Latvijas prezidents ir vīrs, kurš atrodas uz amatu augstākā pakāpiena, kam uzlikts liels darbs un pienākums pārstāvēt latviešus visās lietās un gādāt, lai to dzīve labāk kārtotos. 

Edgars Rinkēvičs to veic respektējami. Ar asu, praktisku skatienu valsts galva apstādina dramatiskus strāvas piegādes un pārvades izcenojumu lēcienus, ieborē galvā satiksmes ministram, kā organizējama dzelzceļa transporta kustība, norāda, kur iezīmējas tendence ekonomiskam vājumam un kur veidojas riski morāles kritumam. Papildus mākai dziedināt kaites valsts organismā prezidents runā par bērnu audzināšanu un izglītības sistēmas uzlabojumiem, ieteikdams neslēgt lauku skoliņas, iztirzā tiesu varas neatkarības jautājumus, tiekoties ar ģenenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, dod priekšrakstus mākslas kritikai. Prezidents atbild uz cilvēku palīgā saucieniem, piemēram, kad konduktors neielaiž autobusā skolnieciņu.