KEM: Atsevišķās vietās apkures izmaksu pieaugums var būt būtisks

Latvijā šajā apkures sezonā vidēji gaidāms mērens apkures izmaksu pieaugums, bet atsevišķos gadījumos ir iespējams arī būtisks kāpums, norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jākobsone.

KEM vērtējumā paaugstināti cenu ekstrēmi gaidāmajā apkures sezonā ir saistīti nevis ar kopēju energoresursu trūkumu, bet gan ar atsevišķiem apkures veidiem un konkrētām lokālām situācijām. Kurināmā tirgū kopš vasaras sākuma bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizēja jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir pāragri prognozēt, cik barga būs ziema, KEM kopš vasaras sākuma strādā pie kurināmā krājumu pietiekamības, pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavības, kā arī pie dažādiem atbalsta instrumentiem mājsaimniecībām enerģijas cenu pieauguma gadījumā.

Ministrijā skaidro, ka centralizētajā siltumapgādē šajā sezonā atšķirības starp valsts vidējām vērtībām un atsevišķiem cenu ekstrēmiem būs izteiktākas, jo atsevišķos gadījumos, piemēram, mazās, sadrumstalotās siltumapgādes sistēmās, kur nav iespējama kurināmā dažādošana un kurināmā iepirkums bijis ar nelabvēlīgiem nosacījumiem, tarifu pieaugums var būt būtiski lielāks.

Granulu apkurē augstākais risks ir mājsaimniecībām, kuras granulas iegādājušās cenu kāpuma laikā, kā arī lielos un nepietiekami siltinātos mājokļos ar augstu granulu patēriņu.

Savukārt mājsaimniecības, kurām ir dabasgāzes apkure ar biržai piesaistītiem līgumiem, tiešāk izjutīs dabasgāzes vairumtirdzniecības cenu svārstības.

Vidēji valstī apkures izmaksu pieaugums tiek prognozēts kā mērens. KEM norāda, ka, piemēram, 35 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim apkures izmaksu pieaugums varētu būt par aptuveni diviem līdz 10 eiro mēnesī, savukārt 100 kvadrātmetru lielai privātmājai apkures izmaksas varētu pieaugt par aptuveni 20-40 eiro mēnesī atkarībā no izmantotā apkures veida.

KEM uzsver, ka kopumā kurināmā pieejamība valstī tiek vērtēta kā pietiekama. Arī centralizētās siltumapgādes tarifu vidējais pieaugums valstī septembrī nepārsniedz 5%.

Tieši lokālu un individuālu cenu lēcienu dēļ KEM rosināja uz apkures sezonu palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus.

Tas palielinātu atbalstu esošajiem pabalsta saņēmējiem un dotu iespēju pabalstam kvalificēties arī daļai mājsaimniecību, kuras pašlaik to nesaņem.

Saeimas deputāti 24. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz 2026./2027. gada apkures sezonā palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, nodrošinot lielāku atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

No šā gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim tiks palielināti mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotie koeficienti dažādām iedzīvotāju grupām. Atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti koeficients pieaugs no 2,1 līdz 2,5, savukārt mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem tas tiks paaugstināts līdz 2. Pārējām mājsaimniecībām koeficients pieaugs no 1,3 līdz 1,7.

KEM iepriekš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā prognozes par iespējamu siltumapgādes izmaksu pieaugumu atsevišķās apdzīvotās vietās 2026./2027. gada apkures sezonā. Mērķis ir mazināt pieaugošo mājokļa uzturēšanas izdevumu ietekmi uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Pašvaldību sociālie dienesti bez iedzīvotāju iesnieguma veiks jau piešķirto mājokļa pabalstu pārrēķinu, piemērojot palielinātos koeficientus. Tāpat valsts nodrošinās papildu mērķdotāciju pašvaldībām, lai kompensētu daļu no pieaugošajiem izdevumiem.

Prognozēts, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī pieaugs par 2232 cilvēkiem, sasniedzot 37 610 personas, bet vidējais pabalsta apmērs uz vienu personu palielināsies no 149,19 eiro līdz 174,11 eiro mēnesī.