Referendums par "Zviedrijas demokrātiem"

Zviedrijā svētdien tiks rīkotas parlamenta vēlēšanas, kurās galvenā cīņa notiks starp labējo partiju bloku, kuru vada premjerministrs Ulfs Kristersons, un kreisajām partijām sociāldemokrātes Magdalēnas Andersones vadībā.

Sabiedriskās domas aptaujas nelielu pārsvaru uzrāda kreisajām partijām. Apskatnieki tomēr vērš uzmanību, ka varas maiņa Zviedrijas politiku radikāli nemainīs, un arī Stokholmas ārpolitiskajā kursā lielas svārstības nav jāgaida.

Gaidāma sīva cīņa

Zviedrijas valdību kopš 2022. gada vada Moderātu partijas līderis Kristersons. Mazākuma valdību, kurā ir arī liberāļi un kristīgie demokrāti, visu šo laiku atbalstījuši labējie "Zviedrijas demokrāti", kuri ar saviem ministriem Kristersona kabinetā pārstāvēti nav. Lai nodrošinātu "Zviedrijas demokrātu" atbalstu, premjers ir solījis, ka nākamajā valdībā šī partija būs pārstāvēta ar ministriem, tostarp atbildot arī par migrācijas lietām. Četrām centriski labējām partijām jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rāda ap 47% lielu atbalstu. Savukārt četrām centriski kreisajām opozīcijas partijām – sociāldemokrātiem, zaļajiem, Centra –, partijai un Kreisajai partijai – atbalsts ir ap 50%. Pēdējās nedēļās kreiso partiju pārsvars pār labējiem ir mazinājies, kas apgrūtina prognožu izteikšanu. Liela uzmanība tiek pievērsta iespējai, ka "Zviedrijas demokrāti" pirmo reizi varētu nokļūt valdībā, neskatoties uz partijas agrākajām saitēm ar neonacismu un antisemītismu. Par šo partijas vēstures posmu "Zviedrijas demokrāti" pagājušajā gadā atvainojās. Izskanējis vērtējums, ka vēlēšanas var uzlūkot kā referendumu par "Zviedrijas demokrātu" ņemšanu valdībā. Šīs partijas līderis Jimijs Okesons ir noliedzis vēlmi tagad ieņemt valdības vadītāja amatu. "Būs vēl citas vēlēšanas, tāpēc es vēlētos mērķēt uz premjerministra amatu 2030. gadā vai vēlāk," intervijā aģentūrai AFP pauda Okesons, kurš "Zviedrijas demokrātus" vadījis vairāk nekā 20 gadus. Šai partijai patlaban ir otra lielākā frakcija parlamentā – 70 deputāti no 349, kas ir par četriem vairāk nekā premjera Moderātu partijai. Lielākā frakcija tomēr ir sociāldemokrātiem – 106 vietas.

Seko Dānijas piemēram

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā lielākoties uzmanības centrā nonākuši tādi jautājumi kā veselības aprūpe un izglītība. Apskatnieki norāda, ka šie temati par labu nāk kreisajām partijām, kuras šīm jomām var solīt papildu finansējumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām mazinājusies uzmanība, kas veltīta imigrācijai un noziedzības apkarošanai. Daļēji to var skaidrot ar faktu, ka Kristersona valdībai ar "Zviedrijas demokrātu" atbalstu ir izdevies samazināt gan imigrāciju, gan arī noziedzību. Samazinātas arī enerģijas cenas, kas bija vēl viens no iepriekšējo vēlēšanu solījumiem. 

Pašlaik šie politiskie spēki tik daudz vairs nerunā par "robežkontroli vai imigrantu skaita samazināšanu Zviedrijā, bet gan par integrāciju",

intervijā tīmekļa vietnei "Euractiv" norādīja Edinburgas Universitātes lektors Pontuss Odmalms. Tiek atzīmēts, ka stingrāku nostāju imigrācijas jautājumos sākušas paust arī kreisā spārna partijas. Šo iemeslu rezultātā imigrācijas jautājums vēlētajiem vairs nav tik aktuāls un labējās partijas nav vienīgās, kas sola imigrācijas ierobežojumus. Apskatnieki šajā jautājumā velk paralēles ar Dāniju, kur vairākas valdības pēc kārtas, tostarp sociāldemokrātu vadībā, padarījušas imigrācijas politiku stingrāku. Šādu pieeju turklāt atbalstījušas plašas politiskās aprindas, nevis tikai viena noteikta partija. Zviedrija aizvien vairāk ir devusies tajā pašā virzienā, Kristersona valdībai ierobežojot pilsonības piešķiršanu, ģimeņu apvienošanos un padarot stingrākas integrācijas prasības, tostarp attiecībā uz valodas apgūšanu, norāda "Euractiv".

Par ārpolitiku domstarpību maz

Iespējamā varas maiņa Zviedrijas ārpolitiku daudz neietekmētu, prognozē apskatnieki. Starp pašreizējo koalīciju un opozīciju lielākoties valda vienprātība NATO, kur Zviedrija iestājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un aizsardzības jautājumos. Netiek sagaidīts, ka Stokholma varētu pārtraukt palīdzību Ukrainai, kam kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā sniegts atbalsts 156 miljardu kronu (16,3 miljardi eiro) apmērā, norādīts Vašingtonā bāzētās domnīcas "Atlantijas padome" Zviedrijas vēlēšanām sagatavotajā materiālā. Visas astoņas parlamentā pašlaik pārstāvētās partijas pagājušajā gadā atbalstījušas mērķi aizsardzībai atvēlēt 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Tiek pieļauts, ka kreisas valdības vadībā varētu pamanīt kaut kādas izmaiņas Izraēlas un palestīniešu konflikta jautājumā, Stokholmai ieņemot kritiskāku nostāju pret Izraēlu. Pirms vēlēšanām uzmanība tiek pievērsta iespējamiem ārvalstu ietekmes mēģinājumiem. Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūra identificējusi Krieviju kā galveno ārvalstu informācijas draudu vēlēšanās, ņemot vērā Zviedrijas lielo atbalstu Ukrainai. Zviedrija tomēr neesot Krievijas ietekmes operāciju prioritāte, jo atšķirībā no, piemēram, labēji populistiskās partijas "Alternatīva Vācijai" Vācijā vai "Fidesz" Ungārijā, neviena no Zviedrijas parlamentā pārstāvētajām partijām kampaņas laikā nav pieprasījusi izbeigt palīdzību Ukrainai.