12.1 °C
Ukrainas panākumi kaujas laukā varētu likt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt stratēģiju un ziemā vairāk paļauties uz tālas darbības triecieniem, lai piespiestu Ukrainu pieņemt Maskavas prasības. Tāpēc būtisks progress miera sarunās līdz 2026.–2027. gada ziemas beigām ir maz ticams, vērtē Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
ISW atgādina, ka 2024. gada jūnijā Putina paustā uzvaras stratēģija balstījās pieņēmumā: Krievijas karaspēka nepārtraukta virzība, pat ja tā ir lēna, galu galā salauzīs Ukrainas aizsardzību un piespiedīs Kijivu piekrist Maskavas prasībām.
Taču kopš 2026. gada marta Krievijas spēki guvuši maz teritoriālu panākumu, kamēr Ukrainas spēki īstenojuši sekmīgus pretuzbrukumus Kupjanskas, Oleksandrivkas un Limanas virzienā. Analītiķu vērtējumā Putins tādēļ varētu arvien vairāk paļauties uz tālas darbības triecieniem, lai panāktu Ukrainas kapitulāciju.
ISW uzskata, ka šādos apstākļos Putins, visticamāk, nepiekritīs ASV un Ukrainas ierosinājumam pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai: šāda vienošanās ierobežotu Krievijas plānoto triecienu kampaņu. Analītiķi arī negaida būtiskas Krievijas piekāpšanās sarunās, pirms būs noslēgusies 2026.–2027. gada ziemas triecienu kampaņa.
Šīs stratēģijas izdošanās būtu atkarīga no Krievijas spējas lielā skaitā izmantot reaktīvos dronus un pārvarēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Ukraina izstrādā līdzekļus šādu dronu pārtveršanai, taču pagaidām nav skaidrs, cik ātri tos varēs izmantot plašā mērogā, norāda ISW.
Ukrainas aviācijas eksperts Bohdans Doļincevs savukārt lēš, ka Krievijas rīcībā ir aptuveni 1900 raķešu un līdz ziemas sākumam tā varētu uzkrāt vēl vairākus simtus. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps nav apstiprinājis, vai piekritis ļaut Ukrainai ražot raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis dienu iepriekš bija paziņojis, ka šāda piekrišana ir dota.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 528 970
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 528 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1690 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 384 (+8) tankus, 25 442 (+7) bruņutransportierus, 50 428 (+57) lielgabalus un mīnmetējus, 2163 (+3) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1677 (+4) zenītartilērijas iekārtas, 443 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 2762 (+14) sauszemes bezpilota sistēmas, 535 846 (+1826) bezpilota lidaparātus, 5118 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 154 345 (+517) automobiļus un autocisternas, kā arī 4756 (+7) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Ukrainas panākumi kaujas laukā varētu likt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt stratēģiju un ziemā vairāk paļauties uz tālas darbības triecieniem, lai piespiestu Ukrainu pieņemt Maskavas prasības. Tāpēc būtisks progress miera sarunās līdz 2026.–2027. gada ziemas beigām ir maz ticams, vērtē Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
ISW atgādina, ka 2024. gada jūnijā Putina paustā uzvaras stratēģija balstījās pieņēmumā: Krievijas karaspēka nepārtraukta virzība, pat ja tā ir lēna, galu galā salauzīs Ukrainas aizsardzību un piespiedīs Kijivu piekrist Maskavas prasībām.
Taču kopš 2026. gada marta Krievijas spēki guvuši maz teritoriālu panākumu, kamēr Ukrainas spēki īstenojuši sekmīgus pretuzbrukumus Kupjanskas, Oleksandrivkas un Limanas virzienā. Analītiķu vērtējumā Putins tādēļ varētu arvien vairāk paļauties uz tālas darbības triecieniem, lai panāktu Ukrainas kapitulāciju.
ISW uzskata, ka šādos apstākļos Putins, visticamāk, nepiekritīs ASV un Ukrainas ierosinājumam pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai: šāda vienošanās ierobežotu Krievijas plānoto triecienu kampaņu. Analītiķi arī negaida būtiskas Krievijas piekāpšanās sarunās, pirms būs noslēgusies 2026.–2027. gada ziemas triecienu kampaņa.
Šīs stratēģijas izdošanās būtu atkarīga no Krievijas spējas lielā skaitā izmantot reaktīvos dronus un pārvarēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Ukraina izstrādā līdzekļus šādu dronu pārtveršanai, taču pagaidām nav skaidrs, cik ātri tos varēs izmantot plašā mērogā, norāda ISW.
Ukrainas aviācijas eksperts Bohdans Doļincevs savukārt lēš, ka Krievijas rīcībā ir aptuveni 1900 raķešu un līdz ziemas sākumam tā varētu uzkrāt vēl vairākus simtus. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps nav apstiprinājis, vai piekritis ļaut Ukrainai ražot raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis dienu iepriekš bija paziņojis, ka šāda piekrišana ir dota.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 528 970
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 528 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1690 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 384 (+8) tankus, 25 442 (+7) bruņutransportierus, 50 428 (+57) lielgabalus un mīnmetējus, 2163 (+3) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1677 (+4) zenītartilērijas iekārtas, 443 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 2762 (+14) sauszemes bezpilota sistēmas, 535 846 (+1826) bezpilota lidaparātus, 5118 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 154 345 (+517) automobiļus un autocisternas, kā arī 4756 (+7) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
