Aiztur Dienvidkorejas prezidentu

Dienvidkorejas likumsargiem trešdien izdevās aizturēt impīčmenta ceļā no amata atstādināto prezidentu Junu Sukjolu. Viņš kļuvis par pirmo Dienvidkorejas prezidentu, kas aizturēts, vēl esot amatā. Saistībā ar Juna decembra sākumā izsludināto karastāvokli likumsargi viņu mēģināja aizturēt jau 3. janvārī, tomēr Prezidenta drošības dienests to toreiz nepieļāva. Aizturēšanas orderis tika izdots, jo prezidents nav atsaucies aicinājumiem ierasties uz nopratināšanu.

Otrais mēģinājums

Trešdienas rītā Korupcijas izmeklēšanas birojs, kas vada izmeklēšanu, vēlreiz mēģināja atstādināto prezidentu aizturēt – šoreiz jau ar lielākiem spēkiem. Izdevums "The Diplomat", kas vēsta par Āzijas un Klusā okeāna valstu lietām, norāda, ka vakar operācijā bijuši iesaistīti apmēram 3000 likumsargu, kamēr 3. janvārī prezidentu aizturēt devušies apmēram simt Korupcijas izmeklēšanas biroja darbinieku un policistu. 

Tomēr arī vakar aizturēšanas operācija ilgusi apmēram piecas stundas, policijai lēnām pārvarot barikādes, kuras pie ieejas prezidenta rezidencē bija izvietojuši Prezidenta drošības dienesta darbinieki, kuri ir Junam lojāli. 

Neilgi pirms aizturēšanas Juns publiskoja video, kurā uzsvēra, ka Korupcijas izmeklēšanas birojam nav pilnvaru un pamata viņu aizturēt. Viņš tomēr piekritis padoties, lai novērstu vardarbību, kas varētu izcelties. "Likuma vara šajā valstī ir pilnīgi sabrukusi," paziņoja prezidents. Tikmēr opozīcijā esošās Demokrātiskās partijas parlamenta frakcijas vadītājs Parks Čande paziņoja, ka Juna aizturēšana ir "pirmais solis ceļā uz konstitucionālās kārtības un demokrātijas atjaunošanu un likuma varas ievērošanu". Politiskās elites un sabiedrības sašķeltību prezidenta aizturēšanas jautājumā varēja novērot arī protesta akcijās, kuras gan Juna atbalstītāji, gan pretinieki rīkoja prezidenta rezidences tuvumā. Pēc aizturēšanas Juns Korupcijas izmeklēšanas birojā ticis desmit stundas pratināts, tomēr izmantojis savas tiesības uz jautājumiem neatbildēt, vēsta aģentūra "Associated Press". Pēc nopratināšanas Juns pārvests uz ieslodzījuma centru. Tiesas izdotais orderis ļauj prezidentu aizturēt 48 stundas. Lai viņu paturētu apcietinājumā, būs jāsaņem jauns orderis. Ja tiesa to neizdos, prezidents varēs atgriezties savā rezidencē, kur viņš uzturējies pēdējās nedēļas, lai varētu izvairīties no aizturēšanas.

Prezidenta nodarījums

Izmeklēšanas centrā ir Juna lēmums 3. decembra vakarā valstī izsludināt karastāvokli un uz parlamentu nosūtīt karavīrus, kas izraisīja sabiedrības sašutumu. Par karastāvokļa atcelšanu drīz vien nobalsoja parlaments, un arī prezidents jau 4. decembra rītā paziņoja par tā atcelšanu. Notikušais tomēr izraisīja politikas jukas Dienvidkorejā. 

Juns lēmumu izsludināt karastāvokli mēģināja pamatot ar opozīcijas it kā esošām simpātijām pret Ziemeļkoreju, ar kuru Dienvidkoreja joprojām oficiāli atrodas karastāvoklī, lai arī ir noslēgts pamiers. 

Jāpiebilst, ka konservatīvā spārna politiķim Junam pēdējā laikā ir bijis grūti parlamentā, kurā vairākums ir opozīcijā esošajai Demokrātiskajai partijai, nodrošināt atbalstu savai darbakārtībai. Parlaments par Juna impīčmentu nobalsoja 14. decembrī. Kopš tā brīža Juns no prezidenta amata ir atstādināts, bet valsts Konstitucionālajai tiesai 180 dienu laikā ir jālemj, vai ir pamats viņa atcelšanai no amata. Pretējā gadījumā tiesa viņu atjaunos amatā. Pašlaik tiek izmeklēta Juna iespējamā atbildība par dumpi un valsts nodevību. Tās ir vienīgās apsūdzības, kuras drīkst izvirzīt amatā esošam Dienvidkorejas prezidentam, atgādina "The Diplomat". Par šiem nodarījumiem var piespriest mūža ieslodzījumu vai nāvessodu. Apsūdzība viņam tomēr izvirzīta vēl nav.

Karastāvokļa lietas ietvaros apcietināts gan bijušais Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Jonhjuns, kurš amatu pameta drīz pēc karastāvokļa izbeigšanas, gan vairāki bruņoto spēku komandieri, kas bija iesaistīti karaspēka sūtīšanā uz parlamentu un prezidenta plānos apcietināt opozīcijas politiķus. 

Pēc Juna impīčmenta prezidenta pienākumus uzņēmās premjerministrs Hans Duksu, tomēr decembra beigās arī viņš impīčmenta ceļā tika atstādināts, jo bija atteicies iecelt trīs Konstitucionālās tiesas tiesnešus,

kam bija jāpiedalās lemšanā par Juna impīčmenta pamatotību. Pašlaik prezidenta un premjera pienākumus pilda vicepremjers Čve Sanmoks.

Konstitucionālā tiesa Juna impīčmenta lietu sāka skatīt otrdien, tomēr jau pēc četrām minūtēm tiesas sēde tika pārtraukta, jo prezidents uz to nebija ieradies. Tiesa impīčmenta lietu atsāk skatīt šodien, neskatoties uz to, vai Juns tajā piedalīsies. Pēdējo reizi karastāvoklis Dienvidkorejā tika izsludināts 1980. gadā, kad pie varas bija autoritārais režīms. Kopš demokrātiskās iekārtas izveidošanas 80. gadu beigās neviens Dienvidkorejas valsts vadītājs savas pilnvaras šādos nolūkos nebija izmantojis.