15 °C
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kas pārstāv zaļos, sestdien pārmetusi kancleram Olafam Šolcam un viņa pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD), ka to atbalsts Ukrainai sācis vājināties.
Uzstājoties zaļo sanāksmē Potsdamā pirms 22. septembrī gaidāmajām Branderbugas federālās zemes landtāga vēlēšanām, Bērboka paziņoja, ka paļaujoties uz pašreizējā zemes premjerministra Dītmāra Voidkes atbalstu Ukrainai, taču vienlaikus pauda satraukumu par vietējās SPD nodaļas svārstīgo atbalstu ieroču piegādēm Ukrainai.
Vēlētāju palīglīdzeklī (Wahl-O-Mat) pirms landtāga vēlēšanām pie apgalvojuma, ka "Brandenburgai jādarbojas, lai nodrošinātu turpmāku Vācijas atbalsta sniegšanu Ukrainai", SPD norādījusi, ka pret to izturas "neitrāli".
Bērboka atzina, ka nav pārliecināta, kā Brandenburgas pilsonis un SPD biedrs Šolcs balsos gaidāmajās vēlēšanās. "Par ko viņš patiesībā balsos Brandenburgā 22. septembrī?" retoriski vaicāja ministre.
Ja Voidke un viņa partija nemainīs savu kursu, Šolcam vajadzētu balsot par zaļajiem, piebilda Bērboka, kas pazīstama kā stingra Ukrainas atbalstītāja tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Vācija uz robežas atraidījusi vairāk nekā pusi nelegālo imigrantu
Vācijas varasiestādes gada pirmajā pusē uz robežas atraidījušas vairāk nekā pusi no personām, kas mēģinājušas iekļūt valstī bez nepieciešamajiem dokumentiem, sestdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.
2023. gadā Vācijas federālā policija, kas ir atbildīga par valsts ārējām robežām, atraidīja tikai aptuveni 28% nelegālo imigrantu.
Šo statistiku ministrija sniegusi, atbildot kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) pieprasījumu.
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju šī gada pirmajos sešos mēnešos uz robežas apturēti 42 307 nelegālie imigranti, no kuriem 21 661 nosūtīts atpakaļ.
Savukārt 2023. gadā federālā policija apturējusi 127 549 nelegālos imigrantus, taču atpakaļ nosūtījusi tikai 35 618.
Atraidīto nelegālo imigrantu skaits īpaši pieaudzis uz robežas ar Poliju un Čehiju.
To nelegālo imigrantu skaits, kas uz robežas pieprasījuši patvērumu, šajā laika periodā ir sarucis. Pērn patvēruma pieprasījumi tika pieņemti no aptuveni 45% nelegālo imigrantu, kamēr šī gada pirmajā pusē - tikai no 23%.
Iekšlietu ministre Nensija Fēzere pagājušā gada oktobrī uzdeva atjaunot pastāvīgu robežkontroli uz Polijas, Čehijas un Šveices robežām.
Pastāvīgā robežkontrole uz Austrijas robežas darbojas jau kopš 2015. gada.
Šteinmeiers aicina uz kompromisu partiju sarunās par migrāciju
Pirms nākamnedēļ paredzētajām sarunām par nelegālās imigrācijas ierobežošanu Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers sestdien aicinājis partijas uz kompromisu.
Šteinmeiers norādīja, ka sagaida no kanclera Olafa Šolca valdošās koalīcijas un opozīcijā esošajiem konservatīvajiem savstarpēju izpratni.
"Esmu pārliecināts, ka no demokrātiskā centra partijām ir atkarīga to jautājumu atrisināšana, kas izsauc daudzu cilvēku satraukumu,"
uzsvēra prezidents, piebilstot , ka nepieciešama vispārēja griba, kas nav atkarīga no partejiskās piederības.
Mēģinājumi vienoties par starppartiju nostāju nelegālās imigrācijas ierobežošanai tika uzsākti pēc 23. augustā Zolingenē notikušā uzbrukuma, kura laikā kāds joprojām neizraidīts Vācijā nelegāli dzīvojošs sīriešu islāmists noslepkavoja trīs cilvēkus.
Iepriekš Šteinmeiers paudis pārliecību, ka Vācija vienoti centīsies panākt risinājumu nelegālās imigrācijas radītajām problēmām.
"Mums jāpieliek jebkādi, patiesi jebkādi pūliņi, lai tiktu ieviesti jau spēkā esošie noteikumi (..), kā arī tie, ko tagad radām papildus," norādīja prezidents.
