No 1. februāra valsts iestādēm ir pienākums katru mēnesi savās tīmekļvietnēs publiskot informāciju par amatpersonām aprēķināto atalgojumu. Jaunā kārtība nodrošināšot operatīvāku un precīzāku pārskatāmību, sniedzot iespēju sekot līdzi algu izmaiņām, tāda likumdevēja ieskatā esot Valsts pārvaldes likuma grozījumu jēga.

Intereses pēc vēlējos pārliecināties, kā likumu pilda valdība, tāpēc vēru vaļā Valsts kancelejas mājaslapu internetā, lai tur sameklētu atalgojuma sadaļu. Šis process izrādījās tikpat kā laušanās cauri džungļiem, kamēr izdevās atrast, kur tas atalgojums ir paslēpts. Un kas no tā? Būdama žurnāliste, es, protams, varu noskaidrot, kāpēc, piemēram, zemkopības ministra Armanda Krauzes un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas atalgojums janvārī ir bijis jūtami lielāks nekā premjerministrei Evikai Siliņai. Krauze saņēmis 11 129 eiro, bet Bērziņa – 11 765 eiro, kamēr valdības vadītāja – 9839 eiro. Vai, piemēram, kāpēc kultūras ministre Agnese Lāce saņēmusi 10 040 eiro, bet ārlietu ministre Baiba Braže būtiski mazāk – 7400 eiro. 

Bez skaidrojošas informācijas valdības saņemtās naudas summas apmulsina, nevis rada objektīvu ainu. 

Turklāt šie atalgojumi publiskajai apskatei, ja vien izdodas pārvarēt "džungļus" līdz tiem, tiks saglabāti tikai mēnesi, lai kāds neiedomājas tos salīdzināt.

Publiskojot amatpersonu atalgojumu, mēs neuzzināsim arī to, cik