12.5 °C
"Kultūrzīmju" 23. septembra numurā publicējam septiņu, pēc SKDS sabiedriskās domas aptaujas, populārāko politisko partiju pārstāvju atbildes uz dažiem būtiskiem kultūrpolitikas jautājumiem.
Protams, nav ne mazāko šaubu, ka valsts galvenā prioritāte šobrīd ir iekšējā un ārējā drošība un valsts aizsardzība. Tāpēc kultūras darbinieku paustais par mazo atalgojumu kādam var šķist ļoti nesavlaicīgs. Tomēr – varbūt tikpat nesavlaicīgi un vienkārši amorāli būtu maksāt, piemēram, izbijušajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam par braukšanu dzērumā pabalstu triju algu apjomā. Atgriežoties pie kultūras – jā, situācijas arī šeit atalgojuma ziņā ir ļoti atšķirīgas – piemēram, nevar salīdzināt muzeja darbinieka vai bibliotekāra atalgojumu ar atalgojumu kultūras valsts kapitālsabiedrībās. Tomēr ir ļoti slikti atalgotu cilvēku slānis, kuri ar grūtībām sedz komunālos maksājumus, nevar atļauties Latvijā tik ierasto maksas medicīnu utt. un tjpr.
Politiķu atbildes skaidri apliecina to, cik tuvu kultūras jomai ir bijis katrs tās pārstāvis iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Ir daudz vispārīgu atbilžu, un tikai dažu partiju paustajā vīd arī kaut cik reāli risinājumi.
Lasot pārņem sajūta, ka tas viss jau ir kādreiz bijis, – pēdējo reizi 2022. gadā. "Progresīvo", arī Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" atbildēs vairāk lasāma tāda kā atskaite par paveikto. "Progresīvo" apgalvojums par trim miljoniem, kas esot piešķirti "atmiņas institūcijām, daļu no tiem novirzot strādājošo algām", skan diezgan savādi, jo šī nauda, to pārvirzot no Iekšlietu ministrijas, bija paredzēta atmiņas institūciju gatavībai krīzēm. Jā, iestādes varēja ar to ietaupīt līdzekļus, kas citādi tam būtu jānovirza no sava pamatbudžeta, tos novirzot citiem mērķiem – arī atalgojumam. Bet – ja iepriekšējos gados šis pielikums nepārsniedza 30 līdz 50 eiro ar vismaz astoņu miljonu eiro papildu finansējumu (piemēram, 2020. gadā tas bija 8,2 miljoni eiro), tad – cik liels tas būtu ar grūti nosakāmu daļu no šiem trim miljoniem?
Ar pamatīgu programmu algu jautājumā izceļas "Jaunā Vienotība", tomēr – nav ne vārda par to, kā tieši šie tikai teorētiski labie un ļoti jau nu konceptuālie risinājumi tiks īstenoti. Jā, protams, beigās tiek atklāti pateikts, ka "uzdevuma izpildi ietekmēs vairāki ārējie faktori: ģeopolitiskā situācija, ekonomikas izaugsme, nākamās valdības prioritātes un spēja rast kompromisus iekšējo valdības izdevumu pārdalē un jaunu līdzekļu atrašanā u. c." Kultūra diemžēl praksē nav mūsu valsts prioritāte. Vērts atcerēties, ka 2025. gada beigās no kultūras budžeta sākumā bija paredzēts griezt 13,5 miljonus, bet beigās tomēr aprobežojās ar 2,9 miljoniem. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process būs smags arī šogad.
"Apvienotais saraksts" attiecībā uz viszemāk atalgoto kultūras jomas strādnieku – muzeju un valsts bibliotēku – darbinieku atalgojumu sola noskaidrot, "vai ir citas alternatīvas darbinieku nodarbinātībā". Varam tikai minēt, ko tas nozīmē. Arī teiktais, ka "būtu nepieciešams izprast, cik liels finansējums tam nepieciešams", raisa, maigi sakot, neizpratni, jo nezin vai to aprēķināt būtu sarežģīti.
Pret kultūru kā citām valsts vajadzībām pakārtotu nozari savu attieksmi neslēpj apvienība "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", sakot, ka "valsts budžets ir ierobežots apjomā un kultūras nozares finansējumu var atrast, vienīgi strikti balansējot kultūras nozares finanšu pieaugumu ar citu nozaru finanšu pieaugumu". Kā īstenot piedāvāto risinājumu, kas paredz "skatījumu uz valsti kā vienotu organismu, atsakoties no pieņemtā strikti nodalītās ministriju kompetences modeļa", nav ne vārda, un rodas iespaids, ka šis variants tikai radītu šajā sistēmā vēl lielāku haosu.
Būtu labi, ja īstenotos "Jaunās Vienotības" nodomi atalgojuma jautājumā, tomēr tie it sevišķi šajā saspringtajā laikā šķiet gluži kā mākoņos ierakstīti; ja darbu kultūras nozares atlīdzības sistēmas reformēšanā līdz galam paveiktu "Progresīvie". Tomēr nešķiet, ka tā būtu viņu prioritāte.
Šeit pieskāros tikai atbildēm uz pirmo – algu – jautājumu. Tomēr arī pārējās atbildes īpašu optimismu nevieš. Kultūrai priekšā ir smagi laiki; tai būs aizvien no jauna sevi jāapliecina kā nacionālās identitātes pamatakmenim un jāpierāda nepieciešamība nozarē strādājošos pienācīgi un cilvēka cienīgi atalgot.
Aptauja
Vai jau esi izlēmis, par ko balsosi Saeimas vēlēšanās?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
"Kultūrzīmju" 23. septembra numurā publicējam septiņu, pēc SKDS sabiedriskās domas aptaujas, populārāko politisko partiju pārstāvju atbildes uz dažiem būtiskiem kultūrpolitikas jautājumiem.
Protams, nav ne mazāko šaubu, ka valsts galvenā prioritāte šobrīd ir iekšējā un ārējā drošība un valsts aizsardzība. Tāpēc kultūras darbinieku paustais par mazo atalgojumu kādam var šķist ļoti nesavlaicīgs. Tomēr – varbūt tikpat nesavlaicīgi un vienkārši amorāli būtu maksāt, piemēram, izbijušajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam par braukšanu dzērumā pabalstu triju algu apjomā. Atgriežoties pie kultūras – jā, situācijas arī šeit atalgojuma ziņā ir ļoti atšķirīgas – piemēram, nevar salīdzināt muzeja darbinieka vai bibliotekāra atalgojumu ar atalgojumu kultūras valsts kapitālsabiedrībās. Tomēr ir ļoti slikti atalgotu cilvēku slānis, kuri ar grūtībām sedz komunālos maksājumus, nevar atļauties Latvijā tik ierasto maksas medicīnu utt. un tjpr.
Politiķu atbildes skaidri apliecina to, cik tuvu kultūras jomai ir bijis katrs tās pārstāvis iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Ir daudz vispārīgu atbilžu, un tikai dažu partiju paustajā vīd arī kaut cik reāli risinājumi.
Lasot pārņem sajūta, ka tas viss jau ir kādreiz bijis, – pēdējo reizi 2022. gadā. "Progresīvo", arī Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" atbildēs vairāk lasāma tāda kā atskaite par paveikto. "Progresīvo" apgalvojums par trim miljoniem, kas esot piešķirti "atmiņas institūcijām, daļu no tiem novirzot strādājošo algām", skan diezgan savādi, jo šī nauda, to pārvirzot no Iekšlietu ministrijas, bija paredzēta atmiņas institūciju gatavībai krīzēm. Jā, iestādes varēja ar to ietaupīt līdzekļus, kas citādi tam būtu jānovirza no sava pamatbudžeta, tos novirzot citiem mērķiem – arī atalgojumam. Bet – ja iepriekšējos gados šis pielikums nepārsniedza 30 līdz 50 eiro ar vismaz astoņu miljonu eiro papildu finansējumu (piemēram, 2020. gadā tas bija 8,2 miljoni eiro), tad – cik liels tas būtu ar grūti nosakāmu daļu no šiem trim miljoniem?
Ar pamatīgu programmu algu jautājumā izceļas "Jaunā Vienotība", tomēr – nav ne vārda par to, kā tieši šie tikai teorētiski labie un ļoti jau nu konceptuālie risinājumi tiks īstenoti. Jā, protams, beigās tiek atklāti pateikts, ka "uzdevuma izpildi ietekmēs vairāki ārējie faktori: ģeopolitiskā situācija, ekonomikas izaugsme, nākamās valdības prioritātes un spēja rast kompromisus iekšējo valdības izdevumu pārdalē un jaunu līdzekļu atrašanā u. c." Kultūra diemžēl praksē nav mūsu valsts prioritāte. Vērts atcerēties, ka 2025. gada beigās no kultūras budžeta sākumā bija paredzēts griezt 13,5 miljonus, bet beigās tomēr aprobežojās ar 2,9 miljoniem. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process būs smags arī šogad.
"Apvienotais saraksts" attiecībā uz viszemāk atalgoto kultūras jomas strādnieku – muzeju un valsts bibliotēku – darbinieku atalgojumu sola noskaidrot, "vai ir citas alternatīvas darbinieku nodarbinātībā". Varam tikai minēt, ko tas nozīmē. Arī teiktais, ka "būtu nepieciešams izprast, cik liels finansējums tam nepieciešams", raisa, maigi sakot, neizpratni, jo nezin vai to aprēķināt būtu sarežģīti.
Pret kultūru kā citām valsts vajadzībām pakārtotu nozari savu attieksmi neslēpj apvienība "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", sakot, ka "valsts budžets ir ierobežots apjomā un kultūras nozares finansējumu var atrast, vienīgi strikti balansējot kultūras nozares finanšu pieaugumu ar citu nozaru finanšu pieaugumu". Kā īstenot piedāvāto risinājumu, kas paredz "skatījumu uz valsti kā vienotu organismu, atsakoties no pieņemtā strikti nodalītās ministriju kompetences modeļa", nav ne vārda, un rodas iespaids, ka šis variants tikai radītu šajā sistēmā vēl lielāku haosu.
Būtu labi, ja īstenotos "Jaunās Vienotības" nodomi atalgojuma jautājumā, tomēr tie it sevišķi šajā saspringtajā laikā šķiet gluži kā mākoņos ierakstīti; ja darbu kultūras nozares atlīdzības sistēmas reformēšanā līdz galam paveiktu "Progresīvie". Tomēr nešķiet, ka tā būtu viņu prioritāte.
Šeit pieskāros tikai atbildēm uz pirmo – algu – jautājumu. Tomēr arī pārējās atbildes īpašu optimismu nevieš. Kultūrai priekšā ir smagi laiki; tai būs aizvien no jauna sevi jāapliecina kā nacionālās identitātes pamatakmenim un jāpierāda nepieciešamība nozarē strādājošos pienācīgi un cilvēka cienīgi atalgot.
Aptauja
Vai jau esi izlēmis, par ko balsosi Saeimas vēlēšanās?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
