Eiropols brīdina, ka pēdējā laikā notiek arvien nekaunīgākas laupīšanas no Eiropas muzejiem. Laupītāju guvums arvien biežāk ir nevis gleznas, bet gan dārglietas un juvelierizstrādājumi.

Augusta beigās divi vīrieši ienāca vienā no Vīnes muzejiem un nopirka biļetes, lai aplūkotu juvelierizstrādājumu izstādi. Taču viņi bija nevis vienkārši mākslas baudītāji, bet gan laupītāji, kuri ar slepus ienesto āmuru sadragāja stikla kupolu un nozaga vienu no vērtīgākajiem izstādes eksponātiem: no platīna un briljantiem veidotu kaklarotu, kuras vērtība tiek lēsta vairāk nekā četrus miljonus dolāru. 1939. gadā Ēģiptes karaliene Nazli to valkājusi, kad viena no viņas meitām precējās ar topošo Irānas valdnieku.

Laupītājiem ar dārgo kaklarotu izdevās pamest muzeju un pazust Vīnes ielās. Eiropas muzeju vadība ir noraizējusies, ka pēdējā laikā šādi laupītāju uzbrukumi kļuvuši arvien biežāki un nekaunīgāki. Martā noziedznieki trīs minūšu laikā aplaupīja kādu muzeju Parmas apkaimē, kur nolaupīja vērtīgas Renuāra, Sezāna un Matisa gleznas. Savukārt septembra sākumā no muzeja Francijas dienvidos paņemtas divas Renuāra gleznas deviņu miljonu eiro vērtībā.

Četru minūšu guvums

Senāk mākslas darbu zādzības bija salīdzinoši izsmalcināts noziegumu veids, kuru organizatori izdomāja sarežģītas shēmas, kā tikt pie vērtīgiem mākslas darbiem. Piemēram, pirms pāris gadiem lielu ievērību izpelnījās tā sauktā Puškina shēma, kad noziedznieki uzdevās par mākslas zinātniekiem, lai Eiropas bibliotēkās piekļūtu vērtīgām grāmatām, ko samainīja ar viltotām kopijām. Pārsvarā viņu mērķis bija krievu literatūras klasiķu grāmatu pirmizdevumi.