Ar šo rakstu, kas tapa pēc manas viesošanās pagājušonedēļ Krustpils pagastā, derētu iepazīties visām Latvijas birokrātijas apkarotāju komisijām un darba grupām, kādas vien sadibinātas un noorganizētas Valsts kancelejā. 

Tātad – Krustpils pagastā šogad plūdi uznāca 28. februārī, bet atkāpās ap 2.–3. martu. Diezgan neraksturīgi – plašas Daugavas labā krasta teritorijas applūda otro gadu pēc kārtas, ūdens sniedzies kilometriem tālu, pārklājis laukus, trīs ceļus, iestiepies mežiņos, no Zeļķu pļavām līdz pat likteņupes satekai ar Aivieksti, applūdis Grabažlīcis, plūdi skāruši Grīvas kapus – reku, veco Rocēnu nemaz nav varējuši apbedīt, apglabājuši citā kapsētā. Iedzīvotāji vēl rēķina, kādus posta darbus nodarījusi dabas stihija, skatās, vai izturējuši ūdenī mirkušie sējumi, ir cietis viesmīlības bizness – četrkājainie draugi nav varējuši apmeklēt suņu viesnīcu "Laumiņas", kur arī iebraucamais ceļš bijis zem ūdens.

Krustpils pagasta pārvaldē ir tehniskais darbinieks Modris Zarkevičs. Tehniski izglītots vīrs, applūdušās teritorijas iedzīvotājs, bijušais ceļinieks, kurš sācis no lāpstas, beidzis kā priekšnieks un firmas boss, bet biznesu pārdevis. 

Tagad Modris Zarkevičs saka – pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš plūdi noskrējuši, būtu jālabo izskalotie ceļi, bet birokrātijas dēļ neko nevaram darīt.

Pagasta cilvēku zvaniem par izpostīto ceļa nogabalu sakārtošanu pārvaldē gandrīz vai jāierīko speciāls automāts atbildētājs, kurš katram zvanītājam noskalda – "ir procedūra, jāveic iepirkums, līdz Jāņiem būs". Tik ilgi jāgaida? Liktos, kas tur daudz. Novadā inženieri ceļinieki sataisa lietas, sarēķina apjomus, atved granti, ja vajag, atbrauc traktoru, ar greideru virsū un izlīdzina segumu. Bet nekā! To nedrīkst. Augšas acīmredzami neuzticas vietējiem speciem, Rīgā amatpersonas visu zina un redz labāk. Tad cilvēkam jāsaka – kaut dusts ņemtu tos visus ierēdņu barus!