Vācijas valdība trešdien pēc vairākus mēnešus ilgiem strīdiem pieņēma nākamā gada budžetu, kurā tomēr nav izdevies sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem. Tādējādi valdošajai koalīcijai vēl būs jāatrod 17 miljardi eiro budžeta vajadzību nodrošināšanai.

Budžeta noteikumi ierobežo

Koalīcijā ietilpst sociāldemokrāti, zaļie un brīvie demokrāti, un tās darbu pie budžeta veidošanas apgrūtināja gan partiju atšķirīgie skatījumi uz prioritātēm, gan arī Vācijas konstitūcijā paredzētie noteikumi, kas ierobežo federālo budžeta deficītu līdz 0,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja vien netiek izsludināts ārkārtas stāvoklis. Fiskāli konservatīvos brīvos demokrātus pārstāvošais finanšu ministrs Kristians Lindners karu Ukrainā nav vēlējies atzīt par šādu ārkārtas situāciju, atgādina izdevums "Politico". Nākamā gada budžetā, par kuru rudenī lems Bundestāgs, paredzēti izdevumi 480,6 miljardu eiro apmērā. Tas ir par astoņiem miljardiem eiro mazāk, nekā piešķirts šā gada izdevumiem. Neskatoties uz to, investīcijām nākamgad atvēlēti 78 miljardi eiro, kas ir jauns rekords. Tas atspoguļo Vācijas valdības vēlmi stimulēt stagnējošo ekonomiku. Vairums ministriju turklāt saņems papildu finansējumu. Vairāk naudas būs aizsardzībai, klimata pārmaiņu mazināšanai, ģimenēm ar bērniem, izglītībai un citām jomām, vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle". Vienošanās par budžetu Vācijas valdošajai koalīcijai bija nopietns pārbaudījums, ņemot vērā partiju savstarpējās pretrunas. Koalīcijas pozīcijas vājinājuši arī šo partiju nepārliecinošie rezultāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās.