Vispirms piezvana viltus policists, tad viltus bankas darbinieks, un 1200 eiro sāka ceļot.

Imants (vārds mainīts) ir kādas pašvaldības atbildīgs darbinieks un uzņēmējs. Vēl tikai tuvojas pusmūžam. Imants joprojām uzdod sev jautājumu: kā viņu varēja apkrāpt? 

Viņu, kurš domāja – lai nu kas, bet pa telefonu vai sarakstē internetā tas nevienam nekad neizdosies. Imants, protams, bija dzirdējis un lasījis, kā cilvēki iekrituši krāpnieku nagos, arī viņam bija zvanījuši, taču uzreiz spējis saprast, ka ķer uz muļķi. Bet tad pienāca 16. oktobris.

Priekšspēle: zvans no policijas

"Bija desmit minūtes pāri desmitiem no rīta. Gatavojos no mājām braukt uz darbu pašvaldībā, kad zvanīja no nepazīstama numura. Vīrietis latviešu valodā saka – esot Valsts policijas virsleitnants Andrejs Zvirbulis. Mūsu saruna ilga 46 minūtes pilnīgi bez emocijām, lietišķi. Sausi jautājumi. Kad man savulaik ceļu policists uzlika sodu, viņš runāja tieši tādā pašā tonī un tikpat racionāli. Tātad man neradās nekādas aizdomas. Man nekad nav zvanīts no policijas, un es nezināju, ka šāds zvans no policijas un saruna principā nebija iespējami," stāsta Imants.

Tagad Imants saprot, ka viltus policists bija ļoti labi sagatavojies savai lomai. Laba valoda, oficiāls runas stils, neprasīja personas datus, bankas konta numurus un paroles. Neko tādu, ko varētu ļaunprātīgi izmantot. Vēl Imantu uz maldu ceļa novirzījis tas, ka viņam agrāk ir zvanīts no Valsts ieņēmumu dienesta un lūgts precizēt iesniegto informāciju. Arī tagad Imantam likās, ka policists tikai precizē informāciju.