30. septembris vēsturē un senās avīzēs. Vīrs, kurš izveda latviešu mūziku "no sētas"

1856. gada 30. septembrī. Pirms 170 gadiem Ērgļu pagasta "Meņģeļos" muzikāli apdāvināta zemnieka ģimenē piedzima latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, komponists un folklorists Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs, pirmo latviešu simfonisko darbu, kora un solodziesmu autors.

1880. gadā viņš sagatavoja pirmo latviešu orķestra partitūru. Tāpat augstu vērtēta svīta "Latvju dejas". "Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri" ir pirmais koncertžanra paraugs latviešu mūzikā. Daudzpusīgais komponists un mūziķis veidojis ap 100 tautasdziesmu apdares, no kurām daļa joprojām skan tā, kā 19. gadsimta beigās vēlējās autors. Piemēram, "Pūt, vējiņi!", "Kur tu skriesi, vanadziņi" vai jau 20. gadsimtā tapusī "Aiz azara augsti kalni". Starp citām populārākajām kora dziesmām jāmin "Nevis slinkojot un pūstot", "Lūk, roze zied", kantāte "Tēvijai". Jurjānu Andrejs pacēla latviešu kora dziesmu un tāpat mūzikas kritiku kvalitatīvi augstākā līmenī. Kā atzīmējis laikabiedrs, komponists Jāzeps Vītols: "Ar viņu mūsu skaņu māksla izgāja no sētas ārā, tālākus laukus meklējot. Jurjānam liktenis piešķīris apskaužamu pirmdzimtību būt drošajam stūrakmenim tanī staltajā templī, ko taisāmies celt mūsu skaņu mākslai." Talantīgais ērglēnietis 1875. gadā kļuva par pirmo latvieti, kas iestājās prestižajā Pēterburgas konservatorijā. Naudu studijām viņam savāca ar draugu un atbalstītāju palīdzību. Pēterburgā Jurjāns apguva mežragu, ērģeļspēli un kompozīciju. Tas bija pamats, lai vēlāk 1880. gadā izveidotu slaveno brāļu Jurjānu mežragu kvartetu, kur muzicēja Andrejs, Pēteris, Juris un Pāvuls Jurjāni. Šā kvarteta muzikālajām tūrēm piekrita nozīmīga loma klasiskās mūzikas popularizēšanai latviešu vidū ārpus Rīgas. Jurjānu Andreja daiļradē lielu lomu spēlēja no tautas patapinātie motīvi. Ne velti viņu godina arī kā pirmo ievērojamāko latviešu mūzikas folkloristu. Savācis ap 2700 tautas melodiju, viņš tās apkopoja sešu burtnīcu "Latvju tautas mūzikas materiālos", kuru pirmais sējums sāka iznākt ar Krišjāņa Barona "Latvju dainām" 1894. gadā. Tas ir pirmais zinātniskais latviešu mūzikas folkloras pētījums.

Latviešu sabiedrībā Andrejs Jurjāns bija atzīts profesionālis, vairāku Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, oriģinālrepertuāra gādātājs. Tomēr lielāko daļu darba mūža, sākot ar 1882. gadu, viņš pavadīja Harkivā, mūsdienu Ukrainas teritorijā, kur bija arī paliela latviešu kolonija. Dzimtenē mūziķis atgriezās tikai 1920. gadā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvija", 1926. gada 30. septembrī

Jūras milzenis Rīgas ostā. 28.septembrī ieradās Rīgas ostā Itālijas tvaikonis "Angioline R.", kurš ir 9480 bruto tonnas liels. Tik liels kuģis Rīgu vēl nav apmeklējis Latvijas pastāvēšanas laikā. Tas novietots eksporta ostā, kur to cauru dienu apbrīno apkārtējie iedzīvotāji. Kuģa garums 505 pēdas un platums 58 pēdas. Kuģniecība ostā patlaban stipri dzīva. Kuģos iekrauj arī daudz tranzīta lupatu, pakulu, linu u. c. preces galvenā kārtā uz Angliju, Franciju un Beļģiju. Tranzīta preces pa lielākai daļai nāk no SSSR. Mūsu eksportieri nosūta lielākos daudzumos sviestu un gaļu. Pēdējo eksportē "Konsums" caur Liepāju, jo Rīgai ar ievērojamām ārzemju ostām nav tiešas kuģniecības līnijas.