Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus Baltic Grid" ir spēris pirmos soļus nākotnes energoresursa – ūdeņraža – transportēšanas infrastruktūras izveidē, kopā ar piecu valstu – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas – kompānijām noslēdzot vienošanos par Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izveidi. 

Ņemot vērā Eiropas virzību uz Zaļā kursa mērķiem, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā un pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē "Conexus Baltic Grid" varētu kļūt tikai par ūdeņraža pārvades operatoru, pieļauj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Kādi ir dabasgāzes krājumi Eiropas Savienībā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šī gada apkures sezonas beigās?

U. Bariss: Eiropā, noslēdzoties apkures sezonai, dabasgāzes krājumi ir lielāki nekā iepriekšējos gados. Inčukalna krātuvē šobrīd ir aptuveni 11,1 teravatstunda (TWh) dabasgāzes, kas ir 45% no iespējamā krātuves piepildījuma. 

Arī citās Eiropas krātuvēs ir gana lieli atlikumi un nav nekāda pamata satraukumam par to, vai spēsim izveidot pietiekami lielus krājumus nākamajai apkures sezonai. 

Pagājušajā gadā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē bija iesūknēts līdz šim vislielākais dabasgāzes apjoms – tā bija piepildīta par aptuveni 90%. Sākot dabasgāzes izņemšanas sezonu, krātuvē bija 21,7 TWh dabasgāzes, un sezona tika sākta ar lielāko noglabāto dabasgāzes apjomu pēdējo piecu gadu laikā. Sašķidrinātās gāzes termināļi tirgū nodrošināja pietiekami lielu likviditāti. Pagājušajā gadā aptuveni 70% no Inčukalna krātuvē iesūknētās dabasgāzes nāca no Klaipēdas termināļa un 30% – no termināļa Somijas pilsētā Inko.