Jaunākais OECD ziņojums izgaismo arvien izteiktāku pedagogu trūkumu Latvijā – neaizpildīto vakanču īpatsvars deviņu gadu laikā trīskāršojies, bet skolotāji arvien biežāk pamet profesiju un pedagogu sastāvs noveco. Vienlaikus līdz 2033. gadam skolas vecuma bērnu skaits Latvijā varētu sarukt par 23% – straujāk nekā citās OECD valstīs, vēsta 360TV Ziņas.
Skolotāju trūkums kļūst arvien izteiktāks, secināts OECD ziņojumā “Īsumā par izglītību”. Neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars pēdējos deviņos gados trīskāršojies. Pedagogu trūkumu pastiprina arī skolotāju aiziešana no profesijas. Pirms diviem gadiem to pameta 12% pilnībā kvalificētu skolotāju. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Vienlaikus skolotāji noveco – gandrīz divi no pieciem pedagogiem tobrīd bija vismaz 55 gadus veci.
“Tas nav pārsteigums Latvijai. Kā redzam, Latvija jau ļoti nopietni domā par šīm problēmām. Mums ir jāmēģina to risināt, vai nu īstenojot politiku, kas mudina cilvēkus izvēlēties skolotāja profesiju, vai saglabājot jau esošos skolotājus, vai arī ļaujot skolotājiem vieglāk atgriezties profesijā,” norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datu analītiķe Marija Paula Kaldasa.
Izglītības un zinātnes ministrijā pedagogu trūkumu atzīst. Un sola risināt gan novecojošā pedagogu sastāva, gan skolotāju trūkuma problēmu atsevišķās Latvijas vietās.
“Mums pēdējos gados ir bijušas būtiskas izmaiņas. Un es domāju, ka nākamo gadu ziņojumos varēs redzēt, cik ļoti tās atnes rezultātu,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.
Tomēr problēma nākotnē varētu nebūt tik liela, jo vienlaikus sarūk arī bērnu skaits. Prognozes liecina – līdz 2033. gadam Latvijā par 23% varētu samazināties piecus līdz 14 gadus vecu bērnu skaits. Tas būtu straujākais kritums OECD valstu vidū. Ministrijā norāda – lai pielāgotos šīm pārmaiņām, būtiska loma būs jaunajai skolu finansēšanas pieejai “Programma skolā”.
“Ja mums būtu bijis iepriekšējais modelis – nauda seko skolēnam, viņš tiešām nostādītu atsevišķas pašvaldības uz ļoti skarbas, grūtas spirāles, no kuras grūti izkāpt ārā. Šobrīd mēs esam, manuprāt, iedevuši mehānismu, kas mums ļauj sagatavoties pārmaiņām,” atzīst Paiders.
Taču ministrijā atzīst – pielāgošanās nebūs vienkārša. Tik straujas pārmaiņas izglītības nozare līdz šim neesot piedzīvojusi.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Jaunākais OECD ziņojums izgaismo arvien izteiktāku pedagogu trūkumu Latvijā – neaizpildīto vakanču īpatsvars deviņu gadu laikā trīskāršojies, bet skolotāji arvien biežāk pamet profesiju un pedagogu sastāvs noveco. Vienlaikus līdz 2033. gadam skolas vecuma bērnu skaits Latvijā varētu sarukt par 23% – straujāk nekā citās OECD valstīs, vēsta 360TV Ziņas.
Skolotāju trūkums kļūst arvien izteiktāks, secināts OECD ziņojumā “Īsumā par izglītību”. Neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars pēdējos deviņos gados trīskāršojies. Pedagogu trūkumu pastiprina arī skolotāju aiziešana no profesijas. Pirms diviem gadiem to pameta 12% pilnībā kvalificētu skolotāju. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Vienlaikus skolotāji noveco – gandrīz divi no pieciem pedagogiem tobrīd bija vismaz 55 gadus veci.
“Tas nav pārsteigums Latvijai. Kā redzam, Latvija jau ļoti nopietni domā par šīm problēmām. Mums ir jāmēģina to risināt, vai nu īstenojot politiku, kas mudina cilvēkus izvēlēties skolotāja profesiju, vai saglabājot jau esošos skolotājus, vai arī ļaujot skolotājiem vieglāk atgriezties profesijā,” norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datu analītiķe Marija Paula Kaldasa.
Izglītības un zinātnes ministrijā pedagogu trūkumu atzīst. Un sola risināt gan novecojošā pedagogu sastāva, gan skolotāju trūkuma problēmu atsevišķās Latvijas vietās.
“Mums pēdējos gados ir bijušas būtiskas izmaiņas. Un es domāju, ka nākamo gadu ziņojumos varēs redzēt, cik ļoti tās atnes rezultātu,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.
Tomēr problēma nākotnē varētu nebūt tik liela, jo vienlaikus sarūk arī bērnu skaits. Prognozes liecina – līdz 2033. gadam Latvijā par 23% varētu samazināties piecus līdz 14 gadus vecu bērnu skaits. Tas būtu straujākais kritums OECD valstu vidū. Ministrijā norāda – lai pielāgotos šīm pārmaiņām, būtiska loma būs jaunajai skolu finansēšanas pieejai “Programma skolā”.
“Ja mums būtu bijis iepriekšējais modelis – nauda seko skolēnam, viņš tiešām nostādītu atsevišķas pašvaldības uz ļoti skarbas, grūtas spirāles, no kuras grūti izkāpt ārā. Šobrīd mēs esam, manuprāt, iedevuši mehānismu, kas mums ļauj sagatavoties pārmaiņām,” atzīst Paiders.
Taču ministrijā atzīst – pielāgošanās nebūs vienkārša. Tik straujas pārmaiņas izglītības nozare līdz šim neesot piedzīvojusi.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
14.1 °C




































































































































































































































































