11.7 °C
Naktī uz piektdienu Krievija uz Ukrainu raidījusi 295 lidrobotus, savukārt par Ukrainas lidrobotu uzbrukumiem ziņots Krievijas Permas un Uļjanovskas apgabalā, kā arī okupētajā Luhanskā. Turpinoties uzbrukumiem kuģiem un ostām Melnajā jūrā, Ukraina apsver iespēju daļu lauksaimniecības produkcijas eksportēt caur Baltijas jūras ostām.
Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 267 no 295 Krievijas raidītajiem uzbrukuma lidrobotiem un droniem imitatoriem. Trāpījumi konstatēti 16 apkaimēs, bet vēl četrās postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Tikmēr ukraiņu “Telegram” kanāls “Exilenova+” vēsta, ka Ukrainas lidrobotu uzbrukumā izcēlies ugunsgrēks uzņēmuma “Lukoil” naftas pārstrādes rūpnīcā Permā. Rūpnīca gadā pārstrādā vairāk nekā 13 miljonus tonnu naftas. Uzbrukuma dēļ darbu apturējusi Permas lidosta.
Uzlidojums skāris arī Uļjanovsku, kur, kā ziņots, cietusi koncernam “Almaz-Antej” piederošā rūpnīca “Iskra”. Apgabala gubernators Aleksejs Ruskihs paziņojis par postījumiem rūpnieciskajai un civilajai infrastruktūrai un astoņiem cietušajiem.
Krievijas okupētajā Luhanskā pēc lidrobotu uzbrukuma aizdedzies lielveikals “Stroicentr”. Kā vēsta “Exilenova+” un neatkarīgais Krievijas izdevums “Astra”, tajā, iespējams, atradies Krievijas armijas loģistikas centrs.
Ukrainas armijas ģenerālštābs lēš, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma sasnieguši 1 525 570 karavīru, no tiem 1590 pēdējā diennaktī. Šis skaitlis ietver gan kritušos, gan ievainotos; karadarbības apstākļos zaudējumu apmēru nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt.
Vienlaikus Ukraina meklē alternatīvus lauksaimniecības produkcijas eksporta maršrutus, jo Krievijas uzbrukumi kuģiem un ostu infrastruktūrai apdraud pārvadājumus Melnajā jūrā. Ukrainas amatpersonas lēš, ka caur Baltijas jūras ostām varētu eksportēt līdz 20 miljoniem tonnu graudu, taču šis maršruts vienas tonnas pārvadāšanu sadārdzinātu par aptuveni 100 ASV dolāriem. Papildu izmaksu segšanai Ukraina lūgusi starptautisko partneru finansiālu atbalstu.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Naktī uz piektdienu Krievija uz Ukrainu raidījusi 295 lidrobotus, savukārt par Ukrainas lidrobotu uzbrukumiem ziņots Krievijas Permas un Uļjanovskas apgabalā, kā arī okupētajā Luhanskā. Turpinoties uzbrukumiem kuģiem un ostām Melnajā jūrā, Ukraina apsver iespēju daļu lauksaimniecības produkcijas eksportēt caur Baltijas jūras ostām.
Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 267 no 295 Krievijas raidītajiem uzbrukuma lidrobotiem un droniem imitatoriem. Trāpījumi konstatēti 16 apkaimēs, bet vēl četrās postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Tikmēr ukraiņu “Telegram” kanāls “Exilenova+” vēsta, ka Ukrainas lidrobotu uzbrukumā izcēlies ugunsgrēks uzņēmuma “Lukoil” naftas pārstrādes rūpnīcā Permā. Rūpnīca gadā pārstrādā vairāk nekā 13 miljonus tonnu naftas. Uzbrukuma dēļ darbu apturējusi Permas lidosta.
Uzlidojums skāris arī Uļjanovsku, kur, kā ziņots, cietusi koncernam “Almaz-Antej” piederošā rūpnīca “Iskra”. Apgabala gubernators Aleksejs Ruskihs paziņojis par postījumiem rūpnieciskajai un civilajai infrastruktūrai un astoņiem cietušajiem.
Krievijas okupētajā Luhanskā pēc lidrobotu uzbrukuma aizdedzies lielveikals “Stroicentr”. Kā vēsta “Exilenova+” un neatkarīgais Krievijas izdevums “Astra”, tajā, iespējams, atradies Krievijas armijas loģistikas centrs.
Ukrainas armijas ģenerālštābs lēš, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma sasnieguši 1 525 570 karavīru, no tiem 1590 pēdējā diennaktī. Šis skaitlis ietver gan kritušos, gan ievainotos; karadarbības apstākļos zaudējumu apmēru nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt.
Vienlaikus Ukraina meklē alternatīvus lauksaimniecības produkcijas eksporta maršrutus, jo Krievijas uzbrukumi kuģiem un ostu infrastruktūrai apdraud pārvadājumus Melnajā jūrā. Ukrainas amatpersonas lēš, ka caur Baltijas jūras ostām varētu eksportēt līdz 20 miljoniem tonnu graudu, taču šis maršruts vienas tonnas pārvadāšanu sadārdzinātu par aptuveni 100 ASV dolāriem. Papildu izmaksu segšanai Ukraina lūgusi starptautisko partneru finansiālu atbalstu.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
