"Komandas darbībā klusēšana ir nevis zelts, bet nāve." Marks Sanborns, ASV uzņēmējs, biznesa konsultants.

Diezin vai darba dienas ritumā Valsts prezidenta kancelejā klausās mūziku. Ja nu gadījumā, tad šim brīdim vispiemērotākais, šķiet, savulaik Raimonda Paula nošu valodā pārtulkotais Ārijas Elksnes dzejolis, kuru aizsāk smeldzīga frāze: "Varēja būt, bet nebij..." Turpinājumā dzejniece skumst par mīlestību, kura izdzisa nepiepildītās gaidās. 

Pieļauju, sērīgā meldiņa paralēle ar Egila Levita atteikšanos kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās un viņa zemo reitingu sabiedrībā kādam šķitīs lēta. Bet pietiek atcerēties pirms četriem gadiem skanējušos atbalstītāju cildinājumus augstā līmeņa juristam, kurš Rīgas pilī ienāk ar īpašas misijas apziņu un ievirzīs pozitīvā gultnē tautas kritiskās domas par politiķiem, lai tas "varēja būt, bet…" tagad izskanētu tiešā trāpījumā.

Kamēr profesionāli politikas vērotāji piesardzīgi definē tagadējā Valsts prezidenta nepopularitātes iemeslus, viņš pats intervijās žurnālistiem cita starpā bildis: