9.9 °C
Vai Latvijas politiķi pietiekami labi saprot reģionu iedzīvotāju ikdienas problēmas? Vai deputātu kandidātu interese par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no galvaspilsētas, rodas tikai pirms Saeimas vēlēšanām vai arī tā ir bijusi visā starpvēlēšanu laikā?
Ko vēlētāji reģionos sagaida no tiem, kuri pretendē uz vietu parlamentā? Vai deputāta kandidāta piederība konkrētam novadam vai pilsētai joprojām ir būtisks nosacījums vēlētāju izvēlē? Par šiem un citiem jautājumiem "Latvijas Avīze" kopā ar reģionālo laikrakstu redaktoriem un žurnālistiem un dažādiem sabiedrības pārstāvjiem diskutēja redakcijā.
Diskusijā piedalījās laikraksta "Alūksnes un Malienas ziņas" žurnāliste Aivita Lizdika un sabiedriski aktīvais alūksnietis Dzintars Salaks, kurš ir arī bijušais robežsargs, nodarbojas ar lauksaimniecību un apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, Aizkraukles novada laikraksta "Staburags" redaktore Agita Grīnvalde-Iruka un Bebru pagasta iedzīvotāju padomes locekle, ilggadēja Latvijas Televīzijas žurnāliste Sarmīte Plūme, laikraksta "Zemgales Ziņas" žurnālists Gaitis Grūtups un biedrības "Jelgavas attīstībai" vadītājs Jānis Āboliņš, Gulbenes novada laikraksta "Dzirkstele" redaktore Ginta Alberte un amatierteātru režisore, stādu un ķiploku audzētāja Tatjana Ābeltiņa, Valkas un Smiltenes novadu laikraksta "Ziemeļlatvija" redaktore Ingūna Johansone un sabiedriski aktīvais smiltenietis Andris Pauls-Pāvuls, kurš kopš atmodas laika bijis politisko procesu epicentrā, nonācis arī varas virtuvē – darbojies lielu valsts uzņēmumu padomēs, bet pirms divdesmit gadiem no tā visa aizgājis, lai atjaunotu dzimtas īpašumu Smiltenes novadā, laikraksta "Bauskas Dzīve" redaktores vietniece Antra Ērgle un Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Lizete Linna Ozola, kurai šīs būs pirmās vēlēšanas un kura organizējusi jauniešu signālvēlēšanas savā skolā. Diskusiju vadīja "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore Linda Rasa un žurnāliste Māra Libeka.
Pirms Saeimas vēlēšanām ierasta prakse ir tā, ka deputātu kandidāti dodas pie vēlētājiem, rīko dažādus pasākumus, lai viņus piesaistītu nobalsot par savu partiju. Bet kāda situācija šajā ziņā ir bijusi starpvēlēšanu periodā četru gadu laikā? Vai 14. Saeimā ievēlētie deputāti ir izrādījuši interesi un apmeklējuši reģionus, no kuriem viņi ir ievēlēti, lai vietējie cilvēki varētu viņus iztaujāt, kā ir pildīti solījumi, un izteikt savas vēlmes, pastāstīt par problēmām, kas būtu jārisina?
I. Johansone: Ja deputāts kļūst par ministru, tad viņš šad tad ir redzams Valkas vai Smiltenes novadā. Bet deputāti gan šeit nav redzēti, izņemot, ja ir radies kāds ass jautājums un tiek organizēta kāda diskusija, kur viņi tiek uzaicināti. Jāteic, ka tie ir īpaši, vienreizēji gadījumi. Tās nav tādas tikšanās, kas tiek organizētas, lai iedzīvotājiem tiešām būtu iespēja tikties ar parlamenta deputātiem konkrētā pieņemšanas laikā, lai paustu, piemēram, savu viedokli par kādu nepilnību pieņemtajos likumos, kas traucē reģiona līmeņa attīstībai.
A. Pauls-Pāvuls: Es uzskatu, ka vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu vajadzēja mainīt vēlēšanu likumu. Tajā vēlēšanu apgabalā, kur es esmu vēlētājs, ietilpst visa Vidzeme, Pierīga un arī Jūrmalas pilsēta. Bet šajā Saeimā, pirms deputāti nolika mandātu un kļuva par ministriem, nebija pārstāvēti Cēsu, Gulbenes, Alūksnes un arī Smiltenes novadi. Bet es uzskatu, ka jāmaina vēlēšanu likums, lai vēlēšanu apgabals būtu daudz šaurāks nekā patlaban, proti, novada ietvarā. Tad novadam būtu savi deputāti, kurus mēs labi pazītu un ar kuriem tad regulāri varētu tikties.
J. Āboliņš: Jelgavas novadā starpvēlēšanu periodā deputāti nav manīti. Piemēram, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pirms pašvaldību vēlēšanām izveidoja Ekonomikas ministrijas filiāli Jelgavā kā atbalstu savai partijai. Reāls pienesums pilsētai no šīs filiāles nav manīts.
L. L. Ozola: Es neesmu piedzīvojusi to, ka Saeimas deputāti starpvēlēšanu laikā būtu ieradušies Bauskā, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Tiesa, kad skolā tiek rīkotas tikšanās un mēs e-pastā esam uzrakstījuši preses sekretāriem vai pašiem deputātiem, ka viņi tiek gaidīti skolas pasākumā, tad gan deputāti ierodas. Bet diemžēl paši viņi par tikšanos ar vēlētājiem neiedomājas. Iespējams, tāpēc, ka nav laika vai viņi uzskata, ka tas nav tik nozīmīgi.
Bet vai jauniešiem ir svarīgi tikties klātienē? Varbūt pietiek ar to, ka paskatās "TikTok", ko deputāts ir uzfilmējis?
Tas ir ļoti atkarīgs no paša jaunieša. Piemēram, mani interesē politika, tāpēc man ir svarīgi deputātus satikt aci pret aci. Bet tajā pašā laikā es ticu, ka lielai daļai labāk patīk paskatīties kādus smieklīgus video, kur politiķi dzen jociņus.
G. Grūtups: Atceros gadījumu, kad cienījamā nu jau bijusī Saeimas deputāte Janīna Kursīte atbrauca uz Jelgavas novada ciemu "Nākotne". Toreiz klausījos, ko viņa runā par folkloru, bet ne vārda nebija par savu deputātes darbu, kaut gan viņa bija ieradusies ar Saeimas mašīnu. Cienījamā profesore runāja par lietām, ko viņa labi pārzina, un diemžēl neviens viņai pat nepajautāja, ko viņa Saeimā dara.
A. Ērgle: Bauskas novadu ir ļoti iecienījuši ministri, jo novadā ir lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu. Bet deputāti gan novadā tikpat kā nav redzēti. Man ir aizdomas, ka nedēļas nogalēs, iespējams, Ingmārs Līdaka tiekas ar kādiem vēlētājiem, kad ierodas savā mājā Vecumniekos.
Pēdējos trīs ar pusi mēnešus Saeimā mūsu novadu pārstāv zemnieks no Codes pagasta Arnolds Jātnieks. Tiesa, ja no Zemgales ievēlētajiem deputātiem piezvana, viņi ir ļoti atsaucīgi, bet klātienes tikšanās gan neorganizē.
A. Grīnvalde-Iruka: Nav bijis tāda gadījuma, kad kāds ierindas deputāts būtu braucis pie novada iedzīvotājiem ar mērķi tikties ar vēlētājiem. Deputāts Mārtiņš Daģis dodas uz saviesīgiem pasākumiem, draudzējas ar vietējo pašvaldību. Zinu, ka viņš ir pieņēmis diezgan daudz ekskursantu pie sevis Saeimā. Iespējams, ka tur notiek kādas sarunas arī ar viņa vēlētājiem.
S. Plūme: Es pajautāju Bebru pagasta iedzīvotāju padomes kolēģiem, un mēs varam apgalvot, ka Vecbebros, kas atrodas divdesmit piecus kilometrus no Aizkraukles novada centra, neesam redzējuši nevienu Saeimas deputātu šo četru gadu laikā. Ja deputāts Daģis Saeimas namā pieņem ekskursantus, tad skaidrs, ka lielākā daļa vēlas apskatīties parlamentu, nevis apspriesties par problēmām, kas skar viņa pārstāvētā novada iedzīvotājus.
Par Bebriem vajadzētu interesēties ne jau tikai Daģim, bet to vajadzētu darīt arī citiem deputātiem, kuri ievēlēti no Zemgales apgabala.
Piekrītu. Bet mēs vairāk domājam par tiem deputātiem, kuri dzīvo mums tuvāk un kurus mēs labāk pazīstam.
G. Alberte: Gulbenes novadā pēc 14. Saeimas vēlēšanām publiskas tikšanās ar iedzīvotājiem gandrīz nav notikušas. Ņemot vērā, ka Gulbenes novads ir salīdzinoši tālu no Rīgas, deputātu vizītes novadā apliecinātu: jūs mūs interesējat, jūs mums esat svarīgi. Komunikāciju ar iedzīvotājiem nedrīkstētu nolikt tikai uz sociālajiem tīkliem.
T. Ābeltiņa: Pirms pašvaldību vēlēšanām atbrauc ministri, pastāsta, cik viņi ir labi, un ar to arī viss beidzas. Gribētos, protams, lai ievēlētie Vidzemes apgabala deputāti atcerētos novada iedzīvotājus, es arī pati aizietu aprunāties ar viņiem, bet nav ar ko.
A. Lizdika: Nebūšu oriģināla, sakot, ka pie mums ir tieši tāpat kā citos novados. Atbrauc ministri, pašvaldības pārstāvji viņus izvadā pa skaistākajiem uzņēmumiem, neparādot tos uzņēmumus, kam sokas sliktāk. Neatceros, ka būtu rīkotas kādas tikšanās ar vēlētājiem.
Dz. Salaks: Saeimā diemžēl nav ievēlēts neviens deputāts no Alūksnes. Esam novērojuši – ja koalīcija parlamentā pieņem kādu lēmumu, kas nav valstij labvēlīgs, tad Alūksnē ierodas opozīcijas deputātu grupa, lai kritizētu koalīcijas rīcību. Četru gadu laikā bija divi šādi gadījumi, kad opozīcija centās paspodrināt savas spalvas, tādējādi demonstrējot, ka ir kopā ar iedzīvotājiem, gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām.
A. Lizdika: Dīvaini, ka deputāte Linda Liepiņa, kura esot dzimusi Alūksnē, demonstrēja video, kurā kritizēja to, kas šeit notiek, kaut gan ne reizi nav organizējusi tikšanos ar iedzīvotājiem.
I. Johansone: Daudzi noteikti ir dzirdējuši par sarežģīto Valkas novada finansiālo situāciju. Novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis reiz uzaicināja Saeimas deputātus atbraukt uz Valku, lai viņi varētu saprast, kāpēc Valkas novadam vajadzētu piešķirt kādu īpašāku statusu. Viņš aicināja atbraukt ar vilcienu, lai tautas kalpi redz, kā dzīvo cilvēki. Ieradās tikai daži deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā", un jūs droši vien zināt, kuras partijas sarakstā tagad ir Vents Armands Krauklis.
Vai reģionu iedzīvotājus interesē priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumi?
S. Plūme: Mūsu kopienas cilvēki par to interesējas, ļoti seko līdzi deputātu kandidātu debatēm televīzijā. Zemgales apgabala kandidātu debates savstarpējās sarunās tika burtiski izķidātas. Pastiprināta interese ir arī tādēļ, ka kandidē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs. Mēs gan esam nākuši pie secinājuma, ka nu beidzot priekšvēlēšanu laikā visa kā ir par daudz.
A. Grīnvalde-Iruka: Piemēram, Aizkrauklē ir tik daudz kandidātu plakātu kā nekad iepriekš. Mani kolēģi smejas: mēs braucam kā pa ģimenes albumu, jo ik pēc pāris metriem ir pa kādam plakātam.
A. Ērgle: Cilvēki iet tikties ar kandidātiem, viņi pasaka savu viedokli, bet pēc vēlēšanām ir pierādījies, ka no tā nav bijis lielas jēgas, jo risinājumi jau neseko.
L. L. Ozola: Bauskā ir bijušas izvietotas tikai divu partiju teltis pilsētas pasākumu laikā. Partiju pārstāvji nāca pie jauniešiem, tajā skaitā arī pie manis, un izsniedza savu bukletu un šo to pastāstīja. Bet man gribētos, lai jauniešu interese būtu lielāka.
Vai jaunieši skatās kandidātu diskusijas televīzijā?
Es domāju, ka ne. Nesen savā skolā rīkoju signālvēlēšanas, ļoti daudz jauniešu vaicāja, par ko vajadzētu balsot, kas tās par vēlēšanām, kāpēc jāiet vēlēt... Ar jauniešiem ir jārunā daudz vairāk, lai viņus izglītotu.
I. Johansone: Pie mums Smiltenes un Valkas novadā nav jūtama deputātu kandidātu aktivitāte. Dažas partijas ir organizējušas tikšanos ar vēlētājiem, bet uz šo pasākumu atnāk ļoti ierobežots cilvēku skaits. Tajā pašā laikā iedzīvotāji atzīst, ka viņi nezinot, par ko balsot. Cilvēks pirmsvēlēšanu informācijas gūzmā apjūk, bet vienlaikus viņš arī neizmanto to iespēju uzdot savus jautājumus deputātu kandidātiem, kad viņi ierodas uz vietas.
Kā jūs izvēlaties, par ko balsot?
J. Āboliņš: Es visu laiku sekoju līdzi ziņām par to, kas notiek Saeimā un valdībā, lai rastos priekšstats par tām personām, kas tur strādā. Tie darbi jau ir redzami, lai nebūtu pēdējā brīdī jādomā, par ko balsot un par ko noteikti nebalsot.
A. Pauls-Pāvuls: Gribu minēt kādu piemēru. "Progresīvie" no Saeimas tribīnes skandina – kādas šausmas, ka Latvijā tik daudz mežu izcērtot. Smiltenes novads ir vienīgais ārpus galvaspilsētas, kuru vada "Progresīvo" pašvaldības vadītājs, un tas ir Ervins Labanovskis. Paradoksāli, ka šī partija neņem vērā to, ka nevienā Latvijas novadā šobrīd neizcērt tik daudz mežu kā Smiltenes novadā. Cērt pašvaldību mežus bez žēlastības. Tāpēc mēs nevaram runāt par politiskajām partijām kā par ideoloģiskiem veidojumiem, tās ir šauras interešu grupas. Es visās vēlēšanās esmu rīkojies pēc viena scenārija – neatkarīgi no partijas atrodu no visiem kandidātiem vienu, kuram es visvairāk uzticos vai kuru es personīgi pazīstu. Es pie šī kandidāta uzvārda ievelku krustiņu un pārējos izsvītroju. Tā es maksimāli izmantoju savas vēlētāja tiesības pie pastāvošās vēlēšanu kārtības, kura manā ieskatā bija jāmaina jau tad, kad tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma.
Vai vēlētāji vairāk interesējas par konkrētiem kandidātiem vai partiju programmām?
Dz. Salaks: Parasti pēc Saeimas vēlēšanām Alūksnes novada iedzīvotāji grūtsirdīgi nopūšas: atkal no Alūksnes nevienu neievēlēja. Patlaban uz 15. Saeimu kandidē deviņi novada iedzīvotāji no dažādām partijām. Mēs viņus pazīstam. Tad nekas cits neatliek, kā savam novada cilvēkam, ko pazīstam, ielikt to krustiņu un pārējos vienkārši izsvītrot. Tiesa, mēs saprotam, ka diemžēl tas nav ilgtspējīgs risinājums.
T. Ābeltiņa: Ar mani ir bēdīgāk. No Gulbenes novada uz Saeimu ir pieteikušās 14 personas no dažādām partijām, turklāt seši vai septiņi ir bijuši vai patlaban ir saistīti ar pašvaldību. Šos cilvēkus es pazīstu personīgi vai arī vēroju viņu darbu. Viņi nav sevi pierādījuši tā, lai es kā vēlētāja teiktu: jā, es gribu viņus redzēt parlamentā.
S. Plūme: Es zinu, par ko es balsošu. Man jāsaka paldies reģionālajam laikrakstam "Staburags" par to, ka bija iespēja izlasīt plašāku informāciju par deputāta kandidātiem, kuri ir no mūsu novada. Lielu daļu personīgi pazīstu, zinu viņu darbus, iespējas un ambīcijas. Lasot par viņiem, varēju vēlreiz pārdomāt un saprast, vai šiem cilvēkiem ir jāpaliek savā reģionā, pagastā vai jādod iespēja viņiem iet tālāk. Nenoliedzami, vēlētāji laukos vairāk skatās uz personību, nevis partiju programmām. Man ir ļoti svarīgi savu balsi atdot par cilvēku, kuram es ticu.
A. Grīnvalde-Iruka: Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka ir jāmaina pašreizējā vēlēšanu sistēma, jo viņi grib izvēlēties sev tīkamākos kandidātus, nevis atdot savu balsi partijai. Bet netīkamos kandidātus izsvītrojot, tā balss tik un tā aiziet partijai.
J. Āboliņš: Droši vien ikviens ir piedzīvojis, ka attiecīgajā sarakstā, kuru esi izvēlējies, lielākā daļa kandidātu nav pazīstami. Kāpēc man par viņiem būtu jāatdod sava balss? Ja viņš starpvēlēšanu periodā nav sevi nekādi pierādījis, protams, es viņu izsvītrošu.
L. L. Ozola: Es zinu, par ko balsošu, jo iedziļinos politikā – mani tā interesē. Lasu partiju programmas, painteresējos par partiju ideoloģijām, vairāk sekoju līdzi to partiju darbībai, kuru vērtības sakrīt ar manējām vērtībām. Bet tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa jauniešu to nedara. Visticamāk, viņi zina populārākās partijas, kas pie varas ir bijušas ilgāku laiku. Kad tiek aktualizēta tēma par vēlēšanām un uzdots jautājums: par ko balsosi, tiek nosaukti viens vai divi uzvārdi, kurus es šobrīd neminēšu, bet kuriem "TikTok" ir ļoti daudz skatījumu. Tur var ļoti labi redzēt, kādu auditoriju viņi cenšas uzrunāt, var saprast, vai konkrētais politiskais spēks runā ar visu sabiedrību un stāsta tiešām kaut ko lietderīgu, vai gluži pretēji – video ir bezjēdzīgi un dažreiz pat tik stulbi, ka liek justies neērti.
Dz. Salaks: Mēs esam pamanījuši – ja deputāti ierodas uz kādām pārrunām, ir sajūta, ka viņi visi ir izgājuši polittehnoloģiju apmācības skolu: viņi ļoti labi orientējas cilvēku psiholoģijā, noķer attiecīgās auditorijas noskaņojumu, un pēc politiskajām solīšanas debatēm visi ir daudzmaz apmierināti.
A. Pauls-Pāvuls: Vajadzētu saprast, un te es runāju īpaši par medijiem, ka vēlētājus nevajadzētu biedēt, stāstot un rādot, ka tai vai citai partijai tas reitings ir ļoti zems un ir bezcerīgi par šādu partiju balsot. Nevajag biedēt vēlētājus – ja kāds vēlas balsot par partiju, kuras reitings ir, piemēram, tikai divi procenti, nu lai viņš balso! Biju aktīvajā politikā laikā, kad notika 6. Saeimas vēlēšanas. Atceros, ka "Latvijas Vienības partijas" reitings pirms vēlēšanām svārstījās ap diviem procentiem, bet šī partija saņēma septiņus procentus vēlētāju balsu. Zemniekiem un kristīgajiem demokrātiem toreiz prognozēja ap 17 vai 18%, bet viņi saņēma tikai septiņus procentus balsu. Zīgerista partijai priekšvēlēšanu laikā aptaujās bija tikai seši procenti, bet šī partija ieguva 15% balsu. Tas nozīmē, ka ne vienmēr var uzticēties aptaujām.
Pēdējos gados gan nav tā, ka ļoti nesakristu prognozes pirms vēlēšanām ar iegūtajiem rezultātiem.
Šīs vēlēšanas varētu būt īpašas, jo daudzi nezina, par ko balsot. Es pat sliecos domāt, ka 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti būs kaut kādā mērā līdzīgi 6. Saeimas rezultātiem.
Kādi jautājumi šobrīd visvairāk satrauc jūsu reģiona iedzīvotājus, un cik lielā mērā tie sakrīt ar jautājumiem, kurus priekšvēlēšanu kampaņā izvirza politiskās partijas? Kādiem jautājumiem likumdevējam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, raugoties no iedzīvotāju interesēm?
L. L. Ozola: Skatoties uz saviem nākotnes plāniem, kā arī runājot no politiskā aspekta ar jauniešiem, gan arī paklausoties, kādi ir viņu plāni, galvenais jautājums ir, kā nodrošināt, lai jaunieši paliek Latvijā un atgriežas dzīvot Bauskā.
Visi politiķi runā par demogrāfijas krīzi. Nesen pretī manai skolai tika ļoti labi atjaunota bibliotēka, šis piemērs parāda, ka ar šādiem maziem soļiem varētu attīstīt mazpilsētas, lai jaunieši tur paliktu. Jo patīkamāka apkārtne, jo ir lielāka vēlme nebraukt projām.
Daudzi deputāti runā par mājvietu izbūvi jaunajām ģimenēm, bet tai ir jābūt prioritātei, lai jaunās ģimenes nepamestu mazpilsētas.
Vai jūs kādas partijas programmā redzat, ka ir šāda apņemšanās?
Sola jau visi. Neviens neteiks, ka nevar to izdarīt. Jābūt reālistiem un jāskatās, kuri jau iepriekš ir kaut ko šajā virzienā paveikuši.
J. Āboliņš: Valsts aizsardzība noteikti ir svarīgākā tēma. Bez aizsardzības var pazaudēt valsti, tāpēc tur ir jāiegulda, gribam to vai nē.
Ir ļoti svarīgi, lai mums kā tautai būtu ticība, ka tie valsts budžeta līdzekļi, kas mums ir, tiek saprātīgi izmantoti. Diemžēl mēs redzam, kā deputāti šķiežas ar naudu, pieprasot kompensācijas, ar kādām automašīnām atbrauc pie vēlētājiem... Ir daudzas nepatīkamas lietas, kas krīt acīs, tāpēc daudziem zūd ticība. Iespējams, ka tieši tādēļ kāda sabiedrības daļa nevēlas maksāt nodokļus. Man ir svarīgi likt pie sirds un atgādināt, ka ar publisko naudu šķiesties nedrīkst. Ja būtu ticība, ka šie līdzekļi tiek saprātīgi izmantoti, arī sabiedrība kļūtu patriotiskāka.
Vēlētājus visvairāk interesē, lai tautas priekšstāvji saimniekotu ekonomiski un caurskatāmi.
Dz. Salaks: Man jāatzīst, ka pierobeža patlaban ir vēlreiz nacionalizēta, lai izvietotu "pūķa zobus", izbūvētu žogu. Pierobežas cilvēkiem samaksās par atsavinātajām zemēm, līdzko valstī būs noteikta šīs zemes vērtība. Cilvēks ir denacionalizācijas procesā atgriezies, iespējams, no ārzemēm un dzīvo sava vectēva mājā. Ņemot vērā, ka robežas izbūve skar viņa atgūto īpašumu, tas tiek paņemts... Esmu piedalījies Aizsardzības ministrijas sapulcēs, zinu, ka cilvēki nav ar mieru, ka viņiem pierobežā atsavina īpašumu. Kopumā tādi ir četrdesmit īpašumi.
Kā jums izskatās – ja politiķis apsola, ka pensija nebūs mazāka par tūkstoš eiro, vai vēlētājs tam notic?
Daļa notic. Ir tāds teiciens: bailīgajiem ir jāpārdod cerība, bagātajiem – laiks, vecākiem – drošība.
T. Ābeltiņa: Tauta ir izmisusi, jo spiediens ir no visām pusēm – drošība, lauki izmirst, nav ekonomiskās stabilitātes... Ja cilvēks jutīs, ka varēs dabūt stabilitāti jebkādā jomā, viņš ies un balsos. Gulbenē ir svarīgi visi šie aspekti, nevar izdalīt vienu. Diemžēl partiju programmas no vienām vēlēšanām līdz otrām nemainās. Tiesa, 15. Saeimas programmās lielāks uzsvars ir uz drošību, tāpēc ka ir iedots impulss.
S. Plūme: Man galvenā prioritāte ir izglītība. Mūsu valsts nesakārtotā izglītības vide skar ļoti daudzus reģionu iedzīvotājus. Par laimi, Bebros joprojām ir lielākā pamatskola Aizkraukles novadā. Bet cik ilgi tā būs? Iedzīvotāju padomei tiekoties ar jauno šīs skolas direktori, uzzinājām, ka nevarot salikt stundu sarakstu, jo matemātiku mācīšot četri skolotāji – viens varot tikai vienu dienu, otrs varot paņemt tikai dažas klases viņam izdevīgā laikā... Par laimi, beigās tomēr izdevies tos robus aizbāzt.
Reti kurš politiķis ir godīgi pateicis, ka "Skola 2030" ir izgāzusies. Vai kāds mūsu valstī par to atbildēs? Valsts balstās uz gudriem, izglītotiem cilvēkiem, mums viņus vajag, bet mēs krītam arvien lielākā bedrē. Katrs izglītības ministrs nāk ar savu pēkšņu redzējumu un izmaiņām. Tas ir ļoti bezatbildīgi.
I. Johansone: Vienmērīga Latvijas attīstība ir būtiska tēma Valkas un Smiltenes novadā. Nomaļajos pagastos ir ļoti bēdīga situācija, kur nav vairs ne pasažieru autobusu satiksmes, ne veikala, nav vispār dzīvības. Atbalsts ir vajadzīgs Valkai, Smiltenei un arī Gulbenei. Politiķiem ir jāskatās daudz tālāk aiz Rīgas. Balsosim par tām partijām, kas savā programmā ir apņēmušās palīdzēt tālākajām Latvijas vietām.
Aptauja
Vai jau esi izlēmis, par ko balsosi Saeimas vēlēšanās?
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
Vai Latvijas politiķi pietiekami labi saprot reģionu iedzīvotāju ikdienas problēmas? Vai deputātu kandidātu interese par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no galvaspilsētas, rodas tikai pirms Saeimas vēlēšanām vai arī tā ir bijusi visā starpvēlēšanu laikā?
Ko vēlētāji reģionos sagaida no tiem, kuri pretendē uz vietu parlamentā? Vai deputāta kandidāta piederība konkrētam novadam vai pilsētai joprojām ir būtisks nosacījums vēlētāju izvēlē? Par šiem un citiem jautājumiem "Latvijas Avīze" kopā ar reģionālo laikrakstu redaktoriem un žurnālistiem un dažādiem sabiedrības pārstāvjiem diskutēja redakcijā.
Diskusijā piedalījās laikraksta "Alūksnes un Malienas ziņas" žurnāliste Aivita Lizdika un sabiedriski aktīvais alūksnietis Dzintars Salaks, kurš ir arī bijušais robežsargs, nodarbojas ar lauksaimniecību un apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, Aizkraukles novada laikraksta "Staburags" redaktore Agita Grīnvalde-Iruka un Bebru pagasta iedzīvotāju padomes locekle, ilggadēja Latvijas Televīzijas žurnāliste Sarmīte Plūme, laikraksta "Zemgales Ziņas" žurnālists Gaitis Grūtups un biedrības "Jelgavas attīstībai" vadītājs Jānis Āboliņš, Gulbenes novada laikraksta "Dzirkstele" redaktore Ginta Alberte un amatierteātru režisore, stādu un ķiploku audzētāja Tatjana Ābeltiņa, Valkas un Smiltenes novadu laikraksta "Ziemeļlatvija" redaktore Ingūna Johansone un sabiedriski aktīvais smiltenietis Andris Pauls-Pāvuls, kurš kopš atmodas laika bijis politisko procesu epicentrā, nonācis arī varas virtuvē – darbojies lielu valsts uzņēmumu padomēs, bet pirms divdesmit gadiem no tā visa aizgājis, lai atjaunotu dzimtas īpašumu Smiltenes novadā, laikraksta "Bauskas Dzīve" redaktores vietniece Antra Ērgle un Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Lizete Linna Ozola, kurai šīs būs pirmās vēlēšanas un kura organizējusi jauniešu signālvēlēšanas savā skolā. Diskusiju vadīja "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore Linda Rasa un žurnāliste Māra Libeka.
Pirms Saeimas vēlēšanām ierasta prakse ir tā, ka deputātu kandidāti dodas pie vēlētājiem, rīko dažādus pasākumus, lai viņus piesaistītu nobalsot par savu partiju. Bet kāda situācija šajā ziņā ir bijusi starpvēlēšanu periodā četru gadu laikā? Vai 14. Saeimā ievēlētie deputāti ir izrādījuši interesi un apmeklējuši reģionus, no kuriem viņi ir ievēlēti, lai vietējie cilvēki varētu viņus iztaujāt, kā ir pildīti solījumi, un izteikt savas vēlmes, pastāstīt par problēmām, kas būtu jārisina?
I. Johansone: Ja deputāts kļūst par ministru, tad viņš šad tad ir redzams Valkas vai Smiltenes novadā. Bet deputāti gan šeit nav redzēti, izņemot, ja ir radies kāds ass jautājums un tiek organizēta kāda diskusija, kur viņi tiek uzaicināti. Jāteic, ka tie ir īpaši, vienreizēji gadījumi. Tās nav tādas tikšanās, kas tiek organizētas, lai iedzīvotājiem tiešām būtu iespēja tikties ar parlamenta deputātiem konkrētā pieņemšanas laikā, lai paustu, piemēram, savu viedokli par kādu nepilnību pieņemtajos likumos, kas traucē reģiona līmeņa attīstībai.
A. Pauls-Pāvuls: Es uzskatu, ka vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu vajadzēja mainīt vēlēšanu likumu. Tajā vēlēšanu apgabalā, kur es esmu vēlētājs, ietilpst visa Vidzeme, Pierīga un arī Jūrmalas pilsēta. Bet šajā Saeimā, pirms deputāti nolika mandātu un kļuva par ministriem, nebija pārstāvēti Cēsu, Gulbenes, Alūksnes un arī Smiltenes novadi. Bet es uzskatu, ka jāmaina vēlēšanu likums, lai vēlēšanu apgabals būtu daudz šaurāks nekā patlaban, proti, novada ietvarā. Tad novadam būtu savi deputāti, kurus mēs labi pazītu un ar kuriem tad regulāri varētu tikties.
J. Āboliņš: Jelgavas novadā starpvēlēšanu periodā deputāti nav manīti. Piemēram, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pirms pašvaldību vēlēšanām izveidoja Ekonomikas ministrijas filiāli Jelgavā kā atbalstu savai partijai. Reāls pienesums pilsētai no šīs filiāles nav manīts.
L. L. Ozola: Es neesmu piedzīvojusi to, ka Saeimas deputāti starpvēlēšanu laikā būtu ieradušies Bauskā, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Tiesa, kad skolā tiek rīkotas tikšanās un mēs e-pastā esam uzrakstījuši preses sekretāriem vai pašiem deputātiem, ka viņi tiek gaidīti skolas pasākumā, tad gan deputāti ierodas. Bet diemžēl paši viņi par tikšanos ar vēlētājiem neiedomājas. Iespējams, tāpēc, ka nav laika vai viņi uzskata, ka tas nav tik nozīmīgi.
Bet vai jauniešiem ir svarīgi tikties klātienē? Varbūt pietiek ar to, ka paskatās "TikTok", ko deputāts ir uzfilmējis?
Tas ir ļoti atkarīgs no paša jaunieša. Piemēram, mani interesē politika, tāpēc man ir svarīgi deputātus satikt aci pret aci. Bet tajā pašā laikā es ticu, ka lielai daļai labāk patīk paskatīties kādus smieklīgus video, kur politiķi dzen jociņus.
G. Grūtups: Atceros gadījumu, kad cienījamā nu jau bijusī Saeimas deputāte Janīna Kursīte atbrauca uz Jelgavas novada ciemu "Nākotne". Toreiz klausījos, ko viņa runā par folkloru, bet ne vārda nebija par savu deputātes darbu, kaut gan viņa bija ieradusies ar Saeimas mašīnu. Cienījamā profesore runāja par lietām, ko viņa labi pārzina, un diemžēl neviens viņai pat nepajautāja, ko viņa Saeimā dara.
A. Ērgle: Bauskas novadu ir ļoti iecienījuši ministri, jo novadā ir lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu. Bet deputāti gan novadā tikpat kā nav redzēti. Man ir aizdomas, ka nedēļas nogalēs, iespējams, Ingmārs Līdaka tiekas ar kādiem vēlētājiem, kad ierodas savā mājā Vecumniekos.
Pēdējos trīs ar pusi mēnešus Saeimā mūsu novadu pārstāv zemnieks no Codes pagasta Arnolds Jātnieks. Tiesa, ja no Zemgales ievēlētajiem deputātiem piezvana, viņi ir ļoti atsaucīgi, bet klātienes tikšanās gan neorganizē.
A. Grīnvalde-Iruka: Nav bijis tāda gadījuma, kad kāds ierindas deputāts būtu braucis pie novada iedzīvotājiem ar mērķi tikties ar vēlētājiem. Deputāts Mārtiņš Daģis dodas uz saviesīgiem pasākumiem, draudzējas ar vietējo pašvaldību. Zinu, ka viņš ir pieņēmis diezgan daudz ekskursantu pie sevis Saeimā. Iespējams, ka tur notiek kādas sarunas arī ar viņa vēlētājiem.
S. Plūme: Es pajautāju Bebru pagasta iedzīvotāju padomes kolēģiem, un mēs varam apgalvot, ka Vecbebros, kas atrodas divdesmit piecus kilometrus no Aizkraukles novada centra, neesam redzējuši nevienu Saeimas deputātu šo četru gadu laikā. Ja deputāts Daģis Saeimas namā pieņem ekskursantus, tad skaidrs, ka lielākā daļa vēlas apskatīties parlamentu, nevis apspriesties par problēmām, kas skar viņa pārstāvētā novada iedzīvotājus.
Par Bebriem vajadzētu interesēties ne jau tikai Daģim, bet to vajadzētu darīt arī citiem deputātiem, kuri ievēlēti no Zemgales apgabala.
Piekrītu. Bet mēs vairāk domājam par tiem deputātiem, kuri dzīvo mums tuvāk un kurus mēs labāk pazīstam.
G. Alberte: Gulbenes novadā pēc 14. Saeimas vēlēšanām publiskas tikšanās ar iedzīvotājiem gandrīz nav notikušas. Ņemot vērā, ka Gulbenes novads ir salīdzinoši tālu no Rīgas, deputātu vizītes novadā apliecinātu: jūs mūs interesējat, jūs mums esat svarīgi. Komunikāciju ar iedzīvotājiem nedrīkstētu nolikt tikai uz sociālajiem tīkliem.
T. Ābeltiņa: Pirms pašvaldību vēlēšanām atbrauc ministri, pastāsta, cik viņi ir labi, un ar to arī viss beidzas. Gribētos, protams, lai ievēlētie Vidzemes apgabala deputāti atcerētos novada iedzīvotājus, es arī pati aizietu aprunāties ar viņiem, bet nav ar ko.
A. Lizdika: Nebūšu oriģināla, sakot, ka pie mums ir tieši tāpat kā citos novados. Atbrauc ministri, pašvaldības pārstāvji viņus izvadā pa skaistākajiem uzņēmumiem, neparādot tos uzņēmumus, kam sokas sliktāk. Neatceros, ka būtu rīkotas kādas tikšanās ar vēlētājiem.
Dz. Salaks: Saeimā diemžēl nav ievēlēts neviens deputāts no Alūksnes. Esam novērojuši – ja koalīcija parlamentā pieņem kādu lēmumu, kas nav valstij labvēlīgs, tad Alūksnē ierodas opozīcijas deputātu grupa, lai kritizētu koalīcijas rīcību. Četru gadu laikā bija divi šādi gadījumi, kad opozīcija centās paspodrināt savas spalvas, tādējādi demonstrējot, ka ir kopā ar iedzīvotājiem, gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām.
A. Lizdika: Dīvaini, ka deputāte Linda Liepiņa, kura esot dzimusi Alūksnē, demonstrēja video, kurā kritizēja to, kas šeit notiek, kaut gan ne reizi nav organizējusi tikšanos ar iedzīvotājiem.
I. Johansone: Daudzi noteikti ir dzirdējuši par sarežģīto Valkas novada finansiālo situāciju. Novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis reiz uzaicināja Saeimas deputātus atbraukt uz Valku, lai viņi varētu saprast, kāpēc Valkas novadam vajadzētu piešķirt kādu īpašāku statusu. Viņš aicināja atbraukt ar vilcienu, lai tautas kalpi redz, kā dzīvo cilvēki. Ieradās tikai daži deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā", un jūs droši vien zināt, kuras partijas sarakstā tagad ir Vents Armands Krauklis.
Vai reģionu iedzīvotājus interesē priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumi?
S. Plūme: Mūsu kopienas cilvēki par to interesējas, ļoti seko līdzi deputātu kandidātu debatēm televīzijā. Zemgales apgabala kandidātu debates savstarpējās sarunās tika burtiski izķidātas. Pastiprināta interese ir arī tādēļ, ka kandidē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs. Mēs gan esam nākuši pie secinājuma, ka nu beidzot priekšvēlēšanu laikā visa kā ir par daudz.
A. Grīnvalde-Iruka: Piemēram, Aizkrauklē ir tik daudz kandidātu plakātu kā nekad iepriekš. Mani kolēģi smejas: mēs braucam kā pa ģimenes albumu, jo ik pēc pāris metriem ir pa kādam plakātam.
A. Ērgle: Cilvēki iet tikties ar kandidātiem, viņi pasaka savu viedokli, bet pēc vēlēšanām ir pierādījies, ka no tā nav bijis lielas jēgas, jo risinājumi jau neseko.
L. L. Ozola: Bauskā ir bijušas izvietotas tikai divu partiju teltis pilsētas pasākumu laikā. Partiju pārstāvji nāca pie jauniešiem, tajā skaitā arī pie manis, un izsniedza savu bukletu un šo to pastāstīja. Bet man gribētos, lai jauniešu interese būtu lielāka.
Vai jaunieši skatās kandidātu diskusijas televīzijā?
Es domāju, ka ne. Nesen savā skolā rīkoju signālvēlēšanas, ļoti daudz jauniešu vaicāja, par ko vajadzētu balsot, kas tās par vēlēšanām, kāpēc jāiet vēlēt... Ar jauniešiem ir jārunā daudz vairāk, lai viņus izglītotu.
I. Johansone: Pie mums Smiltenes un Valkas novadā nav jūtama deputātu kandidātu aktivitāte. Dažas partijas ir organizējušas tikšanos ar vēlētājiem, bet uz šo pasākumu atnāk ļoti ierobežots cilvēku skaits. Tajā pašā laikā iedzīvotāji atzīst, ka viņi nezinot, par ko balsot. Cilvēks pirmsvēlēšanu informācijas gūzmā apjūk, bet vienlaikus viņš arī neizmanto to iespēju uzdot savus jautājumus deputātu kandidātiem, kad viņi ierodas uz vietas.
Kā jūs izvēlaties, par ko balsot?
J. Āboliņš: Es visu laiku sekoju līdzi ziņām par to, kas notiek Saeimā un valdībā, lai rastos priekšstats par tām personām, kas tur strādā. Tie darbi jau ir redzami, lai nebūtu pēdējā brīdī jādomā, par ko balsot un par ko noteikti nebalsot.
A. Pauls-Pāvuls: Gribu minēt kādu piemēru. "Progresīvie" no Saeimas tribīnes skandina – kādas šausmas, ka Latvijā tik daudz mežu izcērtot. Smiltenes novads ir vienīgais ārpus galvaspilsētas, kuru vada "Progresīvo" pašvaldības vadītājs, un tas ir Ervins Labanovskis. Paradoksāli, ka šī partija neņem vērā to, ka nevienā Latvijas novadā šobrīd neizcērt tik daudz mežu kā Smiltenes novadā. Cērt pašvaldību mežus bez žēlastības. Tāpēc mēs nevaram runāt par politiskajām partijām kā par ideoloģiskiem veidojumiem, tās ir šauras interešu grupas. Es visās vēlēšanās esmu rīkojies pēc viena scenārija – neatkarīgi no partijas atrodu no visiem kandidātiem vienu, kuram es visvairāk uzticos vai kuru es personīgi pazīstu. Es pie šī kandidāta uzvārda ievelku krustiņu un pārējos izsvītroju. Tā es maksimāli izmantoju savas vēlētāja tiesības pie pastāvošās vēlēšanu kārtības, kura manā ieskatā bija jāmaina jau tad, kad tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma.
Vai vēlētāji vairāk interesējas par konkrētiem kandidātiem vai partiju programmām?
Dz. Salaks: Parasti pēc Saeimas vēlēšanām Alūksnes novada iedzīvotāji grūtsirdīgi nopūšas: atkal no Alūksnes nevienu neievēlēja. Patlaban uz 15. Saeimu kandidē deviņi novada iedzīvotāji no dažādām partijām. Mēs viņus pazīstam. Tad nekas cits neatliek, kā savam novada cilvēkam, ko pazīstam, ielikt to krustiņu un pārējos vienkārši izsvītrot. Tiesa, mēs saprotam, ka diemžēl tas nav ilgtspējīgs risinājums.
T. Ābeltiņa: Ar mani ir bēdīgāk. No Gulbenes novada uz Saeimu ir pieteikušās 14 personas no dažādām partijām, turklāt seši vai septiņi ir bijuši vai patlaban ir saistīti ar pašvaldību. Šos cilvēkus es pazīstu personīgi vai arī vēroju viņu darbu. Viņi nav sevi pierādījuši tā, lai es kā vēlētāja teiktu: jā, es gribu viņus redzēt parlamentā.
S. Plūme: Es zinu, par ko es balsošu. Man jāsaka paldies reģionālajam laikrakstam "Staburags" par to, ka bija iespēja izlasīt plašāku informāciju par deputāta kandidātiem, kuri ir no mūsu novada. Lielu daļu personīgi pazīstu, zinu viņu darbus, iespējas un ambīcijas. Lasot par viņiem, varēju vēlreiz pārdomāt un saprast, vai šiem cilvēkiem ir jāpaliek savā reģionā, pagastā vai jādod iespēja viņiem iet tālāk. Nenoliedzami, vēlētāji laukos vairāk skatās uz personību, nevis partiju programmām. Man ir ļoti svarīgi savu balsi atdot par cilvēku, kuram es ticu.
A. Grīnvalde-Iruka: Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka ir jāmaina pašreizējā vēlēšanu sistēma, jo viņi grib izvēlēties sev tīkamākos kandidātus, nevis atdot savu balsi partijai. Bet netīkamos kandidātus izsvītrojot, tā balss tik un tā aiziet partijai.
J. Āboliņš: Droši vien ikviens ir piedzīvojis, ka attiecīgajā sarakstā, kuru esi izvēlējies, lielākā daļa kandidātu nav pazīstami. Kāpēc man par viņiem būtu jāatdod sava balss? Ja viņš starpvēlēšanu periodā nav sevi nekādi pierādījis, protams, es viņu izsvītrošu.
L. L. Ozola: Es zinu, par ko balsošu, jo iedziļinos politikā – mani tā interesē. Lasu partiju programmas, painteresējos par partiju ideoloģijām, vairāk sekoju līdzi to partiju darbībai, kuru vērtības sakrīt ar manējām vērtībām. Bet tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa jauniešu to nedara. Visticamāk, viņi zina populārākās partijas, kas pie varas ir bijušas ilgāku laiku. Kad tiek aktualizēta tēma par vēlēšanām un uzdots jautājums: par ko balsosi, tiek nosaukti viens vai divi uzvārdi, kurus es šobrīd neminēšu, bet kuriem "TikTok" ir ļoti daudz skatījumu. Tur var ļoti labi redzēt, kādu auditoriju viņi cenšas uzrunāt, var saprast, vai konkrētais politiskais spēks runā ar visu sabiedrību un stāsta tiešām kaut ko lietderīgu, vai gluži pretēji – video ir bezjēdzīgi un dažreiz pat tik stulbi, ka liek justies neērti.
Dz. Salaks: Mēs esam pamanījuši – ja deputāti ierodas uz kādām pārrunām, ir sajūta, ka viņi visi ir izgājuši polittehnoloģiju apmācības skolu: viņi ļoti labi orientējas cilvēku psiholoģijā, noķer attiecīgās auditorijas noskaņojumu, un pēc politiskajām solīšanas debatēm visi ir daudzmaz apmierināti.
A. Pauls-Pāvuls: Vajadzētu saprast, un te es runāju īpaši par medijiem, ka vēlētājus nevajadzētu biedēt, stāstot un rādot, ka tai vai citai partijai tas reitings ir ļoti zems un ir bezcerīgi par šādu partiju balsot. Nevajag biedēt vēlētājus – ja kāds vēlas balsot par partiju, kuras reitings ir, piemēram, tikai divi procenti, nu lai viņš balso! Biju aktīvajā politikā laikā, kad notika 6. Saeimas vēlēšanas. Atceros, ka "Latvijas Vienības partijas" reitings pirms vēlēšanām svārstījās ap diviem procentiem, bet šī partija saņēma septiņus procentus vēlētāju balsu. Zemniekiem un kristīgajiem demokrātiem toreiz prognozēja ap 17 vai 18%, bet viņi saņēma tikai septiņus procentus balsu. Zīgerista partijai priekšvēlēšanu laikā aptaujās bija tikai seši procenti, bet šī partija ieguva 15% balsu. Tas nozīmē, ka ne vienmēr var uzticēties aptaujām.
Pēdējos gados gan nav tā, ka ļoti nesakristu prognozes pirms vēlēšanām ar iegūtajiem rezultātiem.
Šīs vēlēšanas varētu būt īpašas, jo daudzi nezina, par ko balsot. Es pat sliecos domāt, ka 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti būs kaut kādā mērā līdzīgi 6. Saeimas rezultātiem.
Kādi jautājumi šobrīd visvairāk satrauc jūsu reģiona iedzīvotājus, un cik lielā mērā tie sakrīt ar jautājumiem, kurus priekšvēlēšanu kampaņā izvirza politiskās partijas? Kādiem jautājumiem likumdevējam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, raugoties no iedzīvotāju interesēm?
L. L. Ozola: Skatoties uz saviem nākotnes plāniem, kā arī runājot no politiskā aspekta ar jauniešiem, gan arī paklausoties, kādi ir viņu plāni, galvenais jautājums ir, kā nodrošināt, lai jaunieši paliek Latvijā un atgriežas dzīvot Bauskā.
Visi politiķi runā par demogrāfijas krīzi. Nesen pretī manai skolai tika ļoti labi atjaunota bibliotēka, šis piemērs parāda, ka ar šādiem maziem soļiem varētu attīstīt mazpilsētas, lai jaunieši tur paliktu. Jo patīkamāka apkārtne, jo ir lielāka vēlme nebraukt projām.
Daudzi deputāti runā par mājvietu izbūvi jaunajām ģimenēm, bet tai ir jābūt prioritātei, lai jaunās ģimenes nepamestu mazpilsētas.
Vai jūs kādas partijas programmā redzat, ka ir šāda apņemšanās?
Sola jau visi. Neviens neteiks, ka nevar to izdarīt. Jābūt reālistiem un jāskatās, kuri jau iepriekš ir kaut ko šajā virzienā paveikuši.
J. Āboliņš: Valsts aizsardzība noteikti ir svarīgākā tēma. Bez aizsardzības var pazaudēt valsti, tāpēc tur ir jāiegulda, gribam to vai nē.
Ir ļoti svarīgi, lai mums kā tautai būtu ticība, ka tie valsts budžeta līdzekļi, kas mums ir, tiek saprātīgi izmantoti. Diemžēl mēs redzam, kā deputāti šķiežas ar naudu, pieprasot kompensācijas, ar kādām automašīnām atbrauc pie vēlētājiem... Ir daudzas nepatīkamas lietas, kas krīt acīs, tāpēc daudziem zūd ticība. Iespējams, ka tieši tādēļ kāda sabiedrības daļa nevēlas maksāt nodokļus. Man ir svarīgi likt pie sirds un atgādināt, ka ar publisko naudu šķiesties nedrīkst. Ja būtu ticība, ka šie līdzekļi tiek saprātīgi izmantoti, arī sabiedrība kļūtu patriotiskāka.
Vēlētājus visvairāk interesē, lai tautas priekšstāvji saimniekotu ekonomiski un caurskatāmi.
Dz. Salaks: Man jāatzīst, ka pierobeža patlaban ir vēlreiz nacionalizēta, lai izvietotu "pūķa zobus", izbūvētu žogu. Pierobežas cilvēkiem samaksās par atsavinātajām zemēm, līdzko valstī būs noteikta šīs zemes vērtība. Cilvēks ir denacionalizācijas procesā atgriezies, iespējams, no ārzemēm un dzīvo sava vectēva mājā. Ņemot vērā, ka robežas izbūve skar viņa atgūto īpašumu, tas tiek paņemts... Esmu piedalījies Aizsardzības ministrijas sapulcēs, zinu, ka cilvēki nav ar mieru, ka viņiem pierobežā atsavina īpašumu. Kopumā tādi ir četrdesmit īpašumi.
Kā jums izskatās – ja politiķis apsola, ka pensija nebūs mazāka par tūkstoš eiro, vai vēlētājs tam notic?
Daļa notic. Ir tāds teiciens: bailīgajiem ir jāpārdod cerība, bagātajiem – laiks, vecākiem – drošība.
T. Ābeltiņa: Tauta ir izmisusi, jo spiediens ir no visām pusēm – drošība, lauki izmirst, nav ekonomiskās stabilitātes... Ja cilvēks jutīs, ka varēs dabūt stabilitāti jebkādā jomā, viņš ies un balsos. Gulbenē ir svarīgi visi šie aspekti, nevar izdalīt vienu. Diemžēl partiju programmas no vienām vēlēšanām līdz otrām nemainās. Tiesa, 15. Saeimas programmās lielāks uzsvars ir uz drošību, tāpēc ka ir iedots impulss.
S. Plūme: Man galvenā prioritāte ir izglītība. Mūsu valsts nesakārtotā izglītības vide skar ļoti daudzus reģionu iedzīvotājus. Par laimi, Bebros joprojām ir lielākā pamatskola Aizkraukles novadā. Bet cik ilgi tā būs? Iedzīvotāju padomei tiekoties ar jauno šīs skolas direktori, uzzinājām, ka nevarot salikt stundu sarakstu, jo matemātiku mācīšot četri skolotāji – viens varot tikai vienu dienu, otrs varot paņemt tikai dažas klases viņam izdevīgā laikā... Par laimi, beigās tomēr izdevies tos robus aizbāzt.
Reti kurš politiķis ir godīgi pateicis, ka "Skola 2030" ir izgāzusies. Vai kāds mūsu valstī par to atbildēs? Valsts balstās uz gudriem, izglītotiem cilvēkiem, mums viņus vajag, bet mēs krītam arvien lielākā bedrē. Katrs izglītības ministrs nāk ar savu pēkšņu redzējumu un izmaiņām. Tas ir ļoti bezatbildīgi.
I. Johansone: Vienmērīga Latvijas attīstība ir būtiska tēma Valkas un Smiltenes novadā. Nomaļajos pagastos ir ļoti bēdīga situācija, kur nav vairs ne pasažieru autobusu satiksmes, ne veikala, nav vispār dzīvības. Atbalsts ir vajadzīgs Valkai, Smiltenei un arī Gulbenei. Politiķiem ir jāskatās daudz tālāk aiz Rīgas. Balsosim par tām partijām, kas savā programmā ir apņēmušās palīdzēt tālākajām Latvijas vietām.
Aptauja
Vai jau esi izlēmis, par ko balsosi Saeimas vēlēšanās?
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
