Turklāt Asanžs to darīja, būdams Austrālijas pilsonis, ko var traktēt kā spiegošanu.

Iezīmējas fināls ASV vēsturē lielākās dokumentu noplūdes vaininieka stāstā.

Pretrunīgi vērtētais interneta projekta "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs pēc vienošanās ar ASV tiesu iestādēm pirmdien tika atbrīvots no Belmāršas cietuma Londonā un ar čārterreisu devās uz ASV sadraudzības valsts Ziemeļu Marianas Salu galvaspilsētu Saipanu. Tur trešdienas rītā pēc vietējā laika (vēlu otrdienas vakarā pēc Eiropas laika) viņam jāstājas tiesas priekšā un jāpieliek punkts 14 gadus ilgām juridiskām cīņām. Tajās vieniem viņš ir preses un vārda brīvības cīnītājs, otriem – nodevējs.

Asanža cīņa

Vienošanās paredz, ka Asanžs atzīs vainu vienā no 18 apsūdzības punktiem, kurus tam 2019. gadā inkriminēja ASV federālā zvērināto tiesa saistībā ar nacionālās drošības statusa dokumentu publicēšanu, ko pielīdzina spiegošanai. "WikiLeaks" dibinātājs ir gatavs atzīties, ka piedalījies sazvērestībā ar mērķi izplatīt valsts aizsardzības rakstura informāciju. Apmaiņā tiesa viņam piespriedīs piecu gadu cietumsodu – laiku, ko Asanžs jau pavadījis Belmāršas stingrā režīma cietumā. Līdz ar to pēc sprieduma pasludināšanas 52 gadus vecais Austrālijas pilsonis varēs būt brīvs un doties uz dzimteni. Pirms nonākšanas Belmāršā Asanžs septiņus gadus slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur arī apprecēja savu draudzeni Stellu, ar kuru tam ir divi bērni. Šajā periodā viņš nepameta vēstniecības teritoriju un ar ārpasauli sazinājās teju vienīgi internetā. Tikmēr no Zviedrijas Asanžam pienāca apsūdzības ne spiegošanā, bet vairākos izvarošanai pielīdzināmos seksuālos uzbrukumos. Asanžs vainu noliedza un skaidroja, ka kampaņu organizējusi ASV, lai panāktu viņa izdošanu no Zviedrijas. Galu galā arī Stokholma šīs apsūdzības un Asanža Eiropas aresta orderi atcēla, taču minētā epizode meta ēnu uz viņa kā atklātības simbola tēlu. Labi neizskatījās arī tas, ka 2016. gadā viņa "WikiLeaks" publicēja ASV Demokrātu partijas biedru elektroniskā pasta sarak­sti. Tās iegūšanas pirmavots, kā uzskata izmeklētāji, bija Krievijas specdienesti.