14. septembrī Liepājas teātris savu 118. sezonu aizsāks ar režisores Lauras Grozas vēstulēm nākotnei – iestudējumu "Annes Frankas dienasgrāmata". 

Anne Franka piedzima 1929. gadā ebreju ģimenē, un kopš 1942. gada, uzturoties slēptuvē nacistu okupētajā Amsterdamā, meitene rakstīja dienasgrāmatu, divus gadus fiksējot savas ģimenes un vairāku citu ebreju mēģinājumu paglābties no holokausta, aprakstot sadzīves apstākļus, savas ilgas un bailes, cerības un satraukumu par viņu slēptuves atklāšanu. Viņas dienasgrāmata saglabājusies un kļuvusi par satriecošu laikmeta liecību.

Kā uzsver režisore Laura Groza, Anne bija sava laika mesija, "viņa ne tikai datēja notikumus un to secību, bet caur savu beznosacījuma mīlestību mācīja pasaulei vērtības, kas stiprākas par gāzes tvanu vai lodēm. Tāpēc Anne ir nemirstīga. Un viņas smaids liek vienmēr smaidīt pretim".

Kā nonācāt līdz Annes Frankas dienasgrāmatas iestudēšanai?

L. Groza: Zināmā mērā brīnos, kā gadījies, ka Latvijā darbs nebija iestudēts jau līdz šim. 

Šo personību ļoti apbrīnoju, esmu bijusi viņai veltītajos muzejos, un mani tik tiešām fascinē viņas personības mīļums, gaišums un vieglums, tāpēc ir īstais laiks par Anni Franku atgādināt. 

Vēlreiz gan – esmu tik tiešām pārsteigta, ka šis darbs pie mums nav bijis iestudēts jau agrāk.

Pašlaik šī 1944. gadā pārtrauktā dienasgrāmata kalpo ne vien kā vēstures liecība, tās lapaspusēs teiktais kļuvis aktuāls arī mūsdienu dzīves ikdienā…

Jā. Tiesa, cilvēces vēsturē gan tādi patiesi īsti bezkara periodi bijuši pavisam maz, tāpēc kara laika izjūtas aktuālas visu laiku. Turklāt teiktā spēks jau nemainās.