14.1 °C
"Eurostat" dati atklāj, ka Eiropas Savienībā visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks tika reģistrēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 26%, savukārt viszemākais risks bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – 19%.
Lielā daļā ES valstu vecumdienas parasti saistās ar stabilāku finansiālo situāciju nekā jaunībā vai pusmūžā.
Par situāciju Latvijā šāds secinājums neveidojas. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 42% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks rādītājs nekā ES vidēji, un ir vērojama tendence, ka tas turpina pieaugt (2023. gadā šis rādītājs bija 41%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas nozīmē, ka gandrīz katram otrajam Latvijas senioram nav pietiekamu ienākumu, lai bez raizēm segtu ikdienas vajadzības, nepieminot negaidītus izdevumus, piemēram, veselības aprūpei.
Sievietes dzīvo ilgāk, bet saņem mazāk. Nabadzības risks vecumdienās papildus atšķiras arī starp dzimumiem. Pēc "Eurostat" datiem, nabadzības riskam pakļauto sieviešu vecumā no 65 gadiem īpatsvars bija augstāks nekā tāda paša vecuma vīriešiem divdesmit divās no 27 ES dalībvalstīm. Sievietēm paredzamais mūžs ir garāks, tāpēc viņām jo īpaši ir svarīgi laikus sākt veidot papildu uzkrājumus vecumdienām, lai nodrošinātu sev finansiāli stabilākas vecumdienas. Šeit jāpiemin, ka gan sieviešu, gan vīriešu dzīvildze pagarinās.
Ievērojama ir arī pensiju plaisa – ES sievietēm vecumā no 65 gadiem pensijas vidēji bija par 25% zemākas nekā vīriešiem, Latvijā šī plaisa ir mazāka – 15%, tomēr tā joprojām nozīmē zemākus ienākumus sievietēm vecumdienās.
Uzkrājumu veidošana pensiju fondā ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā vienlaikus audzēt savu kapitālu un parūpēties par pietiekamiem finanšu līdzekļiem vecumdienām.
Pensija nav tālas nākotnes jautājums. Finansiālā situācija, sasniedzot pensijas vecumu, ir daļa no ilgtermiņa finanšu plānošanas, kurā cilvēks pats var būtiski ietekmēt savu nākotnes ienākumu līmeni. Papildu uzkrājums, kas veidots 2. un 3. pensiju līmenī, kā arī ieguldījumi var mazināt ienākumu kritumu, kas neizbēgami iestājas, beidzoties aktīvajai darba dzīvei – valsts garantētā pensija reti spēj nodrošināt iepriekšējam dzīves līmenim līdzvērtīgus ienākumus.
Situāciju sarežģī arī izmaiņas demogrāfijā. Šobrīd Latvijā uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,5 strādājošie, taču, saglabājoties pašreizējām dzimstības tendencēm, līdz 2050. gadam šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru. Vienlaikus pieaug paredzamais mūža ilgums, kas Latvijā šobrīd sasniedz vidēji 75,5 gadus, kā liecina CSP dati. Tas nozīmē, ka nākotnē būs relatīvi vairāk pensionāru un mazāk strādājošo, kas uztur valsts pensiju sistēmu, savukārt pensionēšanās periods katram cilvēkam varētu būt ilgāks.
Aptauja
Kādai jābūt minimālajai ikmēneša pensijai Latvijā, lai pensionārs varētu izdzīvot?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
"Eurostat" dati atklāj, ka Eiropas Savienībā visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks tika reģistrēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 26%, savukārt viszemākais risks bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – 19%.
Lielā daļā ES valstu vecumdienas parasti saistās ar stabilāku finansiālo situāciju nekā jaunībā vai pusmūžā.
Par situāciju Latvijā šāds secinājums neveidojas. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 42% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks rādītājs nekā ES vidēji, un ir vērojama tendence, ka tas turpina pieaugt (2023. gadā šis rādītājs bija 41%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas nozīmē, ka gandrīz katram otrajam Latvijas senioram nav pietiekamu ienākumu, lai bez raizēm segtu ikdienas vajadzības, nepieminot negaidītus izdevumus, piemēram, veselības aprūpei.
Sievietes dzīvo ilgāk, bet saņem mazāk. Nabadzības risks vecumdienās papildus atšķiras arī starp dzimumiem. Pēc "Eurostat" datiem, nabadzības riskam pakļauto sieviešu vecumā no 65 gadiem īpatsvars bija augstāks nekā tāda paša vecuma vīriešiem divdesmit divās no 27 ES dalībvalstīm. Sievietēm paredzamais mūžs ir garāks, tāpēc viņām jo īpaši ir svarīgi laikus sākt veidot papildu uzkrājumus vecumdienām, lai nodrošinātu sev finansiāli stabilākas vecumdienas. Šeit jāpiemin, ka gan sieviešu, gan vīriešu dzīvildze pagarinās.
Ievērojama ir arī pensiju plaisa – ES sievietēm vecumā no 65 gadiem pensijas vidēji bija par 25% zemākas nekā vīriešiem, Latvijā šī plaisa ir mazāka – 15%, tomēr tā joprojām nozīmē zemākus ienākumus sievietēm vecumdienās.
Uzkrājumu veidošana pensiju fondā ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā vienlaikus audzēt savu kapitālu un parūpēties par pietiekamiem finanšu līdzekļiem vecumdienām.
Pensija nav tālas nākotnes jautājums. Finansiālā situācija, sasniedzot pensijas vecumu, ir daļa no ilgtermiņa finanšu plānošanas, kurā cilvēks pats var būtiski ietekmēt savu nākotnes ienākumu līmeni. Papildu uzkrājums, kas veidots 2. un 3. pensiju līmenī, kā arī ieguldījumi var mazināt ienākumu kritumu, kas neizbēgami iestājas, beidzoties aktīvajai darba dzīvei – valsts garantētā pensija reti spēj nodrošināt iepriekšējam dzīves līmenim līdzvērtīgus ienākumus.
Situāciju sarežģī arī izmaiņas demogrāfijā. Šobrīd Latvijā uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,5 strādājošie, taču, saglabājoties pašreizējām dzimstības tendencēm, līdz 2050. gadam šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru. Vienlaikus pieaug paredzamais mūža ilgums, kas Latvijā šobrīd sasniedz vidēji 75,5 gadus, kā liecina CSP dati. Tas nozīmē, ka nākotnē būs relatīvi vairāk pensionāru un mazāk strādājošo, kas uztur valsts pensiju sistēmu, savukārt pensionēšanās periods katram cilvēkam varētu būt ilgāks.
Aptauja
Kādai jābūt minimālajai ikmēneša pensijai Latvijā, lai pensionārs varētu izdzīvot?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
