Nedēļas darījums. Naudas apmaiņa pret solījumiem

Pagājušajā nedēļā par likumā nostiprinātu realitāti kļuva viens no šoruden visvairāk apspriestajiem jautājumiem – proti, 1% sociālo iemaksu pārvirzīšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni.

Neskatoties uz šķietami mazo skaitli – 1% –, tas bija un ir ļoti svarīgs jautājums gan valstij, gan visiem tās pilsoņiem. Valstij šis "niecīgais" viens procents ļāva sabalansēt valsts budžetu un iegūt valsts speciālajā budžetā, no kura maksā pensijas un citus sociālos maksājumus, papildus vismaz 140 miljonus eiro gadā. Šis pieaugums ļaus īstenot pensiju indeksāciju, neprasot tik lielas iemaksas no valsts pamatbudžeta. Šādi viena no lielākajām vēlētāju grupām – pensionāri – varēs būt apmierināti ar to, ka viņiem dotie solījumi tiek pildīti.

Taču tie, kuriem vismaz turpmākos trīs gadus šie 140 miljoni nākotnes uzkrājumos tiek atņemti, ir pamatoti nobažījušies. Pirmkārt, par iemaksu samazinājumu lielumu – agrāk otrā līmeņa pensiju uzkrājumos nonāca 6% no katra strādājošā sociālajām iemaksām, bet tagad nonāks tikai 5%. Tā kā demogrāfiskās tendences liecina, ka šodienas strādājošajiem tieši 2. līmeņa pensiju uzkrājums varētu veidot lielāko pensijas daļu, tad gan valstij, gan strādājošajiem būtu jārūpējas par maksimālu šo uzkrājumu palielināšanu, nevis deldēšanu. 

Otrs trauksmes zvaniņš ir tas, ka politiķu doto solījumu pildīšanai pensionāriem jau šobrīd nepietiek ar speciālā budžeta līdzekļiem, bet ir jāķeras pie nākotnes pensionāru uzkrājumiem. 

Trešais uztraukuma iemesls ir tas, ka valsts ir devusi solījumu, ka pēc trijiem gadiem šis 1% sociālo iemaksu tiks atdots atpakaļ 2. pensiju līmenim, taču tad 2028. gada budžetā būs jāatrod līdzekļi 150–300 miljonu eiro apmērā – algas šo trīs gadu laikā turpinās palielināties, tātad arī 1% sociālo iemaksu vērtība turpinās pieaugt, bet arī pensiju indeksēšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms šajā laikā pieaugs.

Par to, ka šis jautājums arī politiskajās aizkulisēs ir izraisījis asas diskusijas, liecina iepriekšējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums par aiziešanu no "Jaunās Vienotības" valdes, jo partijas politiku viņš vairs neatbalstot. "Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem," paziņoja Kariņš.