nav nokārtojuši eksāmenu. Neesot parādīti labie piemēri, par kādu Batņa uzskata, piemēram, tālmācības vidusskolu "Rīgas Komercskola". "Komercskola reitingos apsteidz daudzas vidusskolas un arī vienu otru ģimnāziju," pauž Batņa. Jāpiebilst, ka pēc sabiedriskās organizācijas "Ata Kronvalda fonds" veidotā Latvijas skolu reitinga datiem, "Rīgas Komercskola" pagājušā mācību gadā ierindojās 17. vietā lielo skolu grupā (tajā ir 71 skola; valsts ģimnāzijas un mazās skolas ir citā grupā). Šis reitings gan nebūtu uzskatāms par objektīvu, jo vērtē skolas tikai pēc talantīgāko skolēnu sasniegumiem, proti, par sasniegumiem skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs.
Batņa arī uzskata, ka likuma grozījumi tika virzīti tikai to neapzinīgo ģimeņu dēļ, kas patiešām tālmācību izmanto ļaunprātīgi. "Visbiežāk, īpaši 1.–6. klašu posmā, tālmācību izvēlas, jo bērns saskaras ar fizisku vai emocionālu vardarbību skolā, veselības problēmām, grūtībām iekļauties lielās klasēs." Šie dati, kā min Batņa, balstās uz Eiropas Tālmācības vidusskolas un "Rīgas Komercskolas" iekšējām aptaujām.
Turklāt uzskats, ka jaunāko klašu posmos bērni tālmācībā visu dara patstāvīgi, pēc Batņas domām, ir absurds. "Beidziet, tā nav – viņiem palīdz ģimenes locekļi, vecāki. Protams, ka pirmklasnieks pats galā netiktu. Izvēle par labu tālmācības izglītībai bija vecāku lēmums, un tieši to arī varēja nostiprināt likumā: tālmācībā, tāpat kā mājmācībā, vecākiem ir jāuzņemas atbildība par bērna mācību procesu," saka Batņa.
Prasīs pašvaldības izvērtējumu
Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nodots sabiedriskajā apspriešanā, paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai un pieprasa lielāku atbildību no skolas un vecākiem. Jaunāko klašu audzēkņiem būs jānodrošina tiešs kontakts ar pedagogu – vismaz 30% apmērā no kopējās izglītības programmas apjoma. Mācību priekšmetos, kuros jākārto valsts pārbaudījums, skolēnam vismaz reizi semestrī būs jāveic pārbaudes darbs, savukārt citos mācību priekšmetos būs jānodrošina regulāri kontroldarbi.
Paredzēts, ka pašvaldības atzinums par iespēju izglītību apgūt tālmācībā 1.–6. klasēs būs derīgs vienu mācību gadu un tā derīguma termiņu varēs pagarināt.
Lai izvērtējumu izsniegtu, pašvaldībai būs jākonstatē īpaši sociāli, veselības vai izglītības pieejamības apstākļi, kādēļ mācības šādā formā konkrētajam bērnam būtu vispiemērotākās. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam līdztekus tālmācības īstenošanai skolās noteiks Ministru kabinets.
Plānotie stingrākie noteikumi, kas vēl ir apspriešanas stadijā, jau raisījuši iebildumus un satraukuši tos vecākus, kuru bērni mācās tālmācībā. Piemēram, biedrība "Asociācija ģimene" par Ministru kabineta noteikumu projektu paudusi iebildumus, kas izlasāmi Tiesību aktu projektu portālā. "Asociācija ģimene" pauž viedokli, ka "izglītības regulējumā būtu skaidri saglabājams princips, ka ģimene nav uzskatāma par potenciāli problemātisku tikai tādēļ, ka tā izvēlas mājmācību vai tālmācību", tāpat organizācija, piemēram, vērš uzmanību, ka pašvaldība nav tikai neitrāla bērna interešu izvērtētāja, jo ir ieinteresēta, lai tās skolās būtu vairāk bērnu. Organizācija paudusi vēl citus pretargumentus.
Gulbenes novada laikraksts "Dzirkstele" sazinājies ar ģimeni, kurā divi pamatskolas bērni jau trešo mācību gadu par maksu mācās Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. "Pa šiem mācību gadiem esam sapratuši, ka tālmācība vismaz mūsu gadījumā ir daudz piemērotāka. Kad bērns mācījās parastajā skolā, es biju viņam kā asistente un redzēju situāciju no malas. Klasē bērni ir ļoti dažādi, daži traucē mācību procesu, citi netiek galā ar savām mācību lietām. Tas apgrūtina gan skolotāja darbu, gan citu skolēnu mācīšanos. Manuprāt, tālmācībā bērns vielu apgūst pilnvērtīgāk," stāstījusi skolēnu mamma. Par stingrākiem regulējumiem viņai rodas jautājums: "Kā pašvaldība, kas līdz šim mums nekā nav palīdzējusi, tagad varēs izvērtēt manu situāciju? Skolās trūkst asistentu un skolotāju palīgu. Kā šādos apstākļos var lemt, kur mācīsies mans bērns – tālmācībā vai klātienē?" Viņa spriež – ja tālmācību ierobežos, deklarēšot savu bērnu Lietuvā pie radiem, lai viņš varētu turpināt mācības attālināti. "Skaitīsies, ka viņš ir ārzemēs. Šobrīd es maksāju par skolu, un bērns mācās. Mēs dzīvojam laukos, un arī šis ir vēl viens iemesls, kāpēc tālmācība mums ir ērtāka. Kad viens no maniem bērniem pabeigs 9. klasi tālmācībā, viņš dosies uz Rīgu, lai tehnikumā apgūtu arodu un turpinātu mācības klātienē," laikrakstam "Dzirkstele" stāstījusi Gulbenes novada iedzīvotāja.
"Pazīstu vecākus, kuriem ir ļoti introverta meita. Viņa mācījās lielā skolā, bet nevarēja iejusties. Arī privātā skolā ar desmit audzēkņiem klasē viņai negāja viegli. Turklāt viņa socializējas ārpus skolas. Vecāki man jautāja, vai viņa dabūs atļauju no pašvaldības, lai turpinātu mācības tālmācībā. Tomēr tas viss būs atkarīgs no pašvaldības – ja komisija uzskatīs, ka viņai nepieciešama socializēšanās skolas vidē, jo tādi vecišķi principi par socializēšanos pastāv, tad tur neko nevarēs iebilst," spriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa.
Eksāmenos vājāki rezultāti
Par vienu no galvenajiem faktoriem, aizstāvot stingrāku regulējumu tālmācībā, tā virzītāji min skolēnu vājos eksāmenu rezultātus. Piemēram, matemātikas eksāmena rezultāts 84% tālmācības skolēnu ir zem vidējā rādītāja valstī. Atsevišķās skolās 38% eksāmena kārtotāju nesasnieguši 10% vērtējumu. Latviešu valodas eksāmenā rezultāts zem vidējā rādītāja valstī bijis 69% tālmācības skolēniem šā eksāmena kārtotājiem, angļu valodā – 63%. Tā rakstīts likumprojekta anotācijā, nenorādot gan, kādu klašu eksāmenu rezultāti tie ir.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) norādījusi, ka nevar secināt, ka visās tālmācības skolās rezultāti būtu vāji. Atsevišķas tālmācības izglītības iestādes uzrādījušas ļoti labus rezultātus, tādēļ nepieciešams izvērtēt katras skolas darbu atsevišķi. Detalizētāka rezultātu analīze pēc skolu tipiem un izglītības programmām gaidāma šoruden.
Šā gada augustā tika dibināta Latvijas Attālinātās izglītības un darba arodbiedrība (LAIDA) – pirmā specializētā arodbiedrība, kas apvieno speciālistus, kuru profesionālais darbs saistīts ar attālināto izglītību un digitālu darba vidi. Kā skaidro arodbiedrības priekšsēdētājs Ģirts Blekte, Latvijā neesot organizācijas, kas aizstāvētu aptuveni 13 tūkstošus tālmācībā esošos izglītojamos un šajā izglītības sistēmā strādājošo intereses. Viņš nenoliedz, ka zemie valsts pārbaudījumu rezultāti ir problēma. "Jā, vidējie rezultāti tālmācības skolās ir zemāki, un tas jāuztver nopietni. 2025. gadā tālmācībā 9. klasē mācījās 1297 skolēni. Gadu iepriekš 8. klasē tālmācībā bija tikai 608. Tātad vismaz 689 skolēni, vairāk nekā puse, tālmācībā ienāca tieši eksāmena gadā. Līdz tam viņi mācījās citās skolās. Tas nav vienreizējs gadījums, tā notiek katru gadu. Šo skolēnu eksāmenu rezultāti vairāk parāda to, ko viņi iemācījās iepriekšējos astoņos gados citās skolās, nevis to, ko tālmācība paspēja izdarīt vienā gadā. Un bieži vien uz tālmācību 9. klasē pāriet tieši tie, kuriem iepriekšējā skolā neveicās. Skolas arī savā starpā ļoti atšķiras. Ja kādai skolai rezultāti ir pastāvīgi zemi, tas jārisina ar uzraudzību šajā skolā, nevis ar visas formas ierobežošanu."
Pēc publiski pieejamās informācijas no visiem skolēniem, kuri matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā nesasniedza minimālo 20% slieksni, 25,5% bija 12. klašu tālmācības programmu skolēni. Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Č. Batņa uzskata, ka tālmācības vidusskolas ir kļuvušas par sava veida vakarskolām, jo liels procents audzēkņu ir jau pieaugušā vecumā bez iepriekš iegūtas vidējās izglītības, bet tagad strādājot viņi saprot, ka tā tomēr ir nepieciešama. "Protams, ir grūti atgriezties mācību procesā, un ir liela daļa, kas eksāmenus nenokārto," uzskata Č. Batņa.
Liepājas Raiņa vidusskolas (iepriekš Rietumkrasta vidusskolas) tālmācības programmas skolotāja Jana Liepiņa apstiprina, ka lielākās problēmas skolēniem sagādā pārbaudes darbu un eksāmenu kārtošana, īpaši matemātikā. Šajā skolā tālmācību piedāvā 10.–12. klasei, šo tālmācības programmu apgūstot, piemēram, jūrnieki, sportisti, jaunās māmiņas un armijnieki, kuri vēlas attīstīt militāro karjeru, taču to nevar izdarīt bez vispārējas vidējās izglītības. Izglītojamo vecums un iepriekšējās izglītības līmenis ir ļoti atšķirīgs. Desmitajā klasē mācās audzēkņi, sākot ar 16 gadu vecumu, savukārt divpadsmito klasi pabeidz arī skolēni, kuri jau sasnieguši 50 gadu slieksni. Skolotāja uzsver, ka tieši pieaugušie skolēni apzinās, ka viņiem ir jāmācās papildus, reizēm jāņem privātskolotāji, lai tiktu pie atestāta.
"Ir tādi skolēni, kuri eksāmenus kārto divreiz un pat trīs reizes, līdz tos nokārto."
Jāpiebilst, ka Liepājas Raiņa vidusskolā tālmācība ir bez maksas – tā ir būtiska atšķirība no privātskolām, kurās mācības ir par maksu. Attiecīgi skolēnu attieksme var būt citāda, kā arī citām privātskolām var būt lielāki resursi.
Laikraksts "Ziemeļlatvija" aprunājies ar daudzbērnu mammu Dainu, kura šogad, 31 gada vecumā, uzsākusi mācības 11. klasē Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. (Šajā skolā mācību maksa ir 65 eiro mēnesī jeb 650 eiro par vienu klasi.) No skolas viņa aizgājusi gandrīz pirms piecpadsmit gadiem, nepabeigusi 10. klasi – piedzimusi meitiņa. "Es nevaru būt dumjāka kā mani bērni," atbild Daina, kad taujāta par izvēli atsākt mācības. "Negribu dzirdēt no bērniem pārmetumus, ka neesmu pabeigusi vidusskolu. Gribu turpināt darbu klientu apkalpošanas nozarē. Iestājoties jaunā darbavietā, vidējā izglītība ir prasība."
Jelgavas novada Tālmācības vidusskolas direktore Antra Akermane laikrakstam "Zemgales Ziņas" pastāstījusi, ka šajā izglītības iestādē mācās 9., 10., 11. un 12. klašu audzēkņi. Vecākajam skolēnam esot 53 gadi. "Mēs bieži saskaramies ar negatīviem stereotipiem, ka tālmācību izvēlas tikai slinkie vai ka atzīmes var nopirkt, taču tas neatbilst īstenībai. Izglītības iegūšana tālmācībā prasa daudz vairāk darba un disciplīnas gan no skolēniem, gan skolotājiem. Eksāmeni mūsu skolā ir tieši tādi paši kā visās Latvijas skolās – nekādu atšķirību vai atvieglojumu nav. Mēs noteikti vēlētos labākus vērtējumus, īpaši matemātikā, kas ir vājais punkts gan mūsu skolā, gan valstī kopumā." Lai rezultātus uzlabotu, skolā ieviesti regulāri pārbaudes darbi ar formatīvajiem vērtējumiem.
Kāpēc izvēlas tālmācību
Viena no biedrības "Ģimeņu skolu apvienība" dibinātājām Baiba Stikute 2025. un 2026. gada laikā veica aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 ģimeņu, kas izvēlējušas tālmācību vai mājmācību. Kā galvenos iemeslus šiem izglītības veidiem respondenti min:
- Saskaršanās ar dažādām problēmsituācijām skolā.
- Neapmierinoša izglītības kvalitāte klātienes skolās.
- Mācīšanās traucējumi bērniem.
- Vēlme attīstīt talantus, radošumu, veicināt zinātkāri un personības attīstību.
- Mācīšanās traucējumi, garīgas vai fiziskas problēmas bērniem.
- Loģistikas problēmas, piemēram, atrašanās tālu no skolas, vecāku darba režīms vai bieža uzturēšanās ārvalstīs.
Kā praktiski notiek mācības tālmācībā? Kā risināt problēmu ar socializēšanos un mācību kvalitāti? Temata turpinājumu lasiet "Latvijas Avīzes" rītdienas numurā.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Latvijā tālmācības programmās mācības šogad uzsāka vairāk nekā 13 tūkstoši skolēnu, no kuriem trešdaļa mācās pamatskolas klasēs, bet 8% – 1.–6. klasē.
Pēdējos gados tālmācība kā izvēlētais izglītības veids ir kļuvis pieprasītāks visos klašu posmos. Tomēr likumdevēji rosina pamazām ierobežot attālinātās programmas jaunākajās klasēs – ekspertus uztrauc sliktie eksāmenu rezultāti, ierobežotās saskarsmes iespējas un zemie kvalitātes kritēriji. "Latvijas Avīze" kopā ar reģionu laikrakstu kolēģiem pētīja – kāda ir situācija Latvijā ar tālmācīšanos.
Ar trešo piegājienu Saeimā šā gada 19. februārī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pakāpeniski ierobežot iespēju 1.–6. klašu skolēniem mācīties attālināti un noteiks stingrākus ierobežojumus tālmācības formai. Likumprojekts raisīja lielus politiskus strīdus, lielākos iebildumus izteica tobrīd un tagad opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā", kā arī "Apvienotais saraksts", kas tad bija opozīcijā, bet nu ir valdošajā koalīcijā. Kad grozījumi tika pieņemti, Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Dace Melbārde ("Jaunā Vienotība"), tagad ministriju vada Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Arī viņas pārstāvētā partija iestājas par mazāk ierobežojošu regulējumu tālmācībai, un februārī tobrīd kā Saeimas deputāte I. Indriksone balsoja pret šiem grozījumiem.
Aptauja
Vai atbalstāt tālmācību vispārējā izglītībā?
Iespējams, politiskie strīdi par šo jautājumu tomēr turpināsies – un jau nākamajā Saeimā. Partija "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") maijā iesniedza grozījumus Izglītības likumā, rosinot atcelt plānotos tālmācības ierobežojumus 1.–6. klasēs. Opozīcijas deputātu ieskatā, februārī pieņemtie likuma grozījumi nepamatoti sašaurina bērnu un vecāku tiesības. Šie grozījumi jūnijā nodoti skatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet līdz plenārsēdei vēl nav tikuši, tātad, visticamāk, galavārds – pieņemt vai noraidīt – būs nākamajai Saeimai.
Arī pašreizējais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") nepiekrīt tām izmaiņām tālmācības kārtībā, ko Saeima pieņēma februārī. Viņa partija toreiz balsoja pret, un tagad Batņa atbalsta "LPV" iesniegto likumprojektu. Vienlaikus Batņa apzinās, ka pašreizējās koalīcijas sastāvā šo lēmumu mainīt vai atcelt neizdosies, jo divas pašreizējās koalīcijas partijas – "Jaunā Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība – toreiz balsoja par. "Ja tomēr kaut kā mēģināsim situāciju labot, tad tas notiks nākamās Saeimas laikā," saka Batņa. Viņa pārstāvētās frakcijas "Apvienotais saraksts" nostāja paliekot nemainīga: tālmācību nevajadzētu ierobežot.
Taču likums ir stājies spēkā un tā nosacījumi izpildvarai jāpilda – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nupat septembrī nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu par izglītības apguvi ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē. "Būtiskākās izmaiņas paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai, skolas un vecāku atbildību, kā arī īpašo apstākļu izvērtēšanu, izvēloties izglītības apguvi ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē," vēsta ministrija. Ministrijas publiskajā paziņojumā izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone tagad citēta tā: "Tālmācība un izglītība ģimenē ir nozīmīgas izglītības ieguves formas, un tās nedrīkst kļūt par formalitāti vai ieganstu tam, ka bērns paliek bez nepieciešamā atbalsta un regulāras saiknes ar skolu. Ar jaunajām prasībām paredzam stiprināt skolu atbildību, lai nodrošinātu regulāru tiešo kontaktu ar pedagogiem un sniegtu skaidru izpratni vecākiem. Īpaši jaunākajās klasēs katram lēmumam par izglītības formu ir jābūt balstītam tikai un vienīgi bērna vislabākajās interesēs un reālajās vajadzībās."
Izmaiņas ieviesīs pakāpeniski
Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka šobrīd 1.–6. klašu grupā tālmācībā mācās 1118 bērni. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šiem audzēkņiem no nākamā gada septembra būs nepieciešams iepriekšējs pašvaldības izvērtējums, nosakot īpašus apstākļus, kuru dēļ izglītību uzsākt vai turpināt tālmācībā vai ģimenē.
Ministru kabineta noteikumu projekts par izglītības apguvi ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē paredz, ka izmaiņas ieviesīs pakāpeniski. No 2027. gada 1. septembra noteikumi attieksies uz 1. un 4. klases audzēkņiem. No 2028. gada 1. septembra tie būs jāņem vērā 2. un 5. klasēm, bet vēl gadu vēlāk tie stāsies spēkā arī 3. un 6. klasēs.
Galvenais iemesls likuma grozījumiem bijusi izglītības speciālistu atziņa, ka vismaz sākumskolā bērniem ir svarīgi mācīties klātienē. To uzsvērusi iepriekšējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"). "Tālmācība netiek aizliegta. Klātiene 1.–6. klasē tiek noteikta kā pamatforma, jo tieši šajā vecumposmā bērniem ir vislielākā vajadzība pēc sociālās mijiedarbības, pedagoga klātbūtnes un struktūras. Vienlaikus likumprojekts skaidri nosaka, kuri ir tie gadījumi, kad alternatīva klātienē mazajās klasēs ir iespējama – veselības, sociālu, pieejamības vai citu būtisku apstākļu dēļ. [..] Problēma tiešām ir kvalitāte. Un tieši tāpēc šie grozījumi nenoliedz citas formas, tostarp tālmācību, bet ievieš skaidrākus rāmjus, lai bērni netiktu pakļauti nekvalitatīvai vai nepietiekami uzraudzītai izglītībai. Grozījumi nosaka arī valdībai izstrādāt vienotus valsts līmeņa standartus klātienes alternatīvas skolām," savā ierakstā sociālajos tīklos grozījumus iepriekš pamatoja politiķe.
Likuma grozījuma autori arī pauduši, kāpēc klātienes mācības ir ļoti būtiskas, – tās dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja.
Tālmācībā bērniem grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes.
Skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes, kā arī ir garantētas fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību.
Kāpēc izvēlas tālmācību?
Kāpēc skolēni mācās tālmācībā? Vecākiem ir dažādi iemesli, kāpēc viņi izvēlas bērnus izņemt no ierastās skolas vides, nereti viens no tiem ir mobings. Piemēram, Valkas un Smiltenes novada laikraksts "Ziemeļlatvija" min kādas ģimenes pieredzi – Gabriela Annija pamatskolas pēdējās klasēs pārgājusi uz tālmācību, jo klasē saskārusies ar atstumšanu, pazemošanu un nepatīkamu attieksmi no skolotājiem.
Tālmācību izvēlas arī audzēkņi, kuri atrodas ārzemēs, bet izglītību vēlas iegūt latviešu valodā, dzīvo attālākos novados vai kuriem ir nepieciešams elastīgs mācību grafiks, jo paralēli mācībām viņi strādā vai nodarbojas ar sportu.
Latvijā tālmācība ir atļauta visās klašu grupās, bet tālmācības izglītību pamatskolas, tostarp sākumskolas, līmeņos organizē tikai privātas skolas par maksu. Tālmācība ir oficiāla izglītības ieguves forma, un programmai ir jāatbilst noteiktām izglītības prasībām. Pēc programmas absolvēšanas tiek saņemts izglītību apliecinošs dokuments, tāds pats, kā mācoties "parastajā" skolā, – apliecība par pamatizglītību vai atestāts par vispārējo vidējo izglītību.
"Izglītības ieguves formām jābūt daudzveidīgām, jo katra bērna vajadzības ir atšķirīgas. Vienam otram tālmācība ir vislabākais risinājums," uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, kurš iepriekš strādājis skolā – bijis Valles, Ikšķiles un Ādažu vidusskolas direktors. Viņš arī uzskata, ka stingrākā regulējuma virzītāji, kuri to pamatojuši ar nepietiekamiem kvalitātes kritērijiem un neapmierinošajiem eksāmenu rezultātiem, par piemēru ņēmuši tikai konkrētas skolas, kurās liela daļa audzēkņu tik tiešām nav nokārtojuši eksāmenu. Neesot parādīti labie piemēri, par kādu Batņa uzskata, piemēram, tālmācības vidusskolu "Rīgas Komercskola". "Komercskola reitingos apsteidz daudzas vidusskolas un arī vienu otru ģimnāziju," pauž Batņa. Jāpiebilst, ka pēc sabiedriskās organizācijas "Ata Kronvalda fonds" veidotā Latvijas skolu reitinga datiem, "Rīgas Komercskola" pagājušā mācību gadā ierindojās 17. vietā lielo skolu grupā (tajā ir 71 skola; valsts ģimnāzijas un mazās skolas ir citā grupā). Šis reitings gan nebūtu uzskatāms par objektīvu, jo vērtē skolas tikai pēc talantīgāko skolēnu sasniegumiem, proti, par sasniegumiem skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs.
Batņa arī uzskata, ka likuma grozījumi tika virzīti tikai to neapzinīgo ģimeņu dēļ, kas patiešām tālmācību izmanto ļaunprātīgi. "Visbiežāk, īpaši 1.–6. klašu posmā, tālmācību izvēlas, jo bērns saskaras ar fizisku vai emocionālu vardarbību skolā, veselības problēmām, grūtībām iekļauties lielās klasēs." Šie dati, kā min Batņa, balstās uz Eiropas Tālmācības vidusskolas un "Rīgas Komercskolas" iekšējām aptaujām.
Turklāt uzskats, ka jaunāko klašu posmos bērni tālmācībā visu dara patstāvīgi, pēc Batņas domām, ir absurds. "Beidziet, tā nav – viņiem palīdz ģimenes locekļi, vecāki. Protams, ka pirmklasnieks pats galā netiktu. Izvēle par labu tālmācības izglītībai bija vecāku lēmums, un tieši to arī varēja nostiprināt likumā: tālmācībā, tāpat kā mājmācībā, vecākiem ir jāuzņemas atbildība par bērna mācību procesu," saka Batņa.
Prasīs pašvaldības izvērtējumu
Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nodots sabiedriskajā apspriešanā, paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai un pieprasa lielāku atbildību no skolas un vecākiem. Jaunāko klašu audzēkņiem būs jānodrošina tiešs kontakts ar pedagogu – vismaz 30% apmērā no kopējās izglītības programmas apjoma. Mācību priekšmetos, kuros jākārto valsts pārbaudījums, skolēnam vismaz reizi semestrī būs jāveic pārbaudes darbs, savukārt citos mācību priekšmetos būs jānodrošina regulāri kontroldarbi.
Paredzēts, ka pašvaldības atzinums par iespēju izglītību apgūt tālmācībā 1.–6. klasēs būs derīgs vienu mācību gadu un tā derīguma termiņu varēs pagarināt.
Lai izvērtējumu izsniegtu, pašvaldībai būs jākonstatē īpaši sociāli, veselības vai izglītības pieejamības apstākļi, kādēļ mācības šādā formā konkrētajam bērnam būtu vispiemērotākās. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam līdztekus tālmācības īstenošanai skolās noteiks Ministru kabinets.
Plānotie stingrākie noteikumi, kas vēl ir apspriešanas stadijā, jau raisījuši iebildumus un satraukuši tos vecākus, kuru bērni mācās tālmācībā. Piemēram, biedrība "Asociācija ģimene" par Ministru kabineta noteikumu projektu paudusi iebildumus, kas izlasāmi Tiesību aktu projektu portālā. "Asociācija ģimene" pauž viedokli, ka "izglītības regulējumā būtu skaidri saglabājams princips, ka ģimene nav uzskatāma par potenciāli problemātisku tikai tādēļ, ka tā izvēlas mājmācību vai tālmācību", tāpat organizācija, piemēram, vērš uzmanību, ka pašvaldība nav tikai neitrāla bērna interešu izvērtētāja, jo ir ieinteresēta, lai tās skolās būtu vairāk bērnu. Organizācija paudusi vēl citus pretargumentus.
Gulbenes novada laikraksts "Dzirkstele" sazinājies ar ģimeni, kurā divi pamatskolas bērni jau trešo mācību gadu par maksu mācās Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. "Pa šiem mācību gadiem esam sapratuši, ka tālmācība vismaz mūsu gadījumā ir daudz piemērotāka. Kad bērns mācījās parastajā skolā, es biju viņam kā asistente un redzēju situāciju no malas. Klasē bērni ir ļoti dažādi, daži traucē mācību procesu, citi netiek galā ar savām mācību lietām. Tas apgrūtina gan skolotāja darbu, gan citu skolēnu mācīšanos. Manuprāt, tālmācībā bērns vielu apgūst pilnvērtīgāk," stāstījusi skolēnu mamma. Par stingrākiem regulējumiem viņai rodas jautājums: "Kā pašvaldība, kas līdz šim mums nekā nav palīdzējusi, tagad varēs izvērtēt manu situāciju? Skolās trūkst asistentu un skolotāju palīgu. Kā šādos apstākļos var lemt, kur mācīsies mans bērns – tālmācībā vai klātienē?" Viņa spriež – ja tālmācību ierobežos, deklarēšot savu bērnu Lietuvā pie radiem, lai viņš varētu turpināt mācības attālināti. "Skaitīsies, ka viņš ir ārzemēs. Šobrīd es maksāju par skolu, un bērns mācās. Mēs dzīvojam laukos, un arī šis ir vēl viens iemesls, kāpēc tālmācība mums ir ērtāka. Kad viens no maniem bērniem pabeigs 9. klasi tālmācībā, viņš dosies uz Rīgu, lai tehnikumā apgūtu arodu un turpinātu mācības klātienē," laikrakstam "Dzirkstele" stāstījusi Gulbenes novada iedzīvotāja.
"Pazīstu vecākus, kuriem ir ļoti introverta meita. Viņa mācījās lielā skolā, bet nevarēja iejusties. Arī privātā skolā ar desmit audzēkņiem klasē viņai negāja viegli. Turklāt viņa socializējas ārpus skolas. Vecāki man jautāja, vai viņa dabūs atļauju no pašvaldības, lai turpinātu mācības tālmācībā. Tomēr tas viss būs atkarīgs no pašvaldības – ja komisija uzskatīs, ka viņai nepieciešama socializēšanās skolas vidē, jo tādi vecišķi principi par socializēšanos pastāv, tad tur neko nevarēs iebilst," spriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa.
Eksāmenos vājāki rezultāti
Par vienu no galvenajiem faktoriem, aizstāvot stingrāku regulējumu tālmācībā, tā virzītāji min skolēnu vājos eksāmenu rezultātus. Piemēram, matemātikas eksāmena rezultāts 84% tālmācības skolēnu ir zem vidējā rādītāja valstī. Atsevišķās skolās 38% eksāmena kārtotāju nesasnieguši 10% vērtējumu. Latviešu valodas eksāmenā rezultāts zem vidējā rādītāja valstī bijis 69% tālmācības skolēniem šā eksāmena kārtotājiem, angļu valodā – 63%. Tā rakstīts likumprojekta anotācijā, nenorādot gan, kādu klašu eksāmenu rezultāti tie ir.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) norādījusi, ka nevar secināt, ka visās tālmācības skolās rezultāti būtu vāji. Atsevišķas tālmācības izglītības iestādes uzrādījušas ļoti labus rezultātus, tādēļ nepieciešams izvērtēt katras skolas darbu atsevišķi. Detalizētāka rezultātu analīze pēc skolu tipiem un izglītības programmām gaidāma šoruden.
Šā gada augustā tika dibināta Latvijas Attālinātās izglītības un darba arodbiedrība (LAIDA) – pirmā specializētā arodbiedrība, kas apvieno speciālistus, kuru profesionālais darbs saistīts ar attālināto izglītību un digitālu darba vidi. Kā skaidro arodbiedrības priekšsēdētājs Ģirts Blekte, Latvijā neesot organizācijas, kas aizstāvētu aptuveni 13 tūkstošus tālmācībā esošos izglītojamos un šajā izglītības sistēmā strādājošo intereses. Viņš nenoliedz, ka zemie valsts pārbaudījumu rezultāti ir problēma. "Jā, vidējie rezultāti tālmācības skolās ir zemāki, un tas jāuztver nopietni. 2025. gadā tālmācībā 9. klasē mācījās 1297 skolēni. Gadu iepriekš 8. klasē tālmācībā bija tikai 608. Tātad vismaz 689 skolēni, vairāk nekā puse, tālmācībā ienāca tieši eksāmena gadā. Līdz tam viņi mācījās citās skolās. Tas nav vienreizējs gadījums, tā notiek katru gadu. Šo skolēnu eksāmenu rezultāti vairāk parāda to, ko viņi iemācījās iepriekšējos astoņos gados citās skolās, nevis to, ko tālmācība paspēja izdarīt vienā gadā. Un bieži vien uz tālmācību 9. klasē pāriet tieši tie, kuriem iepriekšējā skolā neveicās. Skolas arī savā starpā ļoti atšķiras. Ja kādai skolai rezultāti ir pastāvīgi zemi, tas jārisina ar uzraudzību šajā skolā, nevis ar visas formas ierobežošanu."
Pēc publiski pieejamās informācijas no visiem skolēniem, kuri matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā nesasniedza minimālo 20% slieksni, 25,5% bija 12. klašu tālmācības programmu skolēni. Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Č. Batņa uzskata, ka tālmācības vidusskolas ir kļuvušas par sava veida vakarskolām, jo liels procents audzēkņu ir jau pieaugušā vecumā bez iepriekš iegūtas vidējās izglītības, bet tagad strādājot viņi saprot, ka tā tomēr ir nepieciešama. "Protams, ir grūti atgriezties mācību procesā, un ir liela daļa, kas eksāmenus nenokārto," uzskata Č. Batņa.
Liepājas Raiņa vidusskolas (iepriekš Rietumkrasta vidusskolas) tālmācības programmas skolotāja Jana Liepiņa apstiprina, ka lielākās problēmas skolēniem sagādā pārbaudes darbu un eksāmenu kārtošana, īpaši matemātikā. Šajā skolā tālmācību piedāvā 10.–12. klasei, šo tālmācības programmu apgūstot, piemēram, jūrnieki, sportisti, jaunās māmiņas un armijnieki, kuri vēlas attīstīt militāro karjeru, taču to nevar izdarīt bez vispārējas vidējās izglītības. Izglītojamo vecums un iepriekšējās izglītības līmenis ir ļoti atšķirīgs. Desmitajā klasē mācās audzēkņi, sākot ar 16 gadu vecumu, savukārt divpadsmito klasi pabeidz arī skolēni, kuri jau sasnieguši 50 gadu slieksni. Skolotāja uzsver, ka tieši pieaugušie skolēni apzinās, ka viņiem ir jāmācās papildus, reizēm jāņem privātskolotāji, lai tiktu pie atestāta.
"Ir tādi skolēni, kuri eksāmenus kārto divreiz un pat trīs reizes, līdz tos nokārto."
Jāpiebilst, ka Liepājas Raiņa vidusskolā tālmācība ir bez maksas – tā ir būtiska atšķirība no privātskolām, kurās mācības ir par maksu. Attiecīgi skolēnu attieksme var būt citāda, kā arī citām privātskolām var būt lielāki resursi.
Laikraksts "Ziemeļlatvija" aprunājies ar daudzbērnu mammu Dainu, kura šogad, 31 gada vecumā, uzsākusi mācības 11. klasē Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. (Šajā skolā mācību maksa ir 65 eiro mēnesī jeb 650 eiro par vienu klasi.) No skolas viņa aizgājusi gandrīz pirms piecpadsmit gadiem, nepabeigusi 10. klasi – piedzimusi meitiņa. "Es nevaru būt dumjāka kā mani bērni," atbild Daina, kad taujāta par izvēli atsākt mācības. "Negribu dzirdēt no bērniem pārmetumus, ka neesmu pabeigusi vidusskolu. Gribu turpināt darbu klientu apkalpošanas nozarē. Iestājoties jaunā darbavietā, vidējā izglītība ir prasība."
Jelgavas novada Tālmācības vidusskolas direktore Antra Akermane laikrakstam "Zemgales Ziņas" pastāstījusi, ka šajā izglītības iestādē mācās 9., 10., 11. un 12. klašu audzēkņi. Vecākajam skolēnam esot 53 gadi. "Mēs bieži saskaramies ar negatīviem stereotipiem, ka tālmācību izvēlas tikai slinkie vai ka atzīmes var nopirkt, taču tas neatbilst īstenībai. Izglītības iegūšana tālmācībā prasa daudz vairāk darba un disciplīnas gan no skolēniem, gan skolotājiem. Eksāmeni mūsu skolā ir tieši tādi paši kā visās Latvijas skolās – nekādu atšķirību vai atvieglojumu nav. Mēs noteikti vēlētos labākus vērtējumus, īpaši matemātikā, kas ir vājais punkts gan mūsu skolā, gan valstī kopumā." Lai rezultātus uzlabotu, skolā ieviesti regulāri pārbaudes darbi ar formatīvajiem vērtējumiem.
Kāpēc izvēlas tālmācību
Viena no biedrības "Ģimeņu skolu apvienība" dibinātājām Baiba Stikute 2025. un 2026. gada laikā veica aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 ģimeņu, kas izvēlējušas tālmācību vai mājmācību. Kā galvenos iemeslus šiem izglītības veidiem respondenti min:
- Saskaršanās ar dažādām problēmsituācijām skolā.
- Neapmierinoša izglītības kvalitāte klātienes skolās.
- Mācīšanās traucējumi bērniem.
- Vēlme attīstīt talantus, radošumu, veicināt zinātkāri un personības attīstību.
- Mācīšanās traucējumi, garīgas vai fiziskas problēmas bērniem.
- Loģistikas problēmas, piemēram, atrašanās tālu no skolas, vecāku darba režīms vai bieža uzturēšanās ārvalstīs.
Kā praktiski notiek mācības tālmācībā? Kā risināt problēmu ar socializēšanos un mācību kvalitāti? Temata turpinājumu lasiet "Latvijas Avīzes" rītdienas numurā.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
