Pētījumā secināts: Krievijas naratīvi ir iesakņojušies Latvijas iedzīvotāju galvās

Pirmo reizi Latvijā ir veikts pētījums par ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos Saeimas vēlēšanās. Tā secinājums ir visai skaudrs — Kremļa vēstījumi jau ir dziļi iesakņojušies daļā Latvijas sabiedrības, un to izplatīšanai vairs nav nepieciešama iejaukšanās no ārpuses, vēsta 360TV Ziņas.

Sociālo mediju monitorings sākās trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Pētījuma ietvaros tika analizēts vairāk nekā 500 kontu saturs piecās platformās: TikTok, Facebook, Youtube, Telegram un X.

Uzmanība tika pievērsta septiņiem Kremļa vēstījumiem un ar tiem saistītiem apgalvojumiem: "Bez Krievijas Latvija neizdzīvos"; "Latviju vada citi"; "Latvijā vajā krievus"; "Latvija pati provocē karu"; "Latvija godina nacistus"; "Latvija pārraksta vēsturi"; "Laiks atjaunot attiecības ar Krieviju".

Pētnieki secināja, ka vislielākā prokremliskā aktivitāte notiek komentāros, un ļoti maza — reālu kontu publicētajā saturā. Lielākoties tie ir reāli cilvēki, kuri dalās ar savām domām un viedokļiem, kas, visticamāk, radušies Krievijas informatīvās telpas un ilgstošas propagandas ietekmē, kombinācijā ar mūsu valstī reāli pastāvošajām problēmām.

"Sabiedrībā patiešām ir iesakņojušās pārliecības un vērtējumi par mūsu valsti, kurus vairs nevajag ārkārtīgi speciāli piebarot no ārpuses, vai kaut kā aktīvi mēģināt tos veidot. Tie ir patiešām uzskati, ar kuriem cilvēki dzīvo. Līdz ar to tā rīcība uz priekšdienām ir domāt par to, kā mainīt šo cilvēku uzskatus. Un tas ir grūtāk un izaicinošāk, nekā cīnīties ar dezinformāciju vai informācijas manipulāciju," norāda pētījuma "Kremlis vai tā atbalss" viena no autoriem Elīna Vrobļevska.

Naratīvu virzīšana no ārpuses Latvijā pastāv, taču tā nenotiek masveidā kā Armēnijā, Moldovā vai Gruzijā. Neautentiska, robotizēta viedokļu izplatība tika novērota tieši pirms vēlēšanām oktobrī. Piemēram, sociālajos medijos krasi pieauga komentāru skaits par to, ka vēlēšanas ir neleģitīmas, reālas suverenitātes mums neesot un Latvija nemaz nespēj pastāvēt patstāvīgi.

"Visplašāk izplatījās vēstījums par to, ka vajadzētu atjaunot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Un vēstījums par to, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Un tas gāja roku rokā ar šo te aicinājumu atjaunot attiecības. Tur bija šim vēstījumam ekonomiskā šķeltne: tādēļ, ka mēs esam sarāvuši attiecības ar Krieviju, mums arī ekonomiski neiet tik spoži," saka Elīna Vrobļevska.

Pētījuma autori uzskata, ka Krievijas iejaukšanās notiek tikai tik lielā mērā, lai uzturētu temperatūru Latvijas informatīvajā telpā tādā līmenī, kas ļauj jau esošajiem cilvēku priekšstatiem augt un nostiprināties.