-2.8 °C
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir gatavs jaunām sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, neraugoties uz to, ka novembra vidū notikušajai sarunai nebija nekādu rezultātu.
"Tas bija nepatīkami," kanclers sacīja telekanālam RTL, "jo viņš vienkārši atkal klāstīja visas savas formulas."
Tomēr telefonsaruna, pauda Šolcs, bija nepieciešama, lai Putins saprastu, ka viņam nevajadzētu gaidīt, ka Vācijas atbalsts Ukrainai mazināsies.
"Un tas ir jādara, un es to darīšu vēlreiz. Bet mums par to nevajadzētu lolot ilūzijas,"
sacīja kanclers.
Šolcs pēc savas iniciatīvas novembra vidū - pirmo reizi kopš 2022. gada decembra - piezvanīja Putinam un runāja ar viņu aptuveni stundu.
Viņš nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu un aicināja Krievijas diktatoru izbeigt karu Ukrainā un izvest savu karaspēku.
Sarunā ar Putinu viņš arī pauda Vācijas stingro nodomu turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Kanclers sacīja, ka Berlīne atbalstīs Ukrainu "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams".
Šolcs arī mudināja savu sarunu biedru risināt sarunas ar Kijivu, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru.
Putins, kā ziņoja Kremlis, sarunā ar Šolcu apstiprināja, ka viņš paliek pie savām iepriekšējām nostājām attiecībā uz Ukrainu, un apsūdzēja Vāciju abu valstu attiecību degradēšanā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija pret Šolca telefonsarunu ar Krievijas diktatoru.
Komentējot Krievijas un Vācijas vadītāju sarunu, Zelenskis Šolca zvanu Putinam dēvēja par "Pandoras lādi".
"Tagad var būt citas sarunas, citi zvani. Un tas ir tieši tas, ko Putins jau sen ir vēlējies - viņam ir nepieciešams vājināt savu izolāciju, Krievijas izolāciju," sacīja Zelenskis.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
