"Kopš neatkarīgā teātra trupas "Kvadrifrons" dzimšanas es tajā gan menedžēju, gan aktierēju un producēju. Ik pa laikam dažādu apstākļu dēļ veicu sānsoļus un piestrādāju citviet, darot līdzīgas un arī pavisam citādas lietas. Dažreiz piekrītu vadīt pasākumus un ļoti nelabprāt dziedu. Ātri runāju, ātri ēdu un kopumā esmu dinamiska. Līdztekus mūsu teātrim vēl man patīk taisīt ēst, peldēties, ballēties, šampanietis, baltmaize un siers, sēnes, puķes, saule un leģendārās zviedru grupas "ABBA" dziesma "Chiquitita"," tā ar smaidu sevi raksturo aktrise, māksliniece un producente Ance Strazda, kura nesen kļuvusi par vienu no spēles "Superbingo" vadītājām.

Tavu darbošanos "Kvadrifronā" varētu apzīmēt kā "cilvēks orķestris", jo tu ne tikai spēlē lomas, bet arī producē izrādes, un, ja vajag, vari radīt gan scenogrāfiju, gan kostīmus. Kā tev radās vilkme uz radošumu?

Kad mācījos Rīgas 41. vidusskolā, precīzi gan neatceros, bet, šķiet, tas varēja būt piektajā klasē, man klāt pienāca klasesbiedrene un pajautāja, vai negribu iet viņai līdzi uz netālo Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, kur notika vakara nodarbības bērniem. Jau tolaik man padevās un arī patika zīmēšana, tādēļ ar prieku piekritu. Nevienam tas nebija pārsteigums, jo mūsu ģimenē ir daudz māk­slinieku. No tā brīža apmeklēju Rozentāļos vakarskolu, pēc tam iestājos un pabeidzu tur arī vidusskolu, un, atzīšos, tā ir bijusi labākā izvēle, ko savā mūžā esmu izdarījusi. Vienubrīd, mācoties jau Āgenskalna Valsts ģimnāzijas matemātikas klasē, kādu brīdi biju pārdomās, ko darīt pēc devītās klases. Līdz galam neizlēmusi, kārtoju eksāmenus abās skolās un abās arī iestājos. Nu gan vajadzēja izlemt par labu vienai no tām. Izvēlējos Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un tagad varu teikt, ka esmu simtprocentīgi apmierināta ar šo izvēli. Tā manā mūžā laikam ir bijusi vienīgā skola, kurā esmu jutusies pa īstam priecīga.

Tad kurā brīdī parādījās interese par aktiermākslu?

Vispirms pēc Rozentāļiem iestājos Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā. Tur nomācījos vienu gadu un tikai pēc tam iestājos Latvijas Kultūras akadēmijā. Klāvs Mellis teica, ka stāsies aktieros, un es teicu: "Tad es arī." Abi arī tikām uzņemti. Studiju laikā atradās vēl draugi, ar kuriem saskanēja domas, un tā jau septiņus gadus pastāv "Kvadrifrons".