Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Satversmes tiesa 2012. gadā veiktos grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kas paredzēja paaugstināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo slieksni līdz 1/10 daļai vēlētāju, 2014. gada februārī atzina par atbilstošiem Satversmei. 

Tie stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Taču Satversmes tiesa arī aicināja likumdevēju pēc laika izvērtēt, vai "regulējumā noteiktā kārtība ir izpildāma un vēlētāji var savas likumdošanas iniciatīvas tiesības īstenot efektīvi". Pēc likuma spēkā stāšanās vēlētājiem nav izdevies ierosināt nevienu tautas nobalsošanu, bet Saeima nav vērtējusi, kādas iespējas ir savākt 1/10, jeb aptuveni 154 000 parakstu par kādu vēlētāju sagatavotu likumprojektu vai Satversmes grozījumiem.

Atsaucoties uz šo Satversmes tiesas spriedumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pieteicis diskusiju par izmaiņām tautas nobalsošanas likumā, lai šo slieksni samazinātu un parakstu savākšana būtu iespējama. Taču tas neattieksies uz jautājumiem, kas skar "Satversmes pamatus, jeb kodolu un nostiprinātās konstitucionālās identitātes aspektus".