15.5 °C
Austrumu pierobežas radītie riski skar ne tikai Latgales pašvaldības. Tāpēc likumā, kas paredz īpašu tiesisko regulējumu un finanšu atbalstu, plānots iekļaut vēl Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas un Jēkabpils novadus, vēsta 360TV Ziņas. Tikmēr ideja Austruma teritorijas attīstības likumā iekļaut arī Cēsu un Ogres novadus, kā arī visu Sēlijas vēsturisko zemi, tika noraidīta. Ko tas nozīmē konkrētajām pašvaldībām?
Stiprināt Latvijas austrumu reģiona drošību un veicināt iedzīvotāju labklājību – tāds ir Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likuma mērķis.
Līdz šim tajā bija iekļauts Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads. Taču, ņemot vērā, ka pierobežas radītie riski skar arī citus novadus, likumā plānots iekļaut arī Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas un Jēkabpils novadus.
“Latgalē daži reģioni, kuriem ir tās robežas, ir diezgan lieli, un tas attālums ir stipri lielāks nekā mums vai kādam citam. Mums līdz Krievijai ir 25 km tuvākajā punktā,” saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (Progresīvie) Ervins Labanovskis.
Pašvaldībām pieejamais atbalsts būs paredzēts civilās un militārās mobilitātes uzlabošanai, izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un virknei citu funkciju.
“Ja mēs paskatāmies no investīciju apjoma, no uzņēmējdarbības aktivitātes, un kur plūst iedzīvotāji, tad pierobežai ir lielāks risks un lielāks slogs,” norāda Ervins Labanovskis.
Tieši atbalstu uzņēmējdarbībai un investoru piesaisti pašvaldības izceļ, kā vienu no prioritātēm.
“Nupat startējām uz uzņēmējdarbības projektiem, bet mēs šo finansējumu neieguvām, jo Latgales pašvaldībām bija priekšrocības. Ir vēl vairāki citi projekti, kur Madonas novads nekvalificējas,” bilst Madonas novada domes priekšsēdētājs (Zaļo un Zemnieku savienība) Agris Lungevičs.
Tikmēr ideja Austruma teritorijas attīstības likumā iekļaut arī Cēsu un Ogres novadus, kā arī visu Sēlijas vēsturisko zemi, tika noraidīta. Ar to mierā nav Ogres mērs. Viņa ieskatā likumā būtu jāiekļauj visas pašvaldības Daugavas labajā krastā.
“Ja nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, krīzes vadības centri, kaut kādi manevri, nu nebūs tā, ka tas viss notiks tikai pa tām pašvaldībām, kas ir Austrumu pierobežā,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) Andris Krauja.
Kā piemēru Krauja min Ukrainu.
“Frontes līnija vai apdraudējums nav 10-15 km. Tie ir 40km pelēkā zonā, kur nevar uzturēties, un tad ir vēl 40 km, kas ir apdraudējums. No Austrumu pierobežas līdz Ogrei tas beigās var izrādīties viens mirklis,” norāda Krauja.
Uz pierobežas tuvumu drošības kontekstā norāda arī Cēsu novads.
“Spilgtākais apliecinājums ir dažādi drošības apdraudējumi, jo, kurš varēja iedomāties, ka maijā dronu trauksme skars Cēsu un Valmieras novadus,” pauž Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (Jaunā Vienotība).
Vienlaikus pašvaldības, kuras likumā nav iekļautas, atzīst – vissmagākā sociālekonomiskā situācija ir novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc viens no risinājumiem varētu būt atbalstu sadalīt atbilstoši pašvaldības attālumam no robežas.
“Atšķirības starp reģioniem ir milzīgas un tās var mazināt tikai un vienīgi ar ļoti precīzi veidotiem atbalsta instrumentiem,” atzīst Suija-Markova.
Likumprojekts, par piecu novadu pievienošanu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Austrumu pierobežas radītie riski skar ne tikai Latgales pašvaldības. Tāpēc likumā, kas paredz īpašu tiesisko regulējumu un finanšu atbalstu, plānots iekļaut vēl Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas un Jēkabpils novadus, vēsta 360TV Ziņas. Tikmēr ideja Austruma teritorijas attīstības likumā iekļaut arī Cēsu un Ogres novadus, kā arī visu Sēlijas vēsturisko zemi, tika noraidīta. Ko tas nozīmē konkrētajām pašvaldībām?
Stiprināt Latvijas austrumu reģiona drošību un veicināt iedzīvotāju labklājību – tāds ir Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likuma mērķis.
Līdz šim tajā bija iekļauts Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads. Taču, ņemot vērā, ka pierobežas radītie riski skar arī citus novadus, likumā plānots iekļaut arī Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas un Jēkabpils novadus.
“Latgalē daži reģioni, kuriem ir tās robežas, ir diezgan lieli, un tas attālums ir stipri lielāks nekā mums vai kādam citam. Mums līdz Krievijai ir 25 km tuvākajā punktā,” saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (Progresīvie) Ervins Labanovskis.
Pašvaldībām pieejamais atbalsts būs paredzēts civilās un militārās mobilitātes uzlabošanai, izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un virknei citu funkciju.
“Ja mēs paskatāmies no investīciju apjoma, no uzņēmējdarbības aktivitātes, un kur plūst iedzīvotāji, tad pierobežai ir lielāks risks un lielāks slogs,” norāda Ervins Labanovskis.
Tieši atbalstu uzņēmējdarbībai un investoru piesaisti pašvaldības izceļ, kā vienu no prioritātēm.
“Nupat startējām uz uzņēmējdarbības projektiem, bet mēs šo finansējumu neieguvām, jo Latgales pašvaldībām bija priekšrocības. Ir vēl vairāki citi projekti, kur Madonas novads nekvalificējas,” bilst Madonas novada domes priekšsēdētājs (Zaļo un Zemnieku savienība) Agris Lungevičs.
Tikmēr ideja Austruma teritorijas attīstības likumā iekļaut arī Cēsu un Ogres novadus, kā arī visu Sēlijas vēsturisko zemi, tika noraidīta. Ar to mierā nav Ogres mērs. Viņa ieskatā likumā būtu jāiekļauj visas pašvaldības Daugavas labajā krastā.
“Ja nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, krīzes vadības centri, kaut kādi manevri, nu nebūs tā, ka tas viss notiks tikai pa tām pašvaldībām, kas ir Austrumu pierobežā,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) Andris Krauja.
Kā piemēru Krauja min Ukrainu.
“Frontes līnija vai apdraudējums nav 10-15 km. Tie ir 40km pelēkā zonā, kur nevar uzturēties, un tad ir vēl 40 km, kas ir apdraudējums. No Austrumu pierobežas līdz Ogrei tas beigās var izrādīties viens mirklis,” norāda Krauja.
Uz pierobežas tuvumu drošības kontekstā norāda arī Cēsu novads.
“Spilgtākais apliecinājums ir dažādi drošības apdraudējumi, jo, kurš varēja iedomāties, ka maijā dronu trauksme skars Cēsu un Valmieras novadus,” pauž Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (Jaunā Vienotība).
Vienlaikus pašvaldības, kuras likumā nav iekļautas, atzīst – vissmagākā sociālekonomiskā situācija ir novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc viens no risinājumiem varētu būt atbalstu sadalīt atbilstoši pašvaldības attālumam no robežas.
“Atšķirības starp reģioniem ir milzīgas un tās var mazināt tikai un vienīgi ar ļoti precīzi veidotiem atbalsta instrumentiem,” atzīst Suija-Markova.
Likumprojekts, par piecu novadu pievienošanu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
