15.7 °C
Literāts un brīvprātīgais kareivis Maksims Krivcovs bija vien 33 gadus vecs (dzimis 1990. gada 22. janvārī Rivnē, miris 2024. gada 7. janvārī, apglabāts Rivnē). Viņa krājumu "Dzeja no kaujas lauka" Ukrainas PEN atzina par vienu no 2023. gada labākajām grāmatām.
Kā brīvprātīgais Krivcovs ukraiņu armijā iesaistījās jau uzreiz pēc Krievijas agresijas 2014. gadā. Pēc demobilizācijas 2019. gadā strādāja ar karadarbībā cietušo karavīru rehabilitāciju un readaptāciju. Kad Krievija uzsāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, Maksims Krivcovs atgriezās frontē. Kopā ar dzejnieku 7. janvārī bojā gāja arī viņa rudais kaķis. Viņa bērēs Kijivā daudzi rokās nesa zilus ziediņus vizbulīšu krāsā, kādi minēti viņa pēdējā uzrakstītajā dzejolī.
* * *
Cilvēks beidzas
kā beidzas maize guļamrajona veikalā
kā beidzas ūdens krānā
kad ir avārija maģistrālajā ūdensvadā
kā beidzas vasara
kā beidzas maratonista spēki
kā beidzas diena
kā beidzas gaisma aptumšošanas laikā
kā beidzas patronas kaujas laikā
kā beidzas laulāto ķīviņš virtuvē
kā beidzas saruna
kā beidzas randiņš
kā beidzas vīns vakarēdiena biķerī.
Tāpēc
šodien
es nelikšu punktu
(atdzejojis Jānis Elsbergs)
* * *
Pasaule sāp
kā slims kakls
padziedi man par klusumu
paklusē man par jūru
patētiski un poētiski.
Pasaule sāp
raustās krampjos
stāsti man par debesīm
kad eju ārā no mājas
bet pāri ir tikai stikls
jo
pasaule sāp
jau bez samaņas
pastāsti tai pēdējoreiz
ar pieri pieskaries
ar lūpām
un augšāmcelsies
un celsies.
Te bija reiz cilvēks
te bija reiz cilvēks
te
bija
reiz
cilvēks.
* * *
Mana galva ripo starp koku joslām
kā vējritenis
vai futbolbumba
manas rokas norautās
pavasarī izplaucēs vizbulītes
manas kājas
izvazās suņi un kaķi
manas asinis
izkrāsos pasauli jaunā sarkanajā
Pantone cilvēka asinis
mani kauli
iejauksies zemē
izveidos karkasu
mans sašautais automāts
sarūsēs
nabadziņš
manas maiņas drēbes un ekipējumu
atdos jauniesauktajiem
kaut ātrāk nāktu tas pavasaris
lai beidzot
varu uzplaukt
būt vizbulīte
(Atdzejojusi Māra Poļakova).
