Diemžēl esam saņēmuši ziņas par kārtējiem populistu panākumiem Vācijā. Lai gan 22. septembrī notikušajās Brandenburgas federālās zemes parlamenta vēlēšanās ar 32% uzvarēja kanclera Olafa Šolca partija – sociāldemokrāti, tā bija Pirra uzvara. 

Jo iespaidīgus panākumus guva arī labējā "Alternatīva Vācijai", kas saņēma 29% balsu. Savukārt kreiso "Sāras Vāgenknehtas savienību" atbalstīja 14%, bet kristīgos demokrātus – 12% vēlētāju. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru. 

Galvenais vēstījums, ar kuru pie pilsoņiem griezās "Alternatīva Vācijai" un "Sāras Vāgenknehtas savienība", bija solījums apturēt nelegālo migrāciju.

Šajās dienās manu uzmanību piesaistīja intervija ar latviešu izcelsmes vācu politiķi Zandu Martenu. Dzimusi 1984. gadā Liepājā, studējusi tieslietas. 2010. gadā pārcēlusies uz Vāciju. Ieguvusi Vācijas pilsonību, iesaistījusies politikā. 2021. gadā ievēlēta Bundestāgā no sociāldemokrātu partijas saraksta. Cik man zināms, Z. Martena ir pašlaik visprominentākā latviešu izcelsmes politiķe, kas guvusi panākumus savā mītnes zemē. 6. septembrī viņa interneta televīzijā TV24 komentēja vietējo parlamentu vēlēšanu rezultātus Saksijā un Tīringenē, kur tāpat labi veicās partijām "Alternatīva Vācijai" un "Sāras Vāgenknehtas savienība". Izrādās, pie vainas esot tas, ka cilvēki ir "noguruši no personīgām krīzēm un izaicinājumiem", ka "algas vairs nav tik lielas" un "grūti atrast dzīvesvietu, par ko var samaksāt īres maksu", "noguruši no globāliem izaicinājumiem, no pastāvīgām ziņām par jauniem kariem, jaunām traģēdijām un klimata pārmaiņām".