16.8 °C
Dzīvnieku tiesību aizstāvji kritizē Botsvānas lēmumu atļaut 23 ziloņu nomedīšanu, lai nodrošinātu gaļu tautas svinībām par godu 60. gadadienai kopš neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas.
Šajā Dienvidāfrikas valstī mīt pasaulē lielākā ziloņu populācija. Vides un tūrisma ministrijas izsniegtā licence atļāva 23 ziloņu un citu savvaļas dzīvnieku medības “papildu mērķiem”. Tikmēr Botsvānā bāzētā Ziloņu aizsardzības biedrības (Elephant Protection Society) priekšsēdētājs Oaitse Nava sarunā ar BBC brīdina, ka ziloņu nokaušana svētku mielastam varētu veicināt malumedniecību, radot priekšstatu, ka to nogalināšana ir pieņemama, ja to atļāvusi valdība.
“Ziloņi ir zaudējuši savas sociālās struktūras, jo šāvienu dēļ viņi pastāvīgi tiek dzīti no vienas vietas uz citu,” teic Nava. Vairāki sociālo tīklu lietotāji pauduši bažas arī par meža gaļas uzturā lietošanu pārnadžu mutes un naga sērgas uzliesmojuma laikā.
Botsvānas valdība 30. septembrī noorganizēja virkni pasākumu valsts dimanta jubilejas atzīmēšanai – kultūras priekšnesumus, koncertus, sporta pasākumus. Meža gaļa tika pasniegta kā daļa no tradicionālā Neatkarības dienas svinību mielasta, un 23 ziloņi sadalīti astoņiem rajoniem visā valstī. Vietējie mediji publicēja attēlus no dažādām Botsvānas vietām, kuros redzami cilvēki, pulcējoties ap ziloņu liemeņiem, un daži ar nažiem rokās, dalot gaļu.
Čobē, ar savvaļas dzīvniekiem bagātā rajonā Botsvānas ziemeļos, vietējā parlamenta deputāts Simasiku Oskars Mapulanga pauda bažas, kad ziņots, ka iedzīvotāji ziloni dalīja pie kādas skolas. Viņš sacīja, ka tas rada drūzmēšanās risku un nostāda nelabvēlīgākā situācijā gados vecākus cilvēkus, grūtnieces un cilvēkus ar invaliditāti, un ierosināja gaļu jau iepriekš safasēt piecu vai desmit kilogramu iepakojumos, lai uzlabotu higiēnu un nodrošinātu taisnīgāku sadali.
Ziloņu gaļu ir ierasts lietot pārtikā dažās ar savvaļas dzīvniekiem bagātās kopienās, taču tas nav ikdienas pamatēdiens. Botsvānā meža gaļas aprite tiek stingri regulēta, un jāspēj pierādīt, ka tā iegūta likumīgās medībās.
Botsvānā mīt vairāk nekā 130 000 ziloņu, un kopienas, kas dzīvo tiem līdzās, jau sen sūdzas par dzīvniekiem, kas iznīcina sējumus, bojā īpašumus un dažkārt nogalina cilvēkus. Valdība aizstāv regulētas medības kā vienu no veidiem, kā pārvaldīt ziloņu populāciju un cilvēku un savvaļas dzīvnieku konfliktu, vienlaikus gūstot ienākumus vietējām kopienām.
Botsvāna aizliedza trofeju medības 2014. gadā bijušā prezidenta Iana Khamas laikā, taču atcēla ierobežojumus piecus gadus vēlāk viņa pēcteča Mokgvīci Masisi laikā. Medības turpinājušās arī prezidenta Dumas Boko laikā, kurš uzvarēja 2024. gada vēlēšanās.
Vides un tūrisma ministrs Vinters Mmolotsi pagājušajā gadā parlamentam sacīja, ka ziloņu kvotas 2025. gadā devušas 15,6 miljonus pulu (nepilni 975 000 eiro) projektiem teritorijās, kur mīt šie dzīvnieki. Taču dabas aizsardzības organizācijas ir apšaubījušas, vai šāds medību līmenis ir ilgtspējīgs.
Tikmēr Botsvānas medību politikas atbalstītāji apgalvo, ka starptautiskā kritika bieži atstāj novārtā izmaksas, ko sedz lauku kopienas, kas dzīvo līdzās vienai no pasaulē lielākajām ziloņu koncentrācijām un saskaras ar to radītajiem zaudējumiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Dzīvnieku tiesību aizstāvji kritizē Botsvānas lēmumu atļaut 23 ziloņu nomedīšanu, lai nodrošinātu gaļu tautas svinībām par godu 60. gadadienai kopš neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas.
Šajā Dienvidāfrikas valstī mīt pasaulē lielākā ziloņu populācija. Vides un tūrisma ministrijas izsniegtā licence atļāva 23 ziloņu un citu savvaļas dzīvnieku medības “papildu mērķiem”. Tikmēr Botsvānā bāzētā Ziloņu aizsardzības biedrības (Elephant Protection Society) priekšsēdētājs Oaitse Nava sarunā ar BBC brīdina, ka ziloņu nokaušana svētku mielastam varētu veicināt malumedniecību, radot priekšstatu, ka to nogalināšana ir pieņemama, ja to atļāvusi valdība.
“Ziloņi ir zaudējuši savas sociālās struktūras, jo šāvienu dēļ viņi pastāvīgi tiek dzīti no vienas vietas uz citu,” teic Nava. Vairāki sociālo tīklu lietotāji pauduši bažas arī par meža gaļas uzturā lietošanu pārnadžu mutes un naga sērgas uzliesmojuma laikā.
Botsvānas valdība 30. septembrī noorganizēja virkni pasākumu valsts dimanta jubilejas atzīmēšanai – kultūras priekšnesumus, koncertus, sporta pasākumus. Meža gaļa tika pasniegta kā daļa no tradicionālā Neatkarības dienas svinību mielasta, un 23 ziloņi sadalīti astoņiem rajoniem visā valstī. Vietējie mediji publicēja attēlus no dažādām Botsvānas vietām, kuros redzami cilvēki, pulcējoties ap ziloņu liemeņiem, un daži ar nažiem rokās, dalot gaļu.
Čobē, ar savvaļas dzīvniekiem bagātā rajonā Botsvānas ziemeļos, vietējā parlamenta deputāts Simasiku Oskars Mapulanga pauda bažas, kad ziņots, ka iedzīvotāji ziloni dalīja pie kādas skolas. Viņš sacīja, ka tas rada drūzmēšanās risku un nostāda nelabvēlīgākā situācijā gados vecākus cilvēkus, grūtnieces un cilvēkus ar invaliditāti, un ierosināja gaļu jau iepriekš safasēt piecu vai desmit kilogramu iepakojumos, lai uzlabotu higiēnu un nodrošinātu taisnīgāku sadali.
Ziloņu gaļu ir ierasts lietot pārtikā dažās ar savvaļas dzīvniekiem bagātās kopienās, taču tas nav ikdienas pamatēdiens. Botsvānā meža gaļas aprite tiek stingri regulēta, un jāspēj pierādīt, ka tā iegūta likumīgās medībās.
Botsvānā mīt vairāk nekā 130 000 ziloņu, un kopienas, kas dzīvo tiem līdzās, jau sen sūdzas par dzīvniekiem, kas iznīcina sējumus, bojā īpašumus un dažkārt nogalina cilvēkus. Valdība aizstāv regulētas medības kā vienu no veidiem, kā pārvaldīt ziloņu populāciju un cilvēku un savvaļas dzīvnieku konfliktu, vienlaikus gūstot ienākumus vietējām kopienām.
Botsvāna aizliedza trofeju medības 2014. gadā bijušā prezidenta Iana Khamas laikā, taču atcēla ierobežojumus piecus gadus vēlāk viņa pēcteča Mokgvīci Masisi laikā. Medības turpinājušās arī prezidenta Dumas Boko laikā, kurš uzvarēja 2024. gada vēlēšanās.
Vides un tūrisma ministrs Vinters Mmolotsi pagājušajā gadā parlamentam sacīja, ka ziloņu kvotas 2025. gadā devušas 15,6 miljonus pulu (nepilni 975 000 eiro) projektiem teritorijās, kur mīt šie dzīvnieki. Taču dabas aizsardzības organizācijas ir apšaubījušas, vai šāds medību līmenis ir ilgtspējīgs.
Tikmēr Botsvānas medību politikas atbalstītāji apgalvo, ka starptautiskā kritika bieži atstāj novārtā izmaksas, ko sedz lauku kopienas, kas dzīvo līdzās vienai no pasaulē lielākajām ziloņu koncentrācijām un saskaras ar to radītajiem zaudējumiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
