13.3 °C
Sirsnīgi sveicieni, prieka saucieni un dzīvespriecīga čalošana no otrā stāva atvērtajiem logiem brīžiem aizskan pa visu karalienes Viktorijas laika stilā apbūvēto Kvīnsboro terases ielu.
Ir silta septembra pievakare, pa trotuāru uz blakus esošo viesnīcu pusi krāsainos čemodānus aizripina bariņš tūristu, pat nepamanot, ka pie vienas no ēkām lepni plīvo Latvijas karogs.
Pēc vasaras atpūtas tūlīt sāksies pirmais Londonas latviešu kora mēģinājums. Ik pa brīdim "Daugavas vanagu" fonda Londonas nama greznajā otrā stāva zālē tiek ienests vēl kāds krēsls, tā aizpildot lielāko daļu telpas. Četrdesmit dziedātāji ir tikai nedaudz vairāk par pusi kora, acīmredzot pārējiem trešdienas vakarā ietrāpījušies pienākumi darbā vai ģimenē, bet daļa apslimuši un baidās svaigo rudens vīrusu pielaist citiem.
"Nevarējām sagaidīt, kad koris atkal atsāksies, un esam bezgala priecīgi vienmēr būt kopā," pēc dziedāšanas noilgojusies Janīna Oboiševa, kura korī dzied kopā ar vīru un jaunāko dēlu. "Dziedāt telpā, kurā ir lielais Latvijas ģerbonis, – tu sajūti Latviju, viņa ir tevī, viņa ir ap tevi, viņa ir dziesmā. Un dziesma būs vienmēr, mēs dziedājām, dziedam un dziedāsim!"
"Es neesmu latvietis, bet Latvija ir mana dzimtene," Janīnai piebalso dzīvesbiedrs Oļegs, runājot ar nelielu krievu akcentu un rūpīgi piemeklējot īstos vārdus. "Tur piedzimuši mani bērni, visi dzīvojām tur, mana sieva no Latvijas."
Korī dzied arī vairāki briti. Ir pat viena indiete altos, viņas dzīvesbiedrs Kārlis ik pa brīdim palīdz izskaidrot nedzirdētāka latviešu vārda nozīmi. "Viņa ļoti skaisti dzied, un viņai ir skaists Krustpils tērps!" jūsmo kora diriģente Lilija Zobens, kura labi pazīst katru dziedātāju. Koris ir gluži kā liela ģimene arī burtiskā nozīmē, jo Lilijai diriģēt palīdz vīrs Leslijs Īsts, kurš no karalienes Elizabetes II saņēmis apbalvojumu par mūža ieguldījumu mūziķu apmācībā, un viņu meita, arī profesionāla mūziķe Andra Zobens-Īsta.
Londonas latviešu koris ir dibināts 1948. gadā un ir vecākais joprojām darbojošais diasporas koris Lielbritānijā.
Kur latvieši, tur koris!
"Londonas latviešu jauktā kora pirmais mēģinājums notiks sestdien, 14. augustā, plkst. 19.30 Kristus baznīcas zālē apakšz. stac. Knightsbridge. Diriģents komp. Alb. Jērums. Aicināti piedalīties visi Londonas un apkārtnes dziedātāji un dziedātājas." Tā cits pēc cita vilina arhīvos atrodamie 1948. gada "Londonas Avīzes" izdevumi, lakonisko sludinājumu izvietojot blakus sēru paziņojumiem un citām trimdas sabiedrībai aktuālām ziņām. Koristu meklēšana vainagojas panākumiem, uz pirmo mēģinājumu pulcējoties 35 dziedātājiem un vakara gaitā iemācoties "Gaismas pili".
"Kad koris nodibinājās, tas likās pats par sevi saprotami, jo, kur ir latvieši, tur ir koris!"
savulaik intervijās atcerējās pazīstamā publiciste Zigrīda Daškevica, kora dziedātāja kopš pašiem pirmsākumiem.
Lai arī no fotogrāfijām pretī raugās nopietns kungs, tomēr kora dibinātājs, diriģents un komponists Alberts Jērums gluži labi zināja, kā noturēt dziedātājus. "Koris ir tautisks iestādījums, kas sanāk kopā piektdienas vakaros, dzer kafiju pie magoņmaizēm, te var pieminēt nedēļas notikumus, plēst kora priekšnieka mīkstās mēbeles un diriģenta klātbūtnē, viņa matiem jūtami sirmojot, kārtot visādas citas darīšanas," tā savulaik par kori rakstīja pats Jērums.
Divus gadus vēlāk 1950. gada atskaitē par kora iepriekšējā gadā padarīto lasāms, ka "koris noturējis 63 mēģinājumus un uzstājies 12 reizes". Tātad mēģinājumi bijuši vismaz reizi nedēļā vai biežāk, uzstājoties vidēji reizi mēnesī.
1976. gadā Jērums diriģenta grožus nodod jaunajai un daudzsološajai mūziķei Lilijai Zobens, kuras balss solodziedājumos jau skanējusi ne vienā vien koncertā. Drīz Lilijai pievienojas viņas vīrs Leslijs Īsts, aizvietojot dzīvesbiedri pirmā bērniņa gaidīšanas laikā.
Koris var pamatoti lepoties ar dalību visās Anglijas un Eiropas latviešu Dziesmu dienās, Latviešu dziesmu svētkos Kanādā, teju visos 18. novembra svētku sarīkojumos, Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Pati Lilija Zobens bijusi XXVII Dziesmu svētku goda virsdiriģente, bet 2026. gada jūnijā ar plašu koncertu atzīmēti 50 gadi Londonas latviešu kora diriģentes amatā.
Korī valda īpaša gaisotne
Ierasts, ka kordziedātāju skaits, gatavojoties kārtējiem Dziesmu svētkiem, palielinās, bet pēc tam samazinās. Taču ne Londonas latviešu korim, kam – gluži otrādi! – dziedātāju skaits pēc Dziesmu svētkiem ir tikai audzis.
"Mums ir īpaša gaisotne," apgalvo Lilija Zobens.
"Mēs ne tikai mīlam latviešu dziesmu, bet jūtam, ka ar katru reizi, kad sanākam kopā, mēs veidojam kaut ko, kas ir lielāks par mums. Visi kopā sāk elpot, sirdspuksti vienojas. Visiem kopā ir līdzīgas emocijas, ko spēj atdzīvināt un nest tālāk klausītājos. Viss kopā veido īpašu enerģiju, kas dod prieku un dziļāku sajūtu."
Lai arī mēģinājumi notiek tikai divas stundas reizi nedēļā, tomēr samērā īsajā laikā koris paspēj apgūt visai plašu un sarežģītu repertuāru.
"Kādreiz dziedājām zelta repertuāru," atmiņās kavējas Lilija. "Melngaili, Dārziņu, Kalniņu, bija vesela programma ar Zālīti. Tagad to maz dziedam. Ir labi jaunie komponisti, varam veidot plašāku repertuāru. Domāju, tas korim ļoti patīk. Man personīgi liekas ļoti svarīgi, ka mēs neejam vienu ceļu, mums ir jāiet vairāki ceļi."
Kordziedātāji zina, kādēļ viņi nāk. "Ikdienā jau nedzied un nerunā latviešu valodā, ļoti jauki, ka var padziedāt latviski!" priecājas kora dziedātāja Lelde Caune, sakot paldies visiem trim kora diriģentiem. Vissiltākos pateicības vārdus kora vadītājiem velta arī ilggadējā kora dalībniece Austra Dženere-Pārsone, kura jau astoņus gadus pavada ceļā četras stundas, lai tikai nokļūtu uz mēģinājumiem. "Dziedāšana ir tik forša lieta! Un arī latviešu kopiena, tas ir kaut kas skaists!"
"Kaut kā velk uz tām saknēm. Ar laiku sagribas savu valodu, savas dziesmas," atzīst Linda Prigarska, kura pēc pārtraukuma nupat atsākusi dziedāt.
Pēc pirmā saspringtā darbā pavadītā mēģinājuma daļa dziedātāju dodas mājup, bet daļa – uz Balzāmbāru turpat nama pagrabā, lai vēl mirkli baudītu to, kā visvairāk Anglijā pietrūkst – latviešu sabiedrību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Sirsnīgi sveicieni, prieka saucieni un dzīvespriecīga čalošana no otrā stāva atvērtajiem logiem brīžiem aizskan pa visu karalienes Viktorijas laika stilā apbūvēto Kvīnsboro terases ielu.
Ir silta septembra pievakare, pa trotuāru uz blakus esošo viesnīcu pusi krāsainos čemodānus aizripina bariņš tūristu, pat nepamanot, ka pie vienas no ēkām lepni plīvo Latvijas karogs.
Pēc vasaras atpūtas tūlīt sāksies pirmais Londonas latviešu kora mēģinājums. Ik pa brīdim "Daugavas vanagu" fonda Londonas nama greznajā otrā stāva zālē tiek ienests vēl kāds krēsls, tā aizpildot lielāko daļu telpas. Četrdesmit dziedātāji ir tikai nedaudz vairāk par pusi kora, acīmredzot pārējiem trešdienas vakarā ietrāpījušies pienākumi darbā vai ģimenē, bet daļa apslimuši un baidās svaigo rudens vīrusu pielaist citiem.
"Nevarējām sagaidīt, kad koris atkal atsāksies, un esam bezgala priecīgi vienmēr būt kopā," pēc dziedāšanas noilgojusies Janīna Oboiševa, kura korī dzied kopā ar vīru un jaunāko dēlu. "Dziedāt telpā, kurā ir lielais Latvijas ģerbonis, – tu sajūti Latviju, viņa ir tevī, viņa ir ap tevi, viņa ir dziesmā. Un dziesma būs vienmēr, mēs dziedājām, dziedam un dziedāsim!"
"Es neesmu latvietis, bet Latvija ir mana dzimtene," Janīnai piebalso dzīvesbiedrs Oļegs, runājot ar nelielu krievu akcentu un rūpīgi piemeklējot īstos vārdus. "Tur piedzimuši mani bērni, visi dzīvojām tur, mana sieva no Latvijas."
Korī dzied arī vairāki briti. Ir pat viena indiete altos, viņas dzīvesbiedrs Kārlis ik pa brīdim palīdz izskaidrot nedzirdētāka latviešu vārda nozīmi. "Viņa ļoti skaisti dzied, un viņai ir skaists Krustpils tērps!" jūsmo kora diriģente Lilija Zobens, kura labi pazīst katru dziedātāju. Koris ir gluži kā liela ģimene arī burtiskā nozīmē, jo Lilijai diriģēt palīdz vīrs Leslijs Īsts, kurš no karalienes Elizabetes II saņēmis apbalvojumu par mūža ieguldījumu mūziķu apmācībā, un viņu meita, arī profesionāla mūziķe Andra Zobens-Īsta.
Londonas latviešu koris ir dibināts 1948. gadā un ir vecākais joprojām darbojošais diasporas koris Lielbritānijā.
Kur latvieši, tur koris!
"Londonas latviešu jauktā kora pirmais mēģinājums notiks sestdien, 14. augustā, plkst. 19.30 Kristus baznīcas zālē apakšz. stac. Knightsbridge. Diriģents komp. Alb. Jērums. Aicināti piedalīties visi Londonas un apkārtnes dziedātāji un dziedātājas." Tā cits pēc cita vilina arhīvos atrodamie 1948. gada "Londonas Avīzes" izdevumi, lakonisko sludinājumu izvietojot blakus sēru paziņojumiem un citām trimdas sabiedrībai aktuālām ziņām. Koristu meklēšana vainagojas panākumiem, uz pirmo mēģinājumu pulcējoties 35 dziedātājiem un vakara gaitā iemācoties "Gaismas pili".
"Kad koris nodibinājās, tas likās pats par sevi saprotami, jo, kur ir latvieši, tur ir koris!"
savulaik intervijās atcerējās pazīstamā publiciste Zigrīda Daškevica, kora dziedātāja kopš pašiem pirmsākumiem.
Lai arī no fotogrāfijām pretī raugās nopietns kungs, tomēr kora dibinātājs, diriģents un komponists Alberts Jērums gluži labi zināja, kā noturēt dziedātājus. "Koris ir tautisks iestādījums, kas sanāk kopā piektdienas vakaros, dzer kafiju pie magoņmaizēm, te var pieminēt nedēļas notikumus, plēst kora priekšnieka mīkstās mēbeles un diriģenta klātbūtnē, viņa matiem jūtami sirmojot, kārtot visādas citas darīšanas," tā savulaik par kori rakstīja pats Jērums.
Divus gadus vēlāk 1950. gada atskaitē par kora iepriekšējā gadā padarīto lasāms, ka "koris noturējis 63 mēģinājumus un uzstājies 12 reizes". Tātad mēģinājumi bijuši vismaz reizi nedēļā vai biežāk, uzstājoties vidēji reizi mēnesī.
1976. gadā Jērums diriģenta grožus nodod jaunajai un daudzsološajai mūziķei Lilijai Zobens, kuras balss solodziedājumos jau skanējusi ne vienā vien koncertā. Drīz Lilijai pievienojas viņas vīrs Leslijs Īsts, aizvietojot dzīvesbiedri pirmā bērniņa gaidīšanas laikā.
Koris var pamatoti lepoties ar dalību visās Anglijas un Eiropas latviešu Dziesmu dienās, Latviešu dziesmu svētkos Kanādā, teju visos 18. novembra svētku sarīkojumos, Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Pati Lilija Zobens bijusi XXVII Dziesmu svētku goda virsdiriģente, bet 2026. gada jūnijā ar plašu koncertu atzīmēti 50 gadi Londonas latviešu kora diriģentes amatā.
Korī valda īpaša gaisotne
Ierasts, ka kordziedātāju skaits, gatavojoties kārtējiem Dziesmu svētkiem, palielinās, bet pēc tam samazinās. Taču ne Londonas latviešu korim, kam – gluži otrādi! – dziedātāju skaits pēc Dziesmu svētkiem ir tikai audzis.
"Mums ir īpaša gaisotne," apgalvo Lilija Zobens.
"Mēs ne tikai mīlam latviešu dziesmu, bet jūtam, ka ar katru reizi, kad sanākam kopā, mēs veidojam kaut ko, kas ir lielāks par mums. Visi kopā sāk elpot, sirdspuksti vienojas. Visiem kopā ir līdzīgas emocijas, ko spēj atdzīvināt un nest tālāk klausītājos. Viss kopā veido īpašu enerģiju, kas dod prieku un dziļāku sajūtu."
Lai arī mēģinājumi notiek tikai divas stundas reizi nedēļā, tomēr samērā īsajā laikā koris paspēj apgūt visai plašu un sarežģītu repertuāru.
"Kādreiz dziedājām zelta repertuāru," atmiņās kavējas Lilija. "Melngaili, Dārziņu, Kalniņu, bija vesela programma ar Zālīti. Tagad to maz dziedam. Ir labi jaunie komponisti, varam veidot plašāku repertuāru. Domāju, tas korim ļoti patīk. Man personīgi liekas ļoti svarīgi, ka mēs neejam vienu ceļu, mums ir jāiet vairāki ceļi."
Kordziedātāji zina, kādēļ viņi nāk. "Ikdienā jau nedzied un nerunā latviešu valodā, ļoti jauki, ka var padziedāt latviski!" priecājas kora dziedātāja Lelde Caune, sakot paldies visiem trim kora diriģentiem. Vissiltākos pateicības vārdus kora vadītājiem velta arī ilggadējā kora dalībniece Austra Dženere-Pārsone, kura jau astoņus gadus pavada ceļā četras stundas, lai tikai nokļūtu uz mēģinājumiem. "Dziedāšana ir tik forša lieta! Un arī latviešu kopiena, tas ir kaut kas skaists!"
"Kaut kā velk uz tām saknēm. Ar laiku sagribas savu valodu, savas dziesmas," atzīst Linda Prigarska, kura pēc pārtraukuma nupat atsākusi dziedāt.
Pēc pirmā saspringtā darbā pavadītā mēģinājuma daļa dziedātāju dodas mājup, bet daļa – uz Balzāmbāru turpat nama pagrabā, lai vēl mirkli baudītu to, kā visvairāk Anglijā pietrūkst – latviešu sabiedrību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
