Šobrīd, jau 30 gadus atrodoties NATO sastāvā, mēs esam panākuši drošības garantijas, kādas mūsu valsts diplomāti centās iegūt visu Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku. Latvija savu politisko neatkarību sasniedza pēc Pirmā pasaules kara, zaudējot to Otrā pasaules kara sākumā. Kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju – tā kļuva par Padomju Savienības agresijas upuri. Kāpēc laikā starp diviem pasaules kariem Latvijai līdz ar pārējām Baltijas valstīm neizdevās nodrošināties pret agresoru tīkojumiem? 

Diemžēl ceļu līdz Padomju Savienības agresijai sagatavoja un nolīdzināja Maskavas un Berlīnes noslēgtais 1939. gada 23. augusta noziedzīgais pakts, saskaņā ar kuru Latvija, Lietuva un Igaunija tika iekļautas Padomju Savienības "ietekmes sfērā" jeb vienkārši atdotas Staļinam okupēšanai. PSRS arī nekavējoties uzsāka īstenot savus agresīvos nodomus. 

Latvijas neatkarība bija zaudēta laikā, kad pasaulē valdīja starptautiska krīze, kas izveidojās galvenokārt Padomju Savienības un Vācijas globālās sazvērestības dēļ. 

Saglabāt Latvijas neatkarību tobrīd bija tikpat kā nereāli. Mūsu valsts pati nebija gatava aizstāvēt savu brīvību, bet tā nevarēja cerēt arī uz palīdzību no ārienes, jo nebija radīta starptautiska barjera ciešas militāras savienības formā, lai pretotos Padomju Savienības agresīvajiem nodomiem. Vēl ļaunāk – Maskavas diktāta priekšā Baltijas valstis uzstājās izolēti, katra par sevi.